Veiksmīgi IKT risinājumi maina ne vien veidu, kā strādājam, bet arī kā domājam

Līdz ar būtisko resursu izmaksu kāpumu arvien iestādes un organizācijas ir spiestas pārvērtēt savas izmaksas. IKT resursi, infrastruktūra, rīki un servisi nav izņēmums, tie piedzīvo ne vien uzturēšanas izmaksu pieaugumu, bet arī konstantus drošības izaicinājumus, ko rada gan ģeopolitiskā situācija, gan arī tas, ka arvien vairāk laika pavadām digitālajā vidē un turp “pārmigrē” arī apdraudējumi.
“Arī e-paraksta un e-identitātes tehnoloģiskā platforma ir koplietojama, turklāt katram komersantam, kurš to vēlas izmantot, valsts to ir nodrošinājusi bez maksas. Respektīvi, bez maksas komersantiem ir iespēja nodrošināt drošu klientu, darbinieku, partneru identifikāciju digitālajā vidē, ka arī elektroniski parakstīt dokumentus neierobežotā daudzumā. LVRTC nodrošina bezmaksas tehnoloģisko platformu, ko iestādes un komersanti integrē savos procesos, sistēmās un portālos,” uzsver Ģirts Ozols ©Publicitātes foto

14. septembrī jau sesto reizi Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) organizēja pasākumu kopu “Kibernakts `22”, kurā tiekas nozares speciālisti un interesenti, lai pārrunātu kiberdrošības izaicinājumus, digitalizācijas tendences, mūsdienīgu e-pakalpojumu ieviešanu un IKT resursu un platformu koplietošanu, kas var palīdzēt iestādēm, organizācijām, kā arī komersantiem ne vien risināt izmaksu pieauguma un procesu efektivitātes jautājumus, bet arī kvalificēta personāla trūkumu. Par šiem un citiem digitālās transformācijas jautājumiem “Neatkarīgās” saruna ar “Kibernakts” saimnieku, LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

Kādus IKT resursus šobrīd jau var izmantot centralizēti, un kā tas palīdz risināt drošības, izmaksu un personāla kompetences jautājumus?

“Kibernaktī” skatītās tēmas patiesi varam iedalīt trīs blokos - drošība, izmaksas, kompetence. Primārais tradicionāli ir drošība, kas jau kļuvusi par konstantu tēmu visās tautsaimniecības nozarēs, jo nav tā, ka šobrīd kāda no jomām būtu pasargāta no kiberdraudiem. Kiberuzbrukumi medijiem, sakaru un banku pakalpojumu sniedzējiem, valsts pārvaldes mājaslapām un citām institūcijām ir kļuvuši par ikdienas sastāvdaļu. LVRTC kiberaizsardzības pakalpojumus šobrīd sniedz tikai valsts pārvaldes iestādēm. Darām to kopš 2015. gada Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā, kas bija labs rūdījums gan mūsu kompetencei, gan pakalpojuma noturībai. Kiberuzbrukumu skaits Latvijas, kā arī citām Baltijas valstu kibertelpām pieauga 2007. gadā, kad Igaunijā no pilsētas centra uz nomali tika pārvietots padomju armijai veltītais piemineklis “Aļoša”, nākamais vilnis bija Krimas un Donbasa aneksija 2014. gadā.

Šobrīd kiberuzbrukumus var nosacīti iedalīt divās grupās atkarībā no to motīva - finansiāls labums, mērķis radīt sabiedrisku kaitējumu vai diskreditēt valsts varu. Neatkarīgi no tā, vai kiberuzbrukumi ir finansiāli vai politiski motivēti, kiberuzbrukumiem var būt ļoti tālejošas sekas un ilgtermiņa kaitējums plašai sabiedrībai.

“Kibernakts” diskusijā eksperti - Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina, VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols - vērtēja, vai ir sācies pirmais pasaules kiberkarš. Šobrīd esam vienisprātis, ka pašlaik par kiberkaru nevaram runāt kā par karu vispārējā izpratnē - kādas valsts pārņemšanu savā kontrolē.

Cik droša šobrīd ir Latvijas kibertelpa?

CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina “Kibernakts” diskusijā uzsvēra - lai gan uzbrukumu ir bijis daudz un dažādi, tie vairāk ir huligāniski izgājieni, kurus varēja atvairīt. Tajā pašā laikā kiberuzbrukumu atvairīšana ir ļoti laba skola, kas ļauj pilnveidot drošības sistēmas - neērtības tie rada, bet neatstāj nopietnu iespaidu.

Katrs gadījums tiek izvērtēts, un gūta praktiska mācība. Pagaidām mācība ir salīdzinoši lēta - ar mazām sekām. Tajā pašā laikā pasaulē ir notikuši kiberuzbrukumi, kas prasījuši lielus zaudējumus. Piemēram, pagājušajā gadā ASV austrumu štatos uz laiku tika noteikts ārkārtas stāvoklis, jo kiberuzbrukumā tika paralizēta ASV naftas tranzīta kompānijas “Colonial Pipeline” cauruļvada darbība. Šīs kompānijas naftas produktu cauruļvads ir viens no lielākajiem degvielas apgādes kanāliem ASV Austrumkrastā. Lai atgūtu kontroli, kompānija samaksāja izpirkuma maksu. Līdzīgas situācijas ir piedzīvotas arī citviet.

Diskusijas laikā Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs J. Garisons norādīja, ka visaptveroša kiberkara gadījumā tiktu aktivizēts NATO līguma 5. pants.

Jā, šis fakts apliecina, ka virtuālā telpa mūsdienās ir tikpat reāla kā analogā vide. Faktiski tās nav nošķiramas. NATO dalībvalstu līderu pēdējo samitu deklarācijas nepārprotami norāda, ka nopietns kiberuzbrukums ar būtiskām sekām var būt par iemeslu 5. panta aktivizācijai.

Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka IKT nozare un kompetenču centri arī lokāli darbojas ļoti atbalstoši, saprotot, ka visi esam pakļauti vienādiem izaicinājumiem. Latvijas kibertelpu sargā arī kiberzemessargi - papildus apmācīti IT speciālisti, kas nepieciešamības gadījumā var nākt palīgā CERT.LV speciālistiem.

Vai sabiedrībā, tostarp valsts un pašvaldību pārvaldē, kā arī uzņēmējdarbības vidē pieaug izpratne par kiberdrošību?

Izpratne par kiberdrošību pieaug. Tomēr kiberdrošības vājais punkts aizvien ir lietotājs, tāpēc pastiprināti ir jārunā par kiberhigiēnu gan individuālā līmenī, gan organizāciju, iestāžu un uzņēmumu darba vidē. Kompetence ir otrs aspekts, kas caurvija visus “Kibernakts” pasākumus, jo šobrīd, lai uzņēmums vai iestāde varētu pilnībā pats sevi apkalpot IKT jomā, tam nepieciešami ļoti plaša spektra IKT speciālisti. Valsts pārvaldei šāda speciālistu piesaiste, kā arī infrastruktūras uzturēšana rada lielus izaicinājumus, tieši tāpēc aizvien pieprasītāki kļūst koplietojamu infrastruktūru nodrošinātie pakalpojumi. LVRTC ir viens no valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centriem (VESPC). Tas nozīmē, ka ar dažiem izņēmumiem varam nodrošināt pilna spektra IKT pakalpojumu grozu, kas palīdz iestādēm uzturēt to pārvaldībā esošās informācijas sistēmas.

Pastāstiet, kas ietilpst valsts elektronisko sakaru pakalpojumu klāstā!

Tas, ko nodrošinām, ir tehnisko līdzekļu un pakalpojumu kopums, kas publiskajai personai, publiskās personas kapitālsabiedrībai un publiskās personas kontrolētai kapitālsabiedrībai nodrošina infrastruktūru ar augstu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību informācijas sistēmām un ar tām saistītajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, kā arī pakalpojumiem. Iepriekš informāciju sistēmām un aplikācijām bija atsevišķi izdalīta infrastruktūra un resursi, kas nozīmēja sarežģītu pārvaldību, laikietilpīgas izmaiņas, bet tagad informāciju sistēmām un aplikācijām nepieciešams nodrošināt momentānu, viegli pārvaldāmu un ērti izvietojamu funkcionalitāti, ko nodrošinām mākoņplatformā.

Primāri nepieciešama iestādes vēlme lietot modernu, daudzpusīgu un drošu koplietojamu platformu. Iestādēm tā pieejama bez publiska iepirkuma, kas nozīmē, ka iestādēm nav jāuztraucas par to, vai pakalpojumu piegādes iepirkums tiks īstenots laikā, kāda būs piedāvājuma cena, kāds būs sadarbības partneris. Ar VESPC šie visi aspekti ir skaidri, atliek vien pašai iestādei skaidri un precīzi definēt biznesa un tehniskās prasības, nepieciešamo pakalpojumu grozu un atbildības sadalījumu. LVRTC sagatavos piedāvājumu, un, ja tas atbildīs iestādes ekspektācijām un izvirzītajiem mērķiem, iestādei ir jāvēršas ar iesniegumu VARAM par iekļaušanu VESPC platformas pakalpojumu saņemšanai, jāsaņem VARAM pozitīvs lēmums no VARAM un jānoslēdz līgums ar LVRTC. Šīm formalitātēm seko tehniskā migrācija uz LVRTC infrastruktūru.

Jāatzīst, ka kopš šī gada 24. februāra pieprasījums pēc VESPC pakalpojumiem ir pieaudzis, jo drošības kompromisi vairs nav pieļaujami un iestādes labi saprot, ka riskiem šobrīd var būt pārāk augsta cena. Jaunā, pieņemšanas stadijā esošā VESPC instrukcija arī paredz, ka pakalpojumu grozā tiks iekļauti kiberaizsardzības pakalpojumi.

Infrastruktūras koplietošana ir ekonomiski izdevīga iestādēm?

Protams. Tāda ir arī pasaules tendence. To redzam arī ar citiem pakalpojumiem, piemēram platjoslas optisko tīklu, kas izbūvēts reģionos. Reģionālajiem komersantiem finansiāli nebūtu pa spēkam izbūvēt tīklu novados, kur zemā apdzīvotības līmeņa dēļ tīkls būtu nerentabls. LVRTC izbūvēja tīklu un par pašizmaksu to iznomā komersantiem, kas nodrošina interneta un citus pakalpojumus iedzīvotājiem. Projekts ir bezpeļņas.

Tāpat ar VESPC platformu - nevaram to piedāvāt komersantiem un nedrīkstam pelnīt, sniedzot šos pakalpojumus. Savā ziņā šī ir viena no LVRTC misijām - nodrošināt iespējas iestādēm saņemt augsta līmeņa un informācijas sistēmu drošības prasībām atbilstoša līmeņa infrastruktūru un pakalpojumus.

Arī e-paraksta un e-identitātes tehnoloģiskā platforma ir koplietojama, turklāt katram komersantam, kurš to vēlas izmantot, valsts to ir nodrošinājusi bez maksas. Respektīvi, bez maksas komersantiem ir iespēja nodrošināt drošu klientu, darbinieku, partneru identifikāciju digitālajā vidē, ka arī elektroniski parakstīt dokumentus neierobežotā daudzumā. LVRTC nodrošina bezmaksas tehnoloģisko platformu, ko iestādes un komersanti integrē savos procesos, sistēmās un portālos.

Cik liels ir pieprasījums pēc e-identitātes platformas?

e-identitātes platforma nodrošina iespēju izmantot identifikācijai nacionālos identifikācijas rīkus - e-ID karti un mobilo lietotni “e-paraksts mobile”. Nereti valda priekšstats, ka valsts nodrošinātie rīki ir paredzēti tikai oficiālai saziņai, tomēr tā nav. “e-paraksts mobile” integrē visdažādāko tautsaimniecības nozaru uzņēmumi, jo tehnoloģiskā platforma ir bez maksas, kā arī ikdienas lietošana ir bez maksas gan e-pakalpojuma sniedzējam, gan saņēmējam. Otra priekšrocība - “e-paraksts mobile” lietošana ir ērta un vienkārša, iestādei vai komersantam nav jātērē cilvēkstundas piemirstu paroļu atkopšanai, lietotājs pats sevi apkalpo, kamēr sistēmu uztur LVRTC. Trešais aspekts - nacionālo identifikācijas rīku lietošana ir pielīdzināma personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanai klātienē, kas nozīmē, ka, izmantojot šos rīkus, var sniegt un saņemt visaugstākā līmeņa e-pakalpojumus. Sākot no nākamā gada 1. februāra, visiem e-pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina saviem klientiem iespēja saņemt e-pakalpojumus, identificējot sevi ar nacionālajiem rīkiem. Jūtam, ka 1. februāris tuvojas.

“Kibernaktī” minējāt arī digitālo maciņu? Kas tas ir?

Par digitālajiem makiem esam raduši domāt saistībā ar naudu, taču digitālais maks, kurā glabājas stratēģiski svarīga informācija, tostarp personas identifikācijas dati un rīki, autovadītāja apliecība un citi nepieciešamie dokumenti, no augstskolas diploma līdz e-receptei zāļu saņemšanai, tiek pozicionēts kā virziens, kurp dodas Eiropa. Katra valsts izstrādā savu digitālā maka standartu, bet tam ir jābūt savietojamam ar citu valstu digitālajiem rīkiem, kas nodrošina pakalpojumu pieejamību jebkurā Eiropas valstī. LVRTC ir uzsācis darbu pie šī projekta.

Dzirdēju, ka “Kibernakts” slēgtajā sadaļā salīdzinājāt IKT un kino industriju? Kas tām kopīgs?

Ja pieejam jautājumam ar humoru - tad abu nozaru gala produktus lietotāji nesaudzīgi vērtē ar “patīk” vai “nepatīk”. Ja nopietnāk - būtiska kopīga iezīme - patiešām veiksmīgam IT risinājumam un veiksmīgai filmai ir ietekme uz kultūru kopumā. Filma var izmainīt vai ietekmēt priekšstatus par dažādiem jautājumiem. To pašu var teikt par IKT produktiem - veiksmīgi produkti maina veidu, kā strādājam, kā komunicējam, kā uztveram pasauli un procesus, e-pārvaldi, e-komerciju. Neveiksmīgs IT produkts var radīt iespaidu, ka viss digitālais ir sarežģīts, piemērots tikai tehnoloģiju ekspertiem, ne ikdienas cilvēkam. Veiksmīgs IT produkts būs iedvesma jauniem biznesiem, jaunām darba vietām, izaugsmei.

* * * * * * *

APMASKĀTA REKLĀMA