LVM: koks paliks mantojumā bērniem un mazbērniem

Neatņemama dārza sastāvdaļa ir koki un krūmi, kuri kalpo ne tikai par dārza vizuālo noformējumu, bet sniedz arī pavēni karstā saulē, aiztur vēju, uzlabo gaisa kvalitāti un veic daudz citu funkciju.
©Publicitātes foto

“Latvijas valsts mežu” struktūrvienība LVM “Sēklas un stādi” piedāvā kvalitatīvus un Latvijā audzētus meža un dekoratīvos stādus, kurus var iegādāties deviņās LVM kokaudzētavās: Strenčos, Pļaviņās, Smiltenē, Popē, Jelgavā, Kalsnavā, Valmierā, Mazsilos, Podiņos, kā arī tirdzniecības vietās Daugavpilī, Salaspilī un LVM vēstniecībā Rīgā, Vaiņodes ielā 1. Piedāvājam dekoratīvos stādus iegādāties arī internetveikalā ibode.lvm.

Vairāk par koku un krūmu izvēli un stādīšanu “Neatkarīgā” jautā LVM vēstniecības pārdevējai un konsultantei Gitai Zandarei.

Visbiežāk LVM saistās ar tradicionālajiem mežā augošajiem kokiem - priedi, bērzu, egli. Vai šos tradicionālos kokus varam izmantot arī privātajās teritorijās?

Protams, šie koki ir Latvijas ainavai ļoti raksturīgi un jebkurā vietā tie labi iederēsies, it īpaši plašās lauku teritorijās, kur no šiem kokiem var veidot koku grupas vai arī izmantot tos dzīvžogu veidošanai. Laukos bieži vien vējam ir kur ieskrieties, un tas traucē saimnieku ikdienai. Šādos gadījumos attālu stādītas koku rindas veido vējlaužus, kas būtiski samazina vēja ietekmi. Lielisks risinājums ir lazdu kombinācija ar eglēm. No vēja puses sastādot lazdas un apmēram pēc trīs metriem egles, mēs jau visai ātri iegūstam labu efektu - pirmās vēju aizturēs lazdas, kas izaug līdz piecu metru augstumam, bet, kad egles būs paaugušās, izveidosies ļoti noturīga līdz pat 20 metrus augsta vēja siena. Visparastākā meža egle ir ļoti labs materiāls arī dzīvžogu veidošanai - sistemātiski apgriezts un veidots nepieciešamajā platumā, egļu dzīvžogs būs gan izskatīgs, gan pasargās no vēja un arī kaimiņu vai garāmbraucēju skatieniem. Egle labi pakļaujas veidošanai - tās var galotņot, lai augtu platumā, var veidot pat arkas, bumbas vai kubus.

Publicitātes foto

Cik biezi būtu jāstāda egles un cik bieži tās ir jāapgriež?

Ja egles paredzētas dzīvžogam - regulārai apgriešanai, vismaz reizi gadā un formas veidošanai, eglītes stāda aptuveni metru vienu no otras, savukārt vēja aizturēšanai, par ko teicu iepriekš, vēlamais attālums ir trīs metri. Šādi stādītām eglēm pietiks vietas augt un attīstīties. Vismaz reizi gadā egles apgriežot, veidojas jaunie zariņi un dzīvžogs ir blīvs jau no pašas zemes. Par griešanu nedrīkst aizmirst - ja tas laikus netiks izdarīts, tad zarojums būs rets, bet stumbrs resns - tas vairs nebūs skaisti. Atceramies, ka padomju laikos gar šosejām bija gari egļu dzīvžogi, kas retumis vēl redzami - tie kalpoja par vējlaužiem, kas neļauj aizputināt ceļus. Tādu pašu efektu varam iegūt arī savos īpašumos.

Cilvēks ir nepacietīga būtne - visu grib ātri vai pat uzreiz. Cik lielus stādus vajadzētu iegādāties, lai rezultāts nebūtu jāgaida 20 gadu?

Es iesaku iegādāties vismaz metru augstus egļu stādus - tie ir pamanāmi uzreiz pēc iestādīšanas. Turklāt, sasniedzot šādu augstumu, kas notiek aptuveni piecu gadu laikā, skujeņiem sākas aktīva augšanas fāze - gada laikā tie var pastiepties par vairākiem desmitiem centimetru. Var stādīt arī mazākus kociņus, bet jārēķinās, ka tie prasīs rūpīgāku kopšanu - nedrīkst ļaut ieaugt kociņiem zālē un appļaujot jāievēro īpaša piesardzība.

Vai egļu un citu koku stādīšanai lauksaimniecības zemē vai piemājas dārzā ir jāievēro kādi priekšnoteikumi?

Ir jāatceras, ka stādi ir audzēti ļoti labos apstākļos un piemērotā zemē, tāpēc, arī stādot tos patstāvīgā vietā, vajadzētu parūpēties par koku labsajūtu. Ja gribam, lai koks augtu ātri, tam nepieciešama atbilstoša zeme - nedz smilts, nedz lauksaimniecības zeme tam nebūs piemērota - atkarībā no stāda lieluma katram kociņam vajag izrakt pietiekami lielu bedri un to piebērt ar kūdras substrātu, kas paredzēts skujkokiem un rododendriem, vai meža zemi, it īpaši, ja stādām skujeņus. Pirms likšanas zemē iesaku kārtīgi saliet sagatavoto vietu, kā arī izmērcēt kociņa saknes un pēc iestādīšanas saliet. Ja laika apstākļi ir sausi, nevajadzētu aizmirst arī par kociņa apliešanu. Esmu novērojusi, ka kociņu sakņu sistēma neattīstās, ja apkārt esošajā zemē nav pietiekami daudz barības vielu, tāpēc jau stādot vajag padomāt, lai sakņu sistēmai ir kur izplesties.

