Šipkēvicam jauns albums, Jāņi, koncerts un apaļa jubileja

Jāņiem pirms Jāņiem klājas grūti – gandrīz katra saruna sākas un/vai beidzas ar “kā tad svinēsi”, “kur līgosi” u.tml. Mūziķim Jānim Šipkēvicam stāstāmā pašlaik ir vairāk, jo nācis klajā viņa jaunākais albums “Apgaismo mani”.
Dailes teātra Mazajā zālē notikusī albuma “Apgaismo mani” prezentācija nedaudz ieskicēja to, ko klausītāji varēs gaidīt augusta beigās plānotajos Shipsea koncertos: jaudīga skaņa, spēcīgs izpildījums, efektīgas gaismas un balts kā dominējošā krāsa ©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Autobiogrāfisks albums un miniopera korim

Jūnija pirmās dienas Jānis Šipkēvics sev bija sarīkojis ļoti aizņemtas: 2. jūnijā Dailes teātra Mazajā zālē tika prezentēts viņa jaunais studijas albums “Apgaismo mani”, savukārt burtiski pēc pāris dienām Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē pirmizrādi piedzīvoja kora miniopera “Babītes baobabs”, kuras mūzikas autors ir Jānis. “Man vienkārši ļoti interesanti ir darīt dažādas lietas. Protams, šajā gadījumā nevajadzīgi sarežģītais bija tas, ka viss notika pilnīgi vienlaicīgi, taču pandēmijas dēļ tagad tā ir - viss atliktais pēkšņi notiek un viss vienā laikā. Šovasar tā ir visur. Protams, nav viegli, taču tajā pašā laikā ļoti forši un jūties vajadzīgs. Grēks būtu sūdzēties!” prāto mūziķis.

Shipsea albuma “Apgaismo mani” priekšvēstnesis, dziesma “Pie upes” izskanēja jau “Muzikālās bankas” fināla ceremonijas laikā februārī, bet visam albumam dienasgaismu vajadzēja ieraudzīt martā, taču sanākusi neliela aizķeršanās. Tiesa, arī priekšvēstnesim bija priekšvēstnesis - dziesma “Siltā gaismā”, kas tika izdota pērn decembrī. Ierakstā dzirdamas 11 kompozīcijas ar paša Šipsī un viņa klasesbiedra Marta Pujāta vārdiem. “Jaunais albums ir autobiogrāfisks - tematika balstīta pieredzes stāstos un notikumos. Tajā saklausāmi muzikāli kontrasti, mijoties gan enerģiskām, gan liriskām tēmām, kā arī dažādu muzikālo raksturu atklāsmēm,” vēsta mūziķa PR nometne, un tā tiešām arī ir.

Piedalījusies arī Aminata un Ūga

Albuma ierakstos piedalījušos mūziķu pamatkodols bez paša Shipsea ir ģitārists Miķelis Putniņš, basģitārists Kārlis Josts un bundzinieks Rūdolfs Dankfelds, kā arī fona vokāliste (jeb piebalsotāja) Kristīne Pāže. Stīgu aranžējumus veidojis Andris Sējāns, bet tos ieskaņojis “Sinfonietta Rīga” stīgu kvartets (Līva Plociņa Janova, Marta Madara Gaile, Ineta Abakuka, Madara Norbūte). No viesmūziķiem pirmām kārtām jāmin divi kolorīti vārdi - Aminata, kura piedalījusies dziesmas “Tavi viļņi” ierakstā, un repere Ūga (Daiga Barkāne), kura dzirdama dziesmā “Dunka”. Ieraksta producents - protams, ka Gatis Zaķis, kurš gan cits?!

Jaunā programma ir gaiša kā pats tās autors. Albumā tiešām ir sajūtams Šipīša muzikālais DNS, kurā apkopota gan viņa akadēmiskās mūzikas pieredze, gan gaitas “Instrumentu” popmūzikas lauciņā, un kopā tas viss izklausās viegli un patīkami. Prieks par nenoliedzami spējīgās Kristīnes Pāžes piesaisti - savas kvalitātes viņa pierāda kaut vai dziesmā “Dienesta romāns”. Un vēl lielāks prieks, ka iespēja nokļūt plašākas auditorijas priekšā dota Ūgai, kura, cita starpā, lipīgajā dziesmā “Dunka” ir gandrīz neatpazīstama, bet vēl neatpazīstamāka dumpīgā repa meitene kļūst, iznākot uz skatuves šādā nopietnā projektā, kā tas bija vērojams albuma prezentācijas koncertā. Minētās divas dziesmas ir arī ieteicamākās no šī albuma - “Dienesta romāns” vairāk atbilst “Instrumentu” stilistikai, bet “Dunkai” piemīt kaut kas netverami hipnotisks, kas liek to vēlāk atsaukt atmiņā un dungot līdzi dziesmas piedziedājumam.

11 dziesmām 11 gadi

“Shipsea” ir projekts, ko dziedātājs, komponists un grupas “Instrumenti” līdzdibinātājs Jānis Šipkēvics radīja 2015. gadā, kad tika izdots arī EP jeb minialbums. “Uzskatu, ka man ļoti laimējies būt brīnišķīgu mūziķu lokā, kurš atļauj un rosina visdažādākās radošās izpausmes - sākot no liela vēriena laboratorijas ar grupu “Instrumenti”, Imanta Kalniņa iedvesmotām skaņām savienībā “Nepāriet”, tāpat komponēt teātrim, orķestriem un koriem. Taču albums ir tas, kurā visvairāk sajūtams mans DNS,” jau pirms albuma klajā nākšanas teica Shipsea. “Albumā ir 11 kompozīcijas, un es teiktu, ka aptuveni 11 gadus šis albums arī ir tapis. Ideja un dzinulis, ka tam ir jānotiek, man sākās ļoti sen, bet vienmēr bija kaut kas steidzamāks, degošāks un neatliekamāks. Pandēmijas laiks deva iespēju apsēsties, to visu iepakot un salikt pa vietām, un ir milzīgs prieks, ka tas beidzot ir noticis,” saka Jānis.

Skaidrs, ka pašam sev atteikt ir visvienkāršāk un atlikt uz vēlāku laiku pašam sev par prieku iecerētos savus darbus - arī. “Savs albums vienmēr ir it kā sekundārs, jo tā tomēr ir manis paša nepieciešamība, bet tagad, kad tas ir paveikts, es tiešām jūtos, ka viss beidzot ir savās vietās,” atzīst mūziķis. “Pandēmijas laikā viens pats gāju pirtī, pēc tam sēdēju pie tējas un mēģināju apskaidrot prātu, kas ir tas, ko es gribu darīt, un vai tas, ko es līdz šim esmu darījis, tiešām ir tas, ko es visvairāk vēlos. Protams, liela daļa darbu ir tādi, kurus es turpināšu, taču šis laiks ļāva arī paskatīties uz visu no malas un saprast, kur varbūt tomēr nav vienmēr jāskrien līdzi vai pieklājības pēc jāpasaka “jā”, vai vienkārši jāizpalīdz ar savu būšanu kaut kam klāt.”

Nākamais solis - “Instrumenti” un jubilejas koncerti

Šie Jāņa izteikumi liek ar piesardzību raudzīties uz grupas “Instrumenti” nākotni - savulaik šādi no gada uz gadu tika atlikta “Cosmos” turpmākās darbības reanimēšana, šobrīd Shipsea aizņemts ar savu grupu, līdztekus darbojoties citos projektos, savukārt Reinis Sējāns kaut ko nesaprotami “bujāņo” kopā ar Intaru Busuli… Kā tad būs? “Nē, protams, es turpināšu mētāties - tāda ir mana daba, un es ar prieku to daru. Man patīk dažādība - ik pa laikam rakstīt akadēmiskas lietas, ik pa laikam rakstīt dziesmas vai to vārdus citiem sastāviem utt. Protams, ir priekšā kaut kāds darbu sarakstiņš, un nākamais dienas kārtībā ir “Instrumenti”. Šis bija parāds pašam sev, tas ir nokārtots, bet tagad atgriežamies pie grupas. Jāiet uz priekšu!” visas aizdomas noraida Jānis.

Taču vēl viens parādiņš pašam sev ir palicis - 27. augustā mūziķim, kurš telefonsarunā drošības labad joprojām sevi piesaka kā “te Jānis Šipkēvics juniors”, paliks jau 40 gadi. Tam (un arī jaunajam albumam) par godu plānota neliela koncertsērija - 30. un 31. augustā Dailes teātra Lielajā zālē. Kā mazs ģenerālmēģinājums tiem bija jau minētā Dailes teātra Mazajā zālē notikusī albuma prezentācija, un jāatzīst, ka redzētais ieintriģēja - lielajos koncertos tas noteikti izskatīsies un izklausīsies vēl iespaidīgāk. “Tā bija kā laba ieskriešanās,” saka Jānis. “Domāju, ka mums izdevās noķert vajadzīgo sajūtu - kopā ar mūziķiem vienkārši kaifoju no tā visa! Dailes teātris mani vienmēr ar kaut ko ir vilinājis - kā mākslas telpa, kas ir it kā nošķirta no ārpasaules un kur vari pilnībā aizmirst, kur esi, taču kas tajā pašā laikā ir ļoti jaudīga. Tas ir īstais ceļš uz popmūzikas koncerta tricinājumu krūtīs!”

Jānis beidzot sajuties kā Jānis

Protams, pirmsjāņu intervijā arī apskatnieks nevarēja iztikt bez absolūti oriģinālā un nevienam Jānim nekad neuzdotā jautājuma, ko Jānis darīs Jāņos… “Es būšu laukos, pie sievas vecākiem Smiltenē. Mēs tur pavadām Jāņus, kopš esam kopā kā ģimene,” smaida Šipkēvics. “Kopā ar bērniem es tagad mazliet arī citādāk redzu visu šo līgošanas jēgu un saulgriežu būtību. Es gan nemēģinu megadziļi mesties tradīciju izzināšanā, taču šobrīd man bērni tomēr ir uzrādījuši pamatojumu, kāpēc mums vispār ir šādas tradīcijas. Arī es pats kā Jānis savu vārdu sāku daudz pilnvērtīgāk izjust un pienācīgi valkāt tieši pēdējos gados, un aizvien foršāk jūtos, ka mani sauc par Jāni - man patīk mans vārds, un es jūtu arī foršu pēctecību, nesot to pēc sava tēta. Tas viss kopā ieguvis lielāku jēgu un tiešām labu sajūtu Jāņos, jo agrāk kaut kā nejutos, ka tas ir īsti man, nejutos piederīgs šai kultūras tradīcijai.”