Ansis uzrāpies hiphopa tronī – jau izpārdoti koncerti un plašu tirāžas
Hiphopa tronī jau vairāk nekā sešus gadus
Daudzpusīgais mūziķis un producents ansis (pilnā vārdā Ansis Kolmanis) pašmāju hiphopa tronī oficiāli ir jau vairāk nekā sešus gadus - kopš saņēma Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta mikrofons” hiphopa nominācijā par savu trešo studijas albumu “Balzams” (2017), apsteidzot tā laika līderi Gati Irbi jeb Gacho. No plašākai publikai zināmākajiem anša panākumiem jāatzīmē kopā ar Kristīni Pāži radītais hits “Zemes stunda” (2018), kā arī albums “Liela māksla” (2020), kas saņēma “mikrofonu” ne tikai savā nominācijā, bet arī kā Gada albums. Taču tā ir aisberga redzamā daļa, ansis pašlaik nosaka hiphopa modi un arī formē šīs kultūras lielākās sabiedrības daļas viedokli.
Pērn ansis latiņu uzcēla augstu. Iepriekš viņš jau rīkojis lielkoncertu Mežaparka Zaļajā teātrī (2021) un pabijis uz “hedlaineru” skatuves festivālā “Positivus” (2022), tāpēc solokoncertam koncertzālē “Palladium” varēja arī atļauties iztikt bez liekas reklāmas, tomēr ansis gāja vēl tālāk - iztika bez reklāmas vispār! Par plānoto koncertu 11. novembrī zināja tikai viņa draugi un paziņas, kas to padeva tālāk, un vienalga uzstāšanās noritēja pie pilnām tribīnēm, tas ir, pārpildītā zālē. Saņemot sajūsminātās atsauksmes, tika nolemts par papildu koncertu jau 2024. gadā - 3. februārī. “Izdarām šo vēlreiz, lūdzu,” jokoja ansis. “Izskatās, ka ļausim šovam un programmai nedaudz morfēt, jo jau nākamajā dienā pēc koncerta mūsu komandas kolektīvajā apziņā sāka rasties visādas labas alternatīvās idejas, kā arī tās, kuras grafiku nesakritības dēļ nerealizējām šajā koncertā. Tagad būs ideāla iespēja to visu izmēģināt, tā ka gaidiet pāris pārsteigumus, ja izdomājat šo piedzīvot atkārtoti.” Protams, ka publika to gribēja piedzīvot atkārtoti, turklāt tik ļoti, ka arī papildkoncertam nācās rīkot papildkoncertu (2. februārī), kas arī tika izpirkts.
Lokālās kultūrtelpas mutāciju radītājs
Ko ansis piedāvāja? Lūk, no viņa ieraksta sociālajos tīklos: “Pēdējos gados hiphops Latvijā ir radījis ievērojamas vietējās kultūrtelpas mutācijas, un šis šovs ir vēl viens milzu solis šajā ceļā. Atzīmēsim manis uz skatuves pavadītos 20 gadus, kas vienlaicīgi būs arī albumu “#Himnas” desmit gadu un “Liela māksla” trīs gadu jubilejas svinības, un vēl vismaz trīs citas lietas.” Uz abiem koncertiem bija saaicināta virkne viesu, un, kā solīja pats ansis, “daļa no jums gan jau nāks ar “nu paskatīsimies, kas tad tur TĀDS ir” attieksmi - jūs mēs visvairāk atstāsim uz d****s.” Nav šaubu, ka atstāja.
Starp šīm “vismaz trīs citām lietām” bija arī Anša un Kārļa Kolmaņu (viņš zināms ar skatuves vārdu 181h) kā bītmeikeru dueta “Netīrās cilpas” albumā “Melnezera grāmatas” iekļauto skaņdarbu popularizēšana. Šis garadarbs ir viens no kandidātiem uz Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta mikrofons” hiphopa nominācijā, kur pilnīgi droši būs trijniekā kopā ar Ozola “1979” un Gustavo “Tagad tikai sākās” - nav tikai zināms, kādā secībā tie sarindosies. Kā īpašs retums koncertā tika piesolīta arī “Melnezera grāmatu” vinila versija (“Ja paši nebūsiet, sūtiet aģentus, lai paķer priekš jums - vairāk nebūs, turklāt plašu vērtība jau tagad ir uzkāpusi, jo jau tā to nebija daudz (man arī paliks tikai dažas savas personīgās kopijas),” vēstīja ansis) un “Lielas mākslas” plates, kuras brāļi Kolmaņi solījās parakstīt un kopā ar parakstu tīkotājiem arī nofotografēties. Gan jau šo prieku izmantoja daudzi.
Ceļ godā neredzamās frontes darītājus - bītmeikerus
“Melnezera grāmata” ir bītmeikeru dueta “Netīrās cilpas” debijas albums, turklāt pamatīgs - ar kopskaitā 21 skaņdarbu, kuru izpildīšanai piesaistīts grūti saskaitāms (it kā kopskaitā 33) un nepārskatāms reperu bars. Brāļi Kolmaņi uzsver, ka “Melnezera grāmata” ir repa žanram konceptuāli neierasts ieraksts, jo albuma autori ir nevis dziesmu tekstu, bet mūzikas jeb bītu radītāji, visiem šiem daudzskaitlīgajiem reperiem esot viesmākslinieku statusā.
Strādājot ar tādiem projektiem kā “Lāzeri”, PKI, “Riekstu armija” u.c., ansis un 181h pēdējos piecpadsmit gados bijuši daudzu un dažādu nu jau par pagrīdes klasiku uzskatāmu repa dziesmu mūzikas autori. 2011. gadā brāļi apvienojās zem nosaukuma “Netīrās cilpas”, lai piešķirtu savam skanējumam atpazīstamu identitāti “un pievērstu repa auditorijas uzmanību māksliniekiem, kuru vārdus tolaik pie repa dziesmām nemēdza norādīt praktiski nekad, proti, mūzikas jeb bītu veidotājiem”. Līdz ar to “Melnezera grāmatu” var uzskatīt par tādu kā abu bītmeikeru rokrakstu katalogu, bet klausītājiem tā dod iespēju koncentrētā veidā degustēt lielo dažādību, kas šobrīd valda straujos tempos pieaugošajā pašmāju repa skatuvē.
Jāsaka, ka tieši šī “degustācijas iespēja” uzskatāma par albuma lielāko plusu - te var gūt īsu ieskatu daudzu reperu īpašajos skanējumos. Neskatoties uz to, ka bītu autori ir tie paši, piemēram, “frīstailotāju” Wiesuli (dziesma “Mego gambīts”) nesajaukt ar kareivīgo Ozolu (“OGMC”), pašu ansi kopdarbā ar Arturu Skuteli (“Krekli pie griestiem”) - ar “pajolīgo” Kapelmeistars Group (“Hip-hop bīts”), latgaliešus no “Ausmeņa Records” (dziesma “SiSiDra 5000”) - ar “Banda Banda” vīriem Xantikvariātu, Stepu un rolandu če (“Banda Taxi”) vai smalkajiem Kurtu un I Mean Love (“Kreiļa ierocis”) utt. Ar kaut ko aizķer arī dziesma “Prasīgais klusums” (E.V. un Kaizers), bet kā labāko “Melnezera grāmatas” tapšanas skaidrojumu varētu piedāvāt “Anša bīts”, kuras izpildē ansis meties kopā ar Melikolu. Albums skan kā repa labāko dziesmu izlase, tikai grūti ar sevi vienoties, vai tas ir pluss vai mīnuss.
Ne tikai mūziķis un producents, bet arī biznesmenis
Portāls “Hiphops.lv” “Melnezera grāmatu” 2023. gadā ierindojis otrajā vietā (aiz Ozola), nodēvējot to par “izcilu šī brīža LVHH portretu - albumā iekļauti visu paaudžu reperi, no Kurta līdz “prospektiem”.”
Savukārt portāla “LSM.lv” mūzikas žurnāliste Aiga Leitholde, kura īpaši pievērsusies arī hiphopa žanra un tā mūziķa darba analīzei, pēc anša novembra koncerta “Palladium” norāda, ka viņš ir ne tikai reperis, bet “arī producents, bītu veidotājs, skaņu inženieris, radošais direktors ar vizionāra redzējumu”, un atgādina, ka “viņš bija viens no pirmajiem, kura albums [“Balzams”] kļuva par visklausītāko ierakstu pilnā garumā albuma izdošanas dienā straumēšanas vietnē “Spotify”, šādi parādot, ka arī latviešu mūziķiem tas ir iespējams”.
Tas ir fakts - tolaik pie mums “Spotify” straumēšanas servisa sniegtās iespējas vēl bija tikai bērna autiņos, bet ansis to jau ar biznesmeņa tvērienu bija uzķēris. “Izpārdoti koncerti dod patīkamu sajūtu ne vien mūziķiem un organizatoriem, bet arī klātesošajiem - tā ir īpaša kopienas sajūta. Tā nav nejaušība, ansis kopienu ir veidojis apzināti - sākumā vietnēs “Twitter” un “Discord”, vēlāk arī ar e-vēstuļu sarakstes starpniecību, jo rakstīt viņš māk ne vien pantus, bet arī saistītā tekstā,” atgādina Aiga.
Arī anša fenomenu skaidrojot, gribētos citēt Aigas Leitholdes rakstu jau minētā koncerta apskata kontekstā: “Caur pašnoteikšanos uz atbrīvošanos - ansis savā mūzikā risina dažādus eksistenciālus jautājumus par vidi mums apkārt, par savas vietas, vērtības un spēka apzināšanos, pieskaras arī nāves tēmai. Tajā pašā laikā anša mūzikā ir arī tehniskums, sāncensības jeb sporta elements un vēlme labi pavadīt laiku. Nopietno un izklaidējošo viņš māk savīt kopā meistarīgi, radot kopējo koncerta pulsu, no kura ārā izkļūt nav iespējams.” Laikam tas viss kopā arī rada šo anša fenomenu.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
