In Memoriam. Miervaldis Mozers (1953–2021)

13. oktobra vakarā apstājas Cicerona balvas žūrijas atbildīgā sekretāra Miervalda Mozera sirds.
19.10.2021. AMAleksandrs Mirlins
 
2014. gada 9. janvāris. Cicerona balvas svinīgā pasniegšanas ceremonija Zviedrijas Karalistes ārlietu ministram Karlam Biltam. ©Ernests Dinka, Saeimas kanceleja

“Cicerona balvas ieguvēji pat klusējot runā,” - tā 2014. gada janvārī Saeimas Sarkanajā zālē Cicerona balvas pasniegšanas ceremonijā Zviedrijas Karalistes ārlietu ministram Karlam Biltam teica Miervaldis Mozers.

Miervaldis Mozers, tagad jau klusējot, runās ar mums. Runās par notikumiem seniem un ne tik seniem, jo viņa dzīvē ietilpst neaptverami daudz.

Gandrīz gadu pirms tika atjaunota Latvijas himna, Baumaņu Kārļa dziesma “Dievs, svētī Latviju!” tika iekļauta 1989. gada Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku programmā.

Tālā 1989. gada notikumus atceras Arvīds Platpers, vairāku dziesmu svētku virsdiriģents. “Ļoti nozīmīgi, ka režisors, šo svētku noslēguma koncerta veidotājs Miervaldis Mozers pēkšņi teica, ka dažas dziesmas vairs neatbilst tai gaisotnei, kas jau valdīja Latvijā. Tāpēc repertuārs tika mainīts un iestudētas tam laikam drosmīgas dziesmas.

Mozers repertuāram piedāvāja “Dievs, svētī Latviju!”, Jurjānu Andreja “Nevis slinkojot un pūstot”, Imanta Kalniņa “Ceļš uz mājām”, kā arī Mārtiņa Brauna “Saule, Pērkons, Daugava”.

Mārtiņa Brauna dziesmas ceļš aizsākās tieši šajos skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos un turpinās līdz pat mūsu dienām kā dziesmu svētku repertuāra neatņemama sastāvdaļa,” stāstīja A. Platpers.

Miervaldis Mozers runāja un runās ar mums kā Latvijas filharmonijas galvenais režisors. Par vienu Miervalda projektu atgādināja “Baltijas ceļa” 30. gadadienai veltītā LTV dokumentālā filma “700 brīvības kilometri”. Lai šajā filmā stāstītu par kādu ar “Baltijas ceļu” saistītu notikumu, uz Rīgu no Vācijas atbrauca pasaulslavenais diriģents Martins Fišers-Diskāvs. Dokumentālajā filmā diriģents un tā laika Latvijas filharmonijas galvenais režisors Miervaldis Mozers atcerējās kopēju darbu - īpašu koncertu. 1989. gada 23. augustā, “Baltijas ceļa” dienā, Rīgā izskanēja Johannesa Brāmsa Vācu rekviēms. Pirms koncerta tā dalībnieki, arī kultūras ministrs Raimonds Pauls, sadodoties rokas, izveidoja daļu no dzīvās ķēdes.

Martins Fišers-Diskāvs visus šos gadus augstā godā turēja toreizējo iespēju sniegt savu artavu “Baltijas ceļā” un Baltijas valstu cīņā par neatkarību un ar lielu prieku piekrita atbraukt uz Rīgu, lai satiktu Miervaldi un piedalītos filmēšanā.

“Latvijas simtgades reizē pienācis arī jubilejas gads Cicerona balvai - to pasniedzam 20. reizi,” no tagad jau tālā 2018. gada turpina runāt ar mums akadēmiķis Jānis Stradiņš, Cicerona balvas žūrijas priekšsēdētājs. “Ideja par balvu dzima LU docentam, Dr. art. Mozeram, un visus šos gadus Miervaldis Mozers ir izturējis Cicerona balvas tālāko virzīšanu. Viņš ir bijis tās galvenais motors, arī apbalvojuma stratēģijas attīstītājs.”

Miervaldis Mozers par Cicerona balvas dvēseli uzskatīja akadēmiķi Jāni Stradiņu...

Latvijas Tautas frontes muzejā glabāsies Atmodas laika žurnālista Miervalda Mozera dāvinājums - 1991. gadā apkopotu un iespiestu telegrammu krājums, kuru izdeva Miervaldis kopā ar Jāni Ūdri. Tās ir spilgtākās no vairāk nekā 30 000 telegrammu, kuras barikāžu laikā Latvijas cilvēki impulsīvi, neatkarīgi viens no otra sūtīja PSRS līderim Mihailam Gorbačovam un viņa sievai personīgi. “Cilvēki iedomājās, ja personiski palūgtu Mihailam Gorbačovam, viņa ģimenes locekļiem, vēl kādam - “Taču attopieties, ka cilvēki grib dzīvot citādāk! Nešaujiet, nedariet tā!”,” stāstīja Mozers.

Miervaldis Mozers pat klusējot runā.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību Miervalda Mozera piederīgajiem, visiem tuviniekiem, skolniekiem un kolēģiem.