Kā Rēzeknē izdevās samazināt siltumenerģijas tarifus

No “siltuma trieciena”, kad strauji pieauga rēķini par apkuri, varēja izvairīties. Valstij vajadzēja centralizēti nodrošināt gāzes piegādes Latvijas iekšējā tirgū, kā arī savlaicīgi plānot sociālā atbalsta pasākumus energoresursu cenu pieauguma gadījumā.
©"Saskaņa" arhīvs

Ja šie divi faktori - centralizēta piegāde un savlaicīgi sociālā atbalsta pasākumi - izpaliek, jaunumi no Rēzeknes par tarifu samazināšanu no 1. februāra izskatās pēc sensacionālas ziņas. “Rēzeknes siltumtīkli” samazina siltumenerģijas tarifu pilsētā par 13,2% - līdz 41,16 eiro par MWh. Līdz šādam rezultātam mēs gājām gadiem un arī turpmāk saimniekosim tā, lai pilsēta ietekmētu tarifus, nevis otrādi.

Kad 2009. gadā Rēzeknē pie varas nāca “Saskaņa”, pilsētā bija iestājies “siltuma šoks” - pilsētas siltumsaimniecību vienkārši izlaupīja privāts nomnieks, centrālā apkure darbojās ar traucējumiem. Nebija viegli, taču visi mūsu lēmumi bija ilgtermiņa, nevis vienas dienas risinājumi. Rezultātā tika pārbūvētas gandrīz visas pilsētas katlumājas.

Tobrīd gāzes cena bija stabila, taču nolēmām “Rēzeknes siltumtīklu” attīstībā iet vēl tālāk. Uzstādījām koģenerācijas iekārtas, kas ražo ne tikai siltumu, bet arī elektroenerģiju pārdošanai.

2019. gadā ar Eiropas fondu palīdzību Vipingas katlumāja tika daļēji pārveidota no dabasgāzes uz granulām. Bet pērn pilsētas Ziemeļu rajonā ekspluatācijā tika nodota šķeldas katlumāja. Tā rezultātā ūdens sildīšanas katlus ar dabasgāzi izmantojam tikai maksimālās slodzes apstākļos. Šķelda ir vietējais kurināmais, turklāt atjaunojamais. Tāpēc, lietojot šķeldu, nav jāmaksā ogļskābās gāzes emisijas kvotas par vides piesārņošanu. Tas viss kopā arī rada iespēju samazināt tarifus, kā tas jau ir noticis Rēzeknē.

Patlaban plānojam līdzās centrālajai gāzes katlumājai uzbūvēt šķeldas katlumāju ar jaudu 12 megavati, bet jau piesaistot privātus investorus. Arī šim plānam vajadzētu būt pilsētniekiem izdevīgam, piemēram, līgumā tiek noteikti cenu griesti par siltumu. Cena par siltumu, kas saražots privātā katlumājā, ir garantēti zemāka par pilsētas tarifu. Mūsu klimatiskajos apstākļos siltums ir stratēģiska prece, taču mūsu valdība norobežojas no šī jautājuma risināšanas, piesedzoties ar “cīņu pret pandēmiju”. Rezultātu gan nav nekur.

Diskutēt par pašreizējo apkures sezonu jau ir par vēlu, jebkurš tehniskais lēmums prasīs laiku, ir steidzami jāpalīdz iedzīvotājiem pārvarēt apkures krīzi. Un nevajag neko izdomāt, pietiek paskatīties uz Eiropas kaimiņvalstu pieredzi. Piemēram, samazināt nodokļus - un ne tikai apkurei, bet arī pārtikas precēm.

***

Publikāciju apmaksā “Saskaņa” Sociāldemokrātiskā partija