Pašu zaļumi pašu galdam jau tagad

Vēloties ko veselīgu un zaļu, ne vienam vien uz palodzes gozējas sīpoliņi, kas izdzen pirmos lociņus. Taču tas nav vienīgais “zaļums”, ko var izaudzēt uz palodzes – faktiski katrs ik dienas var sev nodrošināt mikrozaļumu piedevu maltītei.
©Foto no personīgā arhīva

Uzdrošinies darīt pats!

Mikrozaļumi ir īstas vitamīnu un mikroelementu “bumbas”, turklāt tie garšo lieliski un papildina jebkuru maltīti. Latvijā ir vairāki mikrozaļumu audzētāji, kas piedāvā tiešām kvalitatīvus produktus, taču cena ir visai augsta - ap 1,3 eiro par mazu kastīti. Mikrozaļumu audzēšana pašu patēriņam nebūt nav sarežģīts uzdevums - daudzos gadījumos pat nav vajadzīgs podiņš ar zemi. Tā kā mikrozaļumi tiek audzēti vien nedēļu vai divas, spēka izaugšanai tiem pietiek no sēkliņā ieliktas jaudas. Diedzēšanai var izmantot jebkuras sēklas, ja vien tās nav kodinātas. Piemēram, parastie pelēkie zirņi, ko pērkam vārīšanai, ļoti labi dīgst, un mazie asniņi ir bezgala garšīgi. Pirms sēšanas zirņus ieteicams divas diennaktis izmērcēt ūdenī. Tāpat arī redīsiņu mazās lapiņas un kressalātus var iegūt, ja vienmērīgi un pietiekami biezi izkaisa uz šķīvī vai kastītē ieklāta vairākās kārtās salocīta samitrināta papīra virtuves dvieļa. Protams, var izmantot arī ap 2 cm biezu kūdras substrāta kārtiņu. Tikai jāatceras, ka ik dienu mitrumu vajadzētu atjaunot. Visbiežāk mikrozaļumiem izmanto sinepes, rukolu, redīsus, zirņus, saulespuķes, brokoļus, salātus, kā arī kressalātus. Ja uz palodzes vietas pārāk maz, zaļumu kastītes var novietot jebkurā plauktā un papildu apgaismojumam izmantot augiem paredzētās pilna spektra lampas.

Mikrozaļumus veiksmīgi var izaudzēt arī mājās uz palodzes. Ja vēlaties, lai mikrozaļumi būtu vienmēr pa rokai, sējums ir jāatjauno ik pēc nedēļas, jo to augšanas laiks līdz noēšanai ir vien ap divām nedēļām. Papildu apgaismojumam veikalos ir pieejamas speciāli augiem paredzētas pilna spektra lampas / Foto no personīgā arhīva

Ievērojam attālumu starp sēklām un augiem

Pavasara pusē visvairāk kārojas zaļumi - lociņi, dilles, salātlapas, rukola, redīsi, spināti. Arī tos var izaudzēt mājās un turpat arī noēst vai izaudzētos stādus siltā laikā izstādīt dārza dobēs. Jāpiebilst, ka šos augus var audzēt cauru gadu. Attiecībā uz redīsiem, kuriem tradicionāli ir nepieciešams vēsāks laiks, situācija ir mainījusies - piedāvājumā ir redīsu šķirnes, kas labi aug arī vasaras otrajā pusē. Lielākā kļūda, ko pieļauj, sējot redīsus, ir pārāk biezs sējums - rezultātā stādi viens otru noēno, lapas izstīdzē un bumbuļi neizaug pietiekami lieli, ir kroplīgi un sīksti. Optimāli sēklu no sēklas sēj 3-4 cm attālumā. Redīsiem svarīga regulāra laistīšana. Pati neesmu mēģinājusi, bet ir dzirdēts, ka tīri labi redīsi sanāk sasēti sējeņu kasetēs pat istabā uz palodzes. Martā varam sēt redīsus neapkurināmās siltumnīcās, sākumā tos piesedzot ar agroplēvi.

Mans pēdējo gadu “hits” ir no sēklām audzētie zaļie loki. Tos jau laikus var sēt kastītē un vēlāk izstādīt uz lauka vai siltumnīcā - loku raža sanāk ļoti laba. Ja lokus sējam stādiem, tad sējums var būt biezāks, jo, lokiem paaugoties, tie tiks izstādīti, taču, ja sējam pastāvīgās augšanas vietā, tad starp sēklām jāatstāj vismaz 5-7 cm attālums. Līdzīgi rīkojos arī ar puraviem un spinātiem.

Parasti par biezu sasējam arī salātus un pētersīļus, jo šīs sēklas ir ļoti sīkas, taču, uzmanīgi rīkojoties, nesteidzoties un izmantojot palīginstrumentus, piemēram, sēklu poti, arī salātus var sasēt vajadzīgajā attālumā un ļaut tiem augt bez pārstādīšanas. Ja ir iegādātas profesionālās sēklas ar labu dīgtspēju, tad no 1-3 sēkliņām katrā podiņā arī uz palodzes izaugs laba raža. Taču visbiežāk salātus sējam kastītēs rindiņās un, kad tie paaugušies ar dažām īstajām lapiņām, izstādām 15-20 cm attālumā vai podiņos, ja paredzēts tos audzēt mājās vai uz balkona. Te gan jāskatās, kādas šķirnes salāti tie ir, jo vairāku šķirņu salātgalvas izaug pat 40 cm diametrā. Ja tie būs pārāk tuvu viens otram, tad raža nedos gaidīto efektu. Piķējot jebkuru augu, jāsargās saspiest tā stublāju, tāpēc pirkstos jāņem vienmēr aiz lapiņām jeb, kā agronomi saka, aiz ausīm.

Tiem, kuri ieraduši neņemties ar sēšanu, bet stādus pirkt tirgū vai pie stādu audzētājiem, šogad var nākties saskarties ar augstām cenām, jo stādu audzēšanai nepieciešamie resursi - gaisma un siltums - ir kļuvuši ļoti dārgi - tas noteikti ietekmēs arī stādu cenas. Tāpēc šis ir īstais brīdis, kad pašiem uzsākt stādu audzēšanu.

Mazi stādiņi kastītēs

Uzmanīgi rīkojoties, arī sīkās sēkliņas, piemēram, pētersīļus, var iesēt optimālā attālumā. Tādējādi tiek izmantots mazāk sēklu un ieekonomēta par sēklām izdotā nauda, kā arī augiem ir vairāk vietas un gaismas

Lai jums izdodas!

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā