Atkārtots iesniegums par nepatiesu ziņu atsaukšanu

Šī gada 12. maijā esmu saņēmis SIA “MEDIJU NAMS” Nr. 3-1/ 38 atbildi uz manu 13.04.2021. iesniegumu, kurā saskaņā ar likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 21. pantu vērsos pie SIA “MEDIJU NAMS” ar iesniegumu par nepatiesu ziņu atsaukšanu.
©Neatkarīgā

Savā 12. maija atbildē SIA “MEDIJU NAMS” norāda, ka manā 2021. gada 13.aprīļa iesniegumā NRA redaktoram par nepatiesu ziņu atsaukumu nav precīzi norādītas patiesībai neatbilstošās ziņas.

Ņemot vērā šo NRA atbildi, vēlos norādīt, ka uzskatu to par neatbilstošu likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” noteikumiem un NRA apzinātu mēģinājumu izvairīties no likumā noteikto pienākumu izpildes. Tāpat kā iepriekš savā 13.04.2021. iesniegumā - arī šobrīd atkārtoti norādu, ka es neesmu nekad sadarbojies ar LPSR VDK/čeku. Tā ir vienīgā un īstā patiesība. Mana 2017. gada pavasarī publicētā grāmata “Pieskāriens” to nepārprotami apliecina, jo grāmata ir par pretošanos PSRS/LPSR represīvajai iestādei Valsts drošības komitejai (čekai), tās neveiksmīgajiem centieniem savervēt 23-24 gadus vecu jaunekli (Ģ.V.Kristovski) Ventspilī.

Grāmata “Pieskāriens” parāda reālo situāciju totalitāras un represīvas valsts PSRS ietvaros, kad tā laika jaunietim nācās respektēt PSRS/LPSR oficiālas valsts drošības iestādes, tās darbinieku pret viņu (Ģ.V.Kristovski) vērstās darbības. Tās izpaudās un saturēja dažādas legālas PSRS iestādes prasības, kā arī provokatīvus cilvēka ietekmēšanas paņēmienus, tostarp, iebiedēšanu un šantāžu, arī reālu apdraudējumu grāmatas tēla turpmākajai dzīvei.

Vienlaikus ir jāuzsver, ka 1985.-1986. gadi bija Gorbačova “Perestroikas” un “Glasnostj” pirmās uzdrīkstēšanās laiks. Šādā situācijā Ģ.V.Kristovskim nācās cīnīties par savu personības pastāvēšanu un brīvību tikai atbilstoši saviem tā laika ierobežotajiem priekšstatiem par savu individuālo beztiesiskumu totalitārā valstī PSRS!

Neskatoties uz psiholoģisko spriedzi, kādā tolaik nācās dzīvot, es, Ģirts Valdis Kristovskis, nepiekritu un nekad neesmu piekritis sadarbībai ar VDK. Šīs represīvās iestādes pielietotie, grāmatā “Pieskāriens” aprakstītie pasākumi beidzās bez rezultāta, jo netika panākta nekāda, pat ne mazākā Ģ.V.Kristovska sadarbošanās ar VDK. Tas man bija psiholoģiski smagu pārdzīvojumu un manu pretošanās spēju pakāpeniska pieauguma pilns laiks. Rezultāta VDK, PSRS/LPSR iestāde, šo spēkošanos zaudēja un atkāpās, pārtraucot visus savus mēģinājumus tuvoties Ģ.V.Kristovskim vai kā citādi viņu uzrunāt. Par to stāsta grāmatas “Pieskāriens” daļa, kas apraksta notikumus no 1985. gada pavasara līdz 1986. gada vasaras nogalei.

Saskaņā ar iepriekš minēto, pieprasu atsaukt sekojošas nepatiesas ziņas:

1. Ventspils VDK virsnieki A.Rubenis un A.Indriksons centās mani, Ģirtu Valdi Kristovski, savervēt laika periodā no 1985. gada pavasara līdz 1986. gada vasaras nogalei.

Nekad iepriekš un arī pēc minētā laika perioda ne iepriekš minētie VDK darbinieki, ne arī jebkādi citi VDK darbinieki nav man, Ģirtam Valdim Kristovskim, tuvojušies. Tādejādi nav notikusi pat ne mazākā saruna!

Tas nozīmē, ka žurnālista R.Rozenberga un viņa NRA interviju sērijā visi neskaitāmie apgalvojumi un minētie fakti par Ģ.V.Kristovska “kontaktēšanos” (NRA publikācijās lietotais žargons) ar VDK ārpus šī laika perioda ir nepatiesi un atsaucami!

2. Žurnālista R.Rozenberga NRA rakstos mērķtiecīgi tiek norādīts, ka Ģ.V.Kristovskis esot cieši kontaktējies ar Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) virsniekiem. Tā ir principāla nepatiesība. Laika periodā no 1985. gada pavasara līdz 1986. gada vasaras nogalei Ģ.V.Kristovskis nav iniciējis nevienu no epizodēm, kurās:

- Ģ.V.Kristovskim tika pieprasīts ierasties VDK ēkā;

- VDK vervētāji A.Rubenis vai A.Indriksons jauši vai nejauši pienāca viņam klāt uz ielas, Ventspils stadionā, vai publiskajās ēdnīcās;

- vervētājs A.Indriksons bez brīdinājuma ieradās Ģ.V.Kristovska dzīves vietā.

Nevis Ģ.V.Kristovskis cieši kontaktējās, kā to mēģina savos NRA rakstos parādīt žurnālists R.Rozenbergs, bet gan tikai un vienīgi VDK virsnieki A.Rubenis un A.Indriksons mēģināja kontaktēties ar mani. Tā ir principiāla atšķirība no R.Rozenberga un anonīmo LPSR VDK virsnieku melīgiem komentāriem.

3. Žurnālists R.Rozenbergs raksta, ka grāmatas “Pieskāriens” prezentācija, salīdzinot ar Ģ.V.Kristovska grāmatas “Ielauzties NATO” prezentāciju ir notikusi atšķirīgi, bez publicitātes: “Ja pirmā grāmata tika plaši prezentēta un laista klajā smalku ļaužu klātbūtnē, tad otrās grāmatas ceļš pie lasītāja aizsākās bikliem soļiem, bez liekas pompozitātes.”1

Tas neatbilst patiesībai. Ja grāmatai “Ielauzties NATO” bija viena atvēršanas prezentācija, tad grāmatai “Pieskāriens” bija divi plaši apmeklēti atvēršanas pasākumi - gan Rīgā, gan Ventspilī!

4. Grāmatā “Pieskāriens” ir aprakstīti notikumi par skolotājas A.Kristovskas ASV apmeklējumu. Pretēji NRA žurnālista R.Rozenberga apgalvotajam, ASV apmeklējums notika bez jebkāda Ģ.V.Kristovska darījuma ar VDK virsniekiem.

Protams, VDK darbinieks A.Rubenis nepārprotami centās skolotājas A.Kristovskas ASV apmeklējumu izmantot kā ēsmu Ģ.V.Kristovska ieinteresēšanai un motivēšanai uz sadarbību. Taču pat šādā situācijā Ģ.V.Kristovskis “pateicību” neparādīja un turpināja nesadarboties. Tas bija VDK darbinieks A.Rubenis, kas skolotājas A.Kristovskas ASV apmeklējumu dēvēja par darījumu. Taču tas bija darījums tikai viņa skatījumā. Tas bija vienpusējs, neveiksmīgs VDK darbinieka darījums, kas galu galā izgāzās, ko pārliecinoši un dokumentāli apliecina grāmata “Pieskāriens”. Iespējams, ka tieši šī VDK izgāšanās (tā laika laikrakstos tika publicēts, ka skolotāja A.Kristovska ir apmeklējusi ASV. Tas notika pirms viņai LPRS valsts iestādes bija devušas atļauju šim ceļojumam) bija iemesls viņas iespējai 1986. gada vasarā apciemot radus ASV.

Tādejādi ne skolotājas A.Kristovskas ASV apmeklējuma, ne arī kādu citu apstākļu dēļ Ģ.V.Kristovskis nav nekad pildījis nekādus VDK uzdevumus, nav neko ziņojis VDK, nav piekritis nekādam, oficiāli vai neoficiāli noformētam, ar VDK darbību saistītas personas statusam.

5. Grāmatā “Pieskāriens” ir epizode, kurā ir ironiska Ģ.V.Kristovska replika vervētājam A.Indriksonam par jaunu dzīvokli. NRA rakstu autors R.Rozenbergs to pasniedz kā Ģ.V.Kristovska sadarbības ar VDK pamatojumu.

Ģ.V.Kristovskis nekad nav dzīvokli VDK prasījis! Tā ir divu antagoniskas pārliecības attiecību pozīcijās esošu cilvēku sarkastiska domu apmaiņa, kas raksturo tikai un vienīgi dzīves apstākļus PSRS. Ģ.V.Kristovskis valsts dzīvokli nav saņēmis ne Ventspilī, ne arī kur citur.

6. Rozenbergs savā NRA rakstu sērijas publikācijās daudzkārt ir norādījis, ka “Kristovskis esot piestaigājis VDK, lai atliktu iesaukumu padomju armijā”2.

Tas ir žurnālista R.Rozenberga viltots, nepatiess fakts. Laikā no 1984.-1988. gada vasarai neviens Ģ.V.Kristovski PSRS bruņotajos spēkos, turklāt uz Afganistānu, nav iesaucis vai mēģinājis iesaukt! Tādejādi Ģ.V.Kristovskim nav bijusi nepieciešamība izvairīties no dienesta PSRS bruņotajos spēkos minētajā laika periodā.

R.Rozenbergs kā šī klajā faktu falsifikācijas avotus norāda anonīmus LPSR VDK vecākos virsniekus. Norādu, ka ievērojot šādu faktu faksifikāciju, acīmredzot arī šādi LPSR VDK vecākie virsnieki vispār neeksistē! Bet ja tādi eksistē, tad tie būtu saucami pie atbildības par neslavas celšanu, ja uz viņu sniegto nepatieso faktu pamata Ģ.V.Kristovski ir apmelojis R.Rozenbergs.

Ģ.V.Kristovski centās iesaukt Padomju armijā uzreiz pēc 1988. gada 5.jūnija 12 000 cilvēku demonstrācijas Ventspilī sarīkošanas. Tas ir precīzi atspoguļots grāmatā “Pieskāriens”!

7. Rozenbergs savā NRA rakstu sērijas publikācijās Ģ.V.Kristovska kontekstā raksta:

  • Būtiski atgādināt, ka jau 1984. gadā, līdz pat 1988. gadam ieskaitot, tie augstskolu absolventi, kuri pirms augstskolas nebija dienējuši armijā, tika iesaukti dienestā pēc augstskolas absolvēšanas.”
  • šādu jaunieti vajadzēja mobilizēt jau 1984. gada rudenī - vēlākais 1985. gada pavasarī.”
  • Kā jaunietim bija izdevies izvairīties no svētā PSRS pilsoņa pienākuma - dienesta PSRS bruņotajos spēkos, un kādēļ tā vietā viņš vazājās pa VDK koridoriem?
  • Nekādas piekrišanas nevajadzēja, jo jau pirmajās sarunās piekriti sastrādāties, ja VDK pārceļ iesaukumu.””

Šādi apgalvojumi ir nepatiesība, jeb viltus informācija. Laikā pēc 1984. gada LPSR nekad nav bijusi masveida iesaukšana PSRS bruņotajos spēkos pēc augstskolas pabeigšanas. To zina visi, kas ir beiguši Latvijas augstskolas minētajā laikā. Likums pieļāva iespēju, ka var iesaukt augstskolu beidzējus līdz 28 gadu vecumam. Šāda iesaukšana PSRS bruņotajos spēkos tika piemērota tikai atsevišķos gadījumos izņēmuma kārtā. Ne Ģ.V.Kristovskis, ne arī kāds cits no 1984. gada RPI (tagad - RTU) būvinženieru (specialitāte - 1202) kursa beidzējiem pēc augstskolas nav ticis pakļauts iesaukšanai. Neviens no viņiem netika iesaukts PSRS armijā pēc augstskolas beigšanas 1984. gadā!

8. Rozenberga NRA rakstu sērijā raksta, ka Ģ.V.Kristovskis: “varētu būt bijis LPSR VDK Ventspils nodaļas “uzticamības persona”, Neatkarīgajai apliecināja lietpratēji.”3

Ģ.V.kristovskis nekad nav bijis LPSR VDK Ventspils nodaļas majora A.Rubeņa “uzticamības persona”. Ģ.V.Kristovska vervētāji (VDK majors A.Rubenis un VDK leitnants A. Indriksons) nekad nav par tāda statusa - uzticamības persona - esamību viņu informējuši, nav paziņojuši, ka viņam kāds būtu tādu statusu piešķīris, kā viņam būtu jārīkojas, kādi pienākumi un tiesības viņam piekrīt šādā gadījumā. Ir vietā piebilst, ka Ģ.V.Kristovskis šādam statusam nekad nepiekristu.

9. Savā NRA rakstā R.Rozenbergs publisko tādu anonīmā LPSR VDK pulkveža apgalvojumus, kā:

- “Tad jau sākās jaunās vēsmas. Ar viņu (Kristovski) palika aizvien grūtāk strādāt, un viņš sāka palikt aizvien nekaunīgāks un pasūtīja viņus, cik vien tālu var.”

- “Kad jau viņš sāka organizēt mītiņus, tad jau tās viņu (VDK un Kristovska) sarunas aizgāja uz asumiem un viņi viens otru pasūtīja trīs mājas tālāk.”

Abi apgalvojumi ir nepatiesi. Ģ.V.Kristovskis kopš 1986. gada vasaras nogales pārstāja respektēt PSRS/LPSR VDK virsnieku A.Rubeņa un A.Indriksona prasības ar viņiem sarunāties. Minētie VDK vervētāji šo Ģ.V.Kristovska nostāju respektēja.

10. Rozenbergs NRA rakstā izvirza retorisku jautājumu, kāpēc Ģ.V.Kristovskis par savām attiecībām ar VDK nolēma pastāstīt tieši 2017. gada nogalē, nevis uzreiz pēc neatkarības atgūšanas? R.Rozenbergs apgalvo, ka “Intervija ar A.Lembergu tik publiskota 2017. gada 27. martā, bet “Pieskāriens” nāca klajā 2017. gada nogalē īsi pirms Ziemassvētkiem.”

Patiesībā grāmata “Pieskāriens” tika publicēta 2017. gada maijā Ventspilī un Rīgā jūnija sākumā. Tā ir būtiska nepatiesība.

11. Rozenbergs raksta “Saldus policija ar savu darbību signalizē, ka arī tā vēlas noskaidrot patiesību par Ģirta Valda Kristovska sadarbību ar VDK.”

Tā ir nepatiesība. To, ka Ģ.V.Kristovskis nav sadarbojies ar VDK Valsts policija ir noskaidrojusi kriminālprocesa Nr.11360009520 ietvaros. Minētais kriminālprocess ir ierosināts par A.Lemberga izvērsto melu kampaņu pret Ģ.V.Kristovski.

12. Žurnālists R.Rozenbergs ir iesaistījis arī Ģ.V.Kristovska jaunības dienu labu paziņu, olimpisko čempionu Daini Kūlu, kuram tiek uzdots jautājums apgalvojuma formā: Jūs, sportisti, zinājāt, ka viņš sadarbojās ar VDK?”

Lai gan D.Kūla apgalvo, ka Ģ.V.Kristovska grāmatu “Pieskāriens” nemaz nav lasījis, tik vien kā dažus teikumus garu epizodi, kurā grāmatas atkāpē pieminēta D.Kūlas un Ģ.V.Kristovska kopīgs pusdienu apmeklējums viesnīcā Latvija, žurnālistam R.Rozenbergam ir izdevies panākt, ka D.Kūla par Ģ.V.Kristovski izsaka tādus apgalvojumus, kā:

  • Protams, ja cilvēks ir pieņemts tādā darbā, viņam ir jāzina, ko viņš dara. ... ja tu strādā tādā darbā, kur tev ir jāziņo par kaut kādiem cilvēkiem. Bet tā ir viņu izvēle.”
  • “... viņš par mani varbūt arī stāstīja. Ja viņam ir tās korkas [apliecība] un viņš parāda, ka viņš ir čekists, tad viņš tiek iekšā vienalga kur - kaut vai mauzolejā!”

Tātad žurnālists R.Rozenbergs ir nepārprotami radījis D.Kūlam viedokli par Ģ.V.Kristovska sadarbību ar VDK, lai gan tādas sadarbības nekad nav bijis. Ja D.Kūla apgalvo, ka ir aizmirsis kopīgi ar Ģ.V.Kristovski ēstās pusdienas viesnīcas “Latvija” restorānā, kas pieminēts grāmatas “Pieskāriens” atkāpē, tad lai nu tas tā būtu. Galu galā ir pagājuši 35 gadi.

13. Žurnālists R.Rozenbergs intervēšanai pieaicināto U.Boitmani ir nodēvējis par Ģ.V.Kristovska kolēģi un jaunības draugu

U.Boitmanis nekad nav bijis ne Ģ.V.Kristovska jaunības draugs, ne arī bijis kolēģis man. Laikā, kad es strādāju par inženieri Ventspils uzņēmumā SRAU, U.Boitmanis bija šī uzņēmuma sporta metodiķis, kura pamatdarbs bija fizkultūras skolotājs skolā. Mūsu ceļi krustojās reti un tikai atsevišķos uzņēmuma sporta pasākumos. Ja U.Boitmanis būtu bijis Ģ.V.Kristovska jaunības draugs vai kolēģis, tad viņš žurnālistam R.Rozenbergam nebūtu izteicis tos necienīgos vērtējumus vai nepatiesos faktus par Ģ.V.Kristovski, kurus viņš ir izteicis ļaunprātīgu nodomu vadīts.

Ir vietā piebilst, ka U.Boitmanis, kā