Svarīga ir arī jaunā kociņa piesiešana - vislabāk pret trīs atbalstiem, kas neļaus vējam kustināt kociņu un līdz ar to arī sakņu sistēmu. Balsti būs viegli pamanāmi un kalpos arī kā aizsardzība pret nejaušu nopļaušanu. Piebildīšu, ka pirmos gadus kociņam ir jāveido vismaz 40 cm plata apdobe, ko vislabāk mulčēt. Caur zāles velēnu slikti uzsūksies gan papildus dotās barības vielas, gan gaiss, gan ūdens. Tad, kad kociņš jau ir kārtīgi iesakņojies un paaudzies, apdobe vairs nav vajadzīga.

Par mulču! Kāpēc tā ir tik svarīga?

Vispirms paskaidrošu, ka mulča nav tikai visplašāk zināmā priežu mizu mulča, tas var būt jebkas - šķelda, nopļauta zāle, čiekuri vai pat oļi. Ja izmantojam organiskas izcelsmes mulču, augi tiek ne tikai pasargāti no ieaugšanas zālē, bet saņem arī papildu organiskās barības vielas, ko izdala trūdošā mulča. Mulča ir jāber vismaz piecu centimetru biezumā, tikai tā mulča pildīs vienu no savām funkcijām - neļaus augt nezālēm.

Mūsu dārzos ienāk arvien vairāk dažādu eksotisko koku un krūmu. Vai visus kokaudzētavās pieejamos stādus varam ieviest jebkurā dārzā?

Lai gan LVM ietvaros audzētie dekoratīvie koki un krūmi ir piemēroti Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, nav garantijas, ka tieši jūsu dārzā visi augs lieli un spēcīgi. Latvija ir salīdzinoši maza teritorija, taču ar ļoti atšķirīgu klimatu, tāpēc tas, kas labi aug Kurzemē, ne vienmēr pārcietīs Vidzemes ziemas. Tāpat var būt dažādi tieši jūsu teritorijā pastāvoši apstākļi, kas ietekmēs koka vai krūma augšanu. To var ietekmēt mājas novietojums attiecībā pret valdošajiem vējiem, pakalni un ieplakas, blakus augošie koki vai krūmi.

LVM kokaudzētavas piedāvā arī kokus un krūmus ar ēdamiem augļiem - populāras ir dekoratīvās ābeles. Mani uzrunā ēdamie pīlādži - tos iesaku visiem, kuriem ir brīva vieta dārzā. Šie pīlādži ne tikai izskatās skaisti cauru gadu, bet to ogas ir ēdamas no koka un tām nav parastajam pīlādzim raksturīgā sīvuma. Piemēram, šķirne ‘Granatnaja’ ir pašapputes augs, tāpēc pietiks ar vienu koku, savukārt citām šķirnēm vajadzēs divus - mātes un tēva kokus. Ļoti skaista un garšīga ir šķirne ‘Likjornaja’ ar tumšām, gandrīz melnām ogām - būtībā tas ir aronijas un pīlādža krustojums. Kā dekoratīvs augs ļoti skaists ir Zviedrijas pīlādzis, ar šai sugai neraksturīgu lapu formu un krāsojumu. Iesaku iepazīt pīlādžus, kas ir ne vien krāšņi un noderīgi, bet arī, kā senie latvieši teica, no mājām atbaida visus sliktos garus.

Dārzā jābūt arī irbenēm, aronijām, plūškokiem - tie ir koki un krūmi, bez kā latvisks dārzs nav iedomājam. Es uzskatu, ka, veidojot dārzu, ir svarīgi, lai tas būtu ne tikai estētisks, bet arī lietderīgs un kalpotu kā bāze veselīgam dzīvesveidam.

Publicitātes foto

Jūs jau pieminējāt, ka ne katram augam der katra vieta un jāņem vērā arī blakus augošie koki un krūmi. Kā noskaidrot, kas ar ko sader un kas ko “apēd”?

Ir iznākušas ļoti labas grāmatas. “Apstādījumu veidotāju ceļvedis” drukas un digitālajā versijā latvijasstadi.lv izstrādājusi SIA “Labie koki” komanda sadarbībā ar AS “LVM sēklas un stādi” un Stādu audzētāju biedrību. Šīs grāmatas ir ļoti noderīgas ikvienam cilvēkam, kurš darbojas savā dārzā, jo tajā ir apvienoti praktiski visu stādu šķirņu apraksti - cik liels un kādā formā tas augs. LVM vēstniecībā Vaiņodes ielā 1 šī grāmata ir pārdošanā, kā arī tur var saņemt konsultāciju par augu izvēli un kopšanu. LVM kokaudzētavās ir ļoti plašs dekoratīvo stādu sortiments, un katras audzētavas darbinieki ir augsti kvalificēti, lai sniegtu vislabāko padomu katram, kurš vēlas savā dārzā kādu jaunumu.

Koku stādīšanai ir jābūt ļoti pārdomātai. Es to salīdzinu ar kucēniem - kamēr viņi ir maziņi, tikmēr visi mīļi un viegli kontrolējami, taču izaugot var kļūt par lieliem un smagiem dzīvniekiem. Arī koki aug un prasa aizvien vairāk vietas - tā nav vasaras puķe, ko varam rudenī izraut un iestādīt citur. Koks savu vietu prasīs daudzus gadu desmitus un paliks mantojumā bērniem un mazbērniem.