"PND" – Latvijas pankroks ar ceturtdaļgadsimta saknēm

Šo sestdien, 28. maijā, kultūrtelpā “Noass” un 18. jūnijā Liepājā, “Wise” telpās, sava jaunā albuma “Nenosaukts” iznākšanu prezentācijas koncertos atzīmēs pašmāju pankroka klasiķi “PND”.
“PND” sastāvā šobrīd ir Mārcis (vokāls), Didzis (bass), Juris (ģitāra), Igijs (bungas) un Agris (vokāls, akordeons, fona ģitāra). Par savu jauno albumu “Nenosaukts” viņi lielā mērā var pateikties faniem, kuru biļetēs samaksāta nauda krāta šim ierakstam. “Liels paldies visiem “PND” klausītājiem un atbalstītājiem! Jaunais albums ir ierakstīts un pašizdots par naudu, ko jūs daudzu gadu garumā esat maksājuši, apmeklējot mūsu koncertus. Paldies krogiem, klubiem, festivāliem un citām iestādēm un cilvēkiem, kas organizējuši koncertus un aicinājuši mūs!” saka “PND”. ©Publicitātes foto

Šie koncerti būs arī kā latvju pankroka zieda apskats - kopā ar “PND” uz skatuves kāps leģendārie “underground” vecmeistari “Inokentijs Mārpls”, viena no Latvijas vecākajām vēl aktīvajām “ska/punk” grupām “All Day Long”, trokšņaino un dumpīgo meiteņu grupa “ŠŅK” un jaunās paaudzes aktīvie pankroka censoņi “Nikotīņi”.

Jauns albums pēc 14 gadu pauzes

Lai gan Latvijā pirmā īstā pankroka grupa “PND” savās aktivitātēs nav rimusi ne uz brīdi un arī diezgan aktīvi koncertē, tās iepriekšējais albums “Kas tas ir - PND?” ar tādiem zināmiem gabaliem kā “Meitene”, “VVF”, “Divas valodas”, “Vagīna”, “Māt, es miršu savādāks”, “Pārdaugava” u.c. tika izdots jau tālajā 2008. gadā. “Jā, mēs tāpat kā “Tool” un “A Perfect Circle”, kas savus albumus izdeva pēc 14 gadu pauzes,” joko viens no “PND” līdervokālistiem Agris.

Jaunais albums tikai nosacīti saucams par studijas darbu, jo faktiski ierakstīts Vecrīgas klubā “Depo”, līdzdarbojoties skaņu režisoram Gatim Zaķim. Albumā iekļautas gan jaunas un iepriekš koncertos neatskaņotas dziesmas, gan arī dziesmas no “PND” pirmsākumiem - tās, kuras netika iekļautas jau minētajā grupas pirmajā albumā. “Ir vecie gabali, kas nekad nav publicēti, ir arī kaverversijas, bet trešdaļa ir pilnīgi jaunas dziesmas, kuras mēs speciāli koncertos gandrīz nekad neesam spēlējuši,” skaidro otrs līdervokālists Mārcis, kurš ar brāli Didzi vienīgie ir “PND” rindās kopš grupas dibināšanas. Galvenais albuma izdošanas iemesls - apkopot jau sarakstīto un sarīkot tam par godu kārtīgu ballīti. “Gribējām albumu izdot ar kārtīgu koncertu, tāpēc gaidījām šos divus pandēmijas gadus un to neizdevām.”

Kad vecākais dēls jaunāks par “PND”

“PND” koncertā ieplānojuši spēlēt tikai jauno albumu - no A līdz Z, bez vecajiem gabaliem. Pēdējoreiz grupa uz skatuves tika manīta gandrīz vai kulta statusu ieguvušajā “Punx Picnic Riga 2022”, kas aprīļa beigās četras dienas risinājās Ķīpsalas dziļā nostūrī, tā saucamajā Fukušimā, un pulcēja 35 grupas no sešām valstīm - lai kāds vēl pasaka, ka Latvijā nav panku! “PND” bija vieni no šī festivāla pieredzējušākajām grupām (neceļas roka rakstīt - vecākajām), tomēr tās uzstāšanās laikā bija vērojams viens no plašākajiem fanu pūļiem. “Paaudzes mainās, tomēr mūsu koncertos lielākā daļa - nu, vismaz 60% - nav mūsu paaudzes klausītāji, bet jaunieši - padsmitnieki. Mēs noteikti neesam populārākā panku grupa jauniešu vidū, mēs noteikti neesam pat piecniekā, tomēr uz mūsu “končiem” viņi nāk,” pārliecinoši saka Mārcis.

Grupa “PND” dibināta jau 1998. gadā. Iesākumā tas vairāk šķita kā muzikāls “tusiņš”, kas ap sevi pulcēja “grebenēm” rotātus jauniešus, kuri ikdienā kopā ar “metālistiem” uzņēmās Filharmonijas skvēra, tautā saukta par “veldzīti”, apdzīvošanas funkcijas un cīņas ar “urlām”, kuri nespēja pieņemt citāda izskata citādi domājošos. Tolaik arī abi brāļi Mārcis un Didzis Pumpuri izskata dēļ (nu labi, arī ielu kautiņu dēļ…) bieži dzīvojās pa policijas iecirkņiem, dziedāt un spēlēt neprata, tomēr ķērās pie “PND” izveides, pirmajam uzņemoties vokālista lomu, bet otrajam savās rokās ņemot basģitāru. 2001. gadā tika likti pamati pankroka festivālam “Sid Vicious Day”, kas tiek rīkots vēl šobaltdien.

“Man tas liekas neticami - ir pagājuši jau vairāk nekā 20 gadi!” brīnās Mārcis. “Interesanti, ka nekas no visa pārējā, kas šobrīd ir aktuāls manā dzīvē, nav tik vecs kā “PND” - pat manam vecākajam dēlam ir tikai 17 gadi, tātad es tolaik jau piecus gadus kā biju uz skatuves! Superīga sajūta! Tas ir kā labā laulībā - tā ir gluži vai sagadīšanās, ka viss ir tik veiksmīgi sakritis.”

Ja nemāki spēlēt, spēlē pankroku…

Aizkulisēs jau sen cirkulē jociņš - ja gribi kāpt uz skatuves, bet neproti nevienu instrumentu un arī dziedāt ne, spēlē pankroku! Arī “PND” vīri nav profesionāli mūziķi (Agris gan beidzis klarnetistus), taču no tā nemaz nekaunas. “Mēs par to esam runājuši,” prāto Mārcis ar Agri. “Iedomājies, ja mēs spēlētu profesionāli - pie tā, kāda šobrīd ir mūzikas aprite, cik daudz jāsaražo jaunas mūzikas, cik nenormāli daudz jāstrādā, piemēram, kaut vai Donam?! Ja mēs tā “pahātu” savos darbos, mēs sazin ko varētu sasniegt! Vai, piemēram, Gacho - viņš mums palūdza dziesmu (reperis Gacho pērn jūnijā laida klajā savu versiju “PND” dziesmai “Meitene” - aut.), un viņam jau pēc divām dienām viss bija ierakstīts! Ja mums tā būtu “jāpahā”, ej tu nost, tas taču ir nenormāls darbs!” daļēji sajūsminās, daļēji šausminās “PND” vīri.

Taču, pēc viņu domām, tam ir arī savi mīnusi. “Tas ietekmē radošumu. Mums ir pie d***as, mēs darām, kā gribam, varam pie vienas dziesmas sēdēt kaut vai piecus gadus! Mūsu vienīgais kritērijs [dziesmas izstrādē] ir tas, lai paši piecatā varētu vienoties, kā mēs gribētu, lai tā skanētu. Galvenais, lai mums patīk, un, ja tas patīk arī kādam citam, tad vispār ir perfekti,” rezumē Agris.

Nedziedāt par alu būtu nodevība

Abi “PND” līdervokālisti šobrīd jau nostājušies uz četrdesmitgadnieku sliekšņa, tāpēc gluži loģisks ir jautājums, cik dabiski joprojām sanāk ar pārliecību paust grupas saukli “Nekad skaidrā!”, dziedāt par to, “cik sūdīgi, ka nav nevienas vagīnas”, “izlīst alus, saplīst prezis”, “krāvu tiem pa muti, lai tie m****s zin’, kas ir alus” u.tml. “Lūk, tāpēc jānoklausās jaunais albums, lai varētu saprast, kāda ir atšķirība starp “Kas tas ir - PND?”, kas tapa pirms 16 gadiem un kad dziedājām par vagīnām, un to, ko mēs darām savos 40 gados!” norāda Mārcis un smejoties piebilst: “Par alu gan mēs dziedam joprojām, jo par to nedziedāt būtu nodevība!” Agris: “Mums joprojām nav nevienas dziesmas, kurai nenāktos likt virsū pīkstuli. Tas ir viens no “PND” nerakstītajiem mērķiem - dziesmām ir jābūt tādām, lai tās nevis negribētu spēlēt radiostacijās, bet tās tajās nemaz nedrīkstētu laist! Šobrīd mums palīdz noorganizēt koncertus, sūta piedāvājumus par publicitāti un dziesmu iespējamo atskaņošanu - cilvēks parunājis ar Latvijas Radio, nē, tur jūs atceras, nav variantu… Vo, tātad imidžs strādā! Ja mūs atceras pat pēc 20 gadiem.”

Neskatoties uz to, “PND” dažkārt tiek aicināti pat spēlēt tā saucamajos “kotlešvakaros”, kā arī kāzās un pat… bērēs. “Jā, esam savējiem spēlējuši kāzās, bet mēs šādus piedāvājumus izvērtējam,” stāsta Mārcis. “Ja mums liekas, ka šajās kāzās būs tikai viens, kam mūsu uzstāšanās patiks - pats uzaicinātājs, bet pārējiem tas tikai sabojās vakaru, tad atsakām. Arī bērēs nespēlējam, jo aizgājējs saviem tuvajiem varbūt arī ir palūdzis, lai viņa bērēs spēlētu “PND”, bet ko pārējie? Ja man būtu ticība, ka arī pārējie to novērtēs, tad - jā, bet, ja viss varētu bezmaz vai beigties ar skandālu, tad - nē. Mēs atteicām.”

Laiki, kad vairs nesit pa purnu

Pašlaik ir virkne jauno pankroka grupu, jau minētajā “panku piknikā” pulcējās arī daudz jauniešu, kuriem acīmredzami šāda mūzika ir tuva, bet 21. gadsimta trešās desmitgades panki izskatās citādi - vairs nedominē “grebenes”, manāmi sejas krāsojumi emo vai gotu stilā u.tml. “Viņi var krāsoties, un viņiem par to pat nesit pa purnu - arī forši, ja parēķinām, cik tālu mūsu sabiedrība ir nonākusi kaut vai šajā aspektā,” smaidot prāto Mārcis, kamēr Agris atminas, kā tajos laikos skatījies aiz stūra, lai izvērtētu, vai savās saplēstajās džinsenēs bez miesas bojājumiem vispār tiks līdz autobusam... Šo rindu autors ar abiem “PND” vīriem slīga atmiņu stāstos par 90. gadu neformāļu bīstamo dzīvi, līdz Mārcis rezumēja: “Šobrīd ir citādāk nekā mūsu panku laikos - gan imidža ziņā, gan mūzikā, bet man šķiet, ka idejiski tas vienalga ir tas pats, tā vienalga ir panku ideoloģija.”

Protams, šobrīd ir citas aktualitātes, tolaik dziesmu tematikā dominēja tēma “anarhija - kārtības māte”. “Rīkojot Sida dienu un runājot ar jauniešiem, esmu dzirdējis viedokli, ka, lūk, tagad mēs, jaunā paaudze, beidzot runājam un dziedam par patiesi smagām tēmām, agrāk to neviens nekad nedarīja un tamlīdzīgi. Tam gan es nepiekrītu, arī mēs dziedājām un dziedam par smagām tēmām! Protams, katram tas, par ko viņš dzied, tobrīd šķiet pats svarīgākais, taču nevarētu teikt, ka agrāk netika skartas sociāli asas tēmas,” norāda Mārcis. “Protams, “PND” vienmēr ir bijis mazliet gaisīgāks - alus, pupi utt. Tā ir aktuālā klasika! Bet tas ir apzināts pozitīvisms. Kāpēc visus vienmēr “gruzīt”?! Nav taču mūždien jāskar tikai sāpīgās tēmas, lai visiem birst asaras.”

Nobeigumā sarunā ar “PND” tiek nonākts pie secinājuma, ka nemirstīgais Sids Višess no “Sex Pistols” bijis pravietisks, kad izteica savu leģendāro frāzi “punks not dead” jeb “panki nekad nemirs” - pankroks nekad nevar mirt, jo alus un pupi vienmēr būs svarīgi! Un arī pret ko protestēt vienmēr atradīsies.