Mēs zinām, par ko jūs tviterojāt un feisbūkojāt pagājušajā nedēļā

Pat tuvojoties nedēļas nogalei, joprojām nerimās ņemtne un jātne ap un par uz Lucavsalu emigrējušo “Pozitivusu”: kādam nepatika jaunā vieta, kādam mākslinieku saraksts, kādam bija par dārgu utt. “Kas tā par štrunta programmu, kur Žoržiks, kur Vitjka Lapčenoks, kāpēc nav “Eolikas” vai vismaz bītlu un “The Rolling Stones”!” tviterī un feisbūkā ņēmās un jājās tie, kuri “pozitivusā” līdz šim vēl ne reizi nebija spēruši kāju vai pabāzuši degunu. “Atslābstiet, tāpat līs,” drūmi norūca tie, kas tajā bija gan spēruši degunu, gan bāzuši kāju.
©Neatkarīgā

Izskatījās, ka ap Jāņiem un mazliet pēc tiem latvju klimatiskie apstākļi bija bāleliņiem tikai demoierakstā un reklāmai parādījuši, kādai vajadzētu būt vasarai, bet turpinājumā nolēmuši atgriezties pie ierastajām lietavām diennakti ilgā režīmā un suni ārā nedzenamā laika. Lietaino laikapstākļu dēļ nācās atcelt pat sestdien Gaujas Nacionālajā parkā plānoto Kukaiņu nakti, jo kukaiņi kategoriski atteicās līst ārā no savām migām un alām, iesildītajām gultām un tahtām un laist ārā no taustekļiem TV pulti. “Klimstiet paši apkārt pa šo draņķa laiku, mums arī tepat ir labi!” teica kukaiņi, nožāvājās, pakasīja pēdu, apgriezās uz otriem sāniem un turpināja krākt, ignorējot meteomurgologu un citu sinopintiķu stāstīto, ka šī ir pavisam normāla un ikdienišķa latvju vasara.

Vērojot, kā eiro pirmo reizi kopš 2022. gada pamazām samazinās līdz dolāra vērtībai, jau nākamajā dienā kļūstot vēl mazāk vērtīgam par to, bet aiznākamajās dienās tuvojoties mongoļu tugriku, bulgāru stotinku un Kambodžas rielu vērtībai, Latvijā tika izsludināta deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 14. Saeimas vēlēšanām. Pirmie uz CVK aizdieba Kustība “At un Par”, kuri cerēja tādējādi tikt pie bezmaksas reklāmas medijos un nekļūdījās - lietusgāzes filmēt nogurušie žurnālisti tik tiešām labprāt aizgāja uz CVK, lai klātienē skatītu bijušo Vienkārši Mariju, vides un azartspēļu aizsardzības reģionālo Plesi, veselīgo pianistu Pavļutu, Vecrīgas caurlaižu Pūci un citus tēlus, kamēr viņiem vēl neviens ne ar ko nebija iemetis.

“At un Par” tēli izpildījies labākajās “tiktokeru”, “instagramistu” un portāla “ļubļu.lv” tradīcijās, dodoties uz CVK raitā rumbas solī un salsas ritmos, pa ceļam uzsmaidot ikvienam sastaptam bērneli un pensionāram, vicinot varavīkšņainus karogus un demonstrējot zaļās vērtības, taisot selfijus un storijus, diemžēl bezmaksas reklāmas iespējas “atparistiem” lielā mērā atņēma “Saskaņa”, kuri aizkulisēs palaida baumas, ka no viņa saraksta vēlēšanās varētu startēt arī boksa Briedis.

Nu gan sociālajos tīklos sākās šūmēšanās, un tie, kuri pēc Brieža pēdējo mēnešu izteikumiem bija saplēsuši viņa svētbildes un izmetuši atkritumos viņa cepurītes, gāja uz miskastēm, lai tās vilktu no tām ārā un saplēstu un izmestu vēlreiz. Aizkulisēs virmoja runas, ka 14. Saeimā tiks veiktas izmaiņas Kārtības rullī, kur iekļautas normas, ka debašu laikā tribīnes vietā nāksies kāpt ringā, sēdes noslēgumā skan gongs, balsošanas pogu “atturas” tomēr nevarēs spiest pilnīgi visu sasaukuma laiku, sišana kolēģiem pa purnu nav atbalstāma rīcība u.tml. lietas. Savukārt sporta nozares vadītājiem tika rosināts pie ieejas treniņu zālēs izlīmēt Brieža foto, izvilkumus no spilgtākajiem citātiem un brīdinājuma uzrakstus, kas vēstītu, ka “pārmērīga boksēšanās un dabūšana pa galvu ir kaitīga jūsu veselībai”.

Pa to laiku koalīcija konceptuāli atbalstīja valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, pie viena atzīstot, ka par paraušanas latviešos saturu vēl nāksies krietni diskutēt. To gan jau otro nedēļu darīja tvitervaroņi, kuri bija sadalījušies orku sitējos un memļakos, no kuriem pirmie vārdos bija gatavi kauties līdz pēdējai patronai vai vismaz pļāpāt tviterī līdz pēdējai asins lāsei, savukārt otrie nebija gatavi atteikties no lattes dzeršanas un kruasāniem. Kariņpaps uzsvēra, ka “valsts oficiālais dienests jāievieš, jo Latvijai jābūt skaitliski lielākiem aizsardzības spēkiem, kas sargā mūsu demokrātiju un brīvību”, kā arī klusiņām atgādināja kolēģiem, ka viņi jau pāris nedēļas nav nobalsojuši par Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO vēlmju ratificēšanu, tāpēc viņiem par dienēšanas lietām labāk pievērties.

Lai gan rudens nebija rādījies kalendāram pat tuvumā, pavisam klusi un nemanāmi jau atkal tika pārsniegta maģiskā tūkstoš kovidslimnieku dienā robeža. “Kāpēc visiem neliek valkāt maskas, kāpēc netiek noteikti stingri pulcēšanās un pamatīgi ierobežošanas nosacījumi, kāpēc nav atvērtas lielpotnīcas, kāpēc netiek izsludināta pandēmija un komandantstunda, mājdirne un mājpirde?!” satraucās kovidhistēriķi, kuriem pieslēdzās arī pošmīži: “Jā, atlajst Saimu, kur ir Satversmes oriģināls?!” Izskatījās, ka rudenī viss atsāksies ar jaunu sparu, bet labā ziņa - vismaz jautājumā, ka viss ir slikti, tauta tomēr spēj būt vienota.

Krietnais Perevoščikovs nu atkal tika aicināts uz televīziju un radio, kur aktualitāšu blokā nomainīja pulkvedi Rajevu un kur viņš labprāt klāstīja, argumentēja un pārliecināja, ka kovidierobežošanai varētu paplašināt masku lietošanu sabiedriskās vietās, jo cilvēki bez tām izskatās briesmīgi nesmuki. Viņš arī norādīja, ka šajā vasarā kovidsaslimstības vilnis sācies par trim vai četrām nedēļām agrāk, līdz ar to lielākā krišana gaidāma ap oktobra beigām. Un vēl viņš kā lielu noslēpumu pavēstīja, ka šo divarpus gadu laikā lielai daļai ļautiņu tā arī nav pielēcis, ka maskas nav domātas tāpēc, lai viņus neinficētu, bet gan tāpēc, lai viņi neinficētu citus. “Paga, paga,” neizprata latvju bāleliņi. “Tātad - pat valkājot maskas, vienalga var dabūt kovidu, dizentēriju un ūdeni ceļgalā?”

Kariņpaps tam visam un vēl kaut kam piekrita un mīļā miera labad norāva pozitīvu kovidtestu, lai vismaz šādi būtu tuvāk tautai. To padzirdējis, lāga Pavļuts saberzēja rokas un ierosināja premjeru eksperimentālā kārtā kā pirmo nošpricēt ar uzlaboto “Modernu”, kuru rudenī bija plānots špricēt arī pārējiem. “Sākotnējā informācija liecina, ka šīs adaptētās vakcīnas būtu iedarbīgākas nekā šobrīd esošās arī pret to apakštipu, kas Eiropā un Latvijā strauji izplatās…” iesāka stāstīt krietnais Daniels, bet Kariņpaps viņu ar domu spēku pārtrauca: “Pagaidīsim vēlēšanas, ka tevi pašu tajās neizvakcinē...”

Šajā nedēļā notika vēl kāda gluži vai simboliska lieta - neskanot dziesmai “My Heart Will Go On” un diemžēl bez Keitas Vinsletas un Leonardo di Kaprio, tika sākta iepretim Rīgas autoostai esošā tirdzniecības centra “Titāniks” nojaukšana. Šis “Titāniks” bija sadūries ar nopietnu aisbergu Railbaltiku dzelzceļa izskatā, taču neviens pēc tā asaras nelēja un pat ļauni priecājās, mēģinot būvniekiem pa kluso ieslidināt kabatā aploksnīti, lai šie nakts melnumā ar savu tehniku aizdodas uz Pārdaugavu un netīšām nojauc arī tur kādu svešķermeni. “Lūk, tā aiziet pasaules godība,” drūmi noteica kāds vīrs, kas kādreiz sēdēja Rīgas domē. “Un neviens pat vairs neatceras, ka šī bija vēsturiski pirmā Rīgas daudzstāvu autostāvvieta, turklāt vienīgā, kurai uzbraukšanas estakādes uzbūvētas pretējā virzienā.” Tāds, lūk, mazliet skumjš stāsts.