Kā tapuši dzejoļi, kas šogad Dziesmu svētkos izskanēs Mežaparka lielajā estrādē?

Memoriālo muzeju apvienība apkopojusi stāstus un personiskus pārdzīvojumus par to, kā tapuši dzejoļi, kas šogad Dziesmu svētkos izskan Mežaparka lielajā estrādē.

08.07.2023. memorialiemuzeji.lv Abonē digitālo avīzi Neatkariga.lv bez maksas

2.lapa

Rainis un Aspazija mežā, visā augumā. 1905. gads, Jūrmala, Melluži. Fotogrāfs nezināms.

Aspazijas dzejolis “Ciānas bērni” pirmoreiz publicēts “Mājas Viesa Mēnešrakstā” 1899. gada 6. numurā. Dzejoļa pamatā ir senebreju teika par Ciānas izpostīšanu. Ciāna - jūdu svētkalns, kur atradās Zālamana pils un templis, Bābele - senās Babilonas galvaspilsēta, uz kuru jūdus aizdzina verdzībā. Dzejolis sarakstīts 1899. gada pavasarī, liecina dzejnieku savstarpējā sarakste. Tas ir laiks, kad Rainim no pagaidu trimdas Pleskavā ir jādodas uz nometinājuma vietu Slobodsku.

****

Aspazijas "Ciānas bērni" dzejas krājumā "Dvēseles krēsla" (1904)

Dzejolis iekļauts krājumā “Dvēseles krēsla” (1904). Krājuma dzejoļi top gadsimtu mijā, un to noskaņu ietekmē Jaunās strāvas sagrāves laiks un pašas dzejnieces smagie pārdzīvojumi. Kā liecina krājuma nosaukums, tā ir iekšējas krīzes laika dienasgrāmata. Raiņa arests un trimda, bailes par nākotni, vientulība, kad darba dēļ jādzīvo šķirti, un nepieciešamība būt stiprai, lai atbalstītu Raini - tas viss veido smago rezignācijas sajūtu, kas dominē krājumā. Sāpju piesātinātais dzejolis “Ciānas bērni” atklāj veselas paaudzes traģiku.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā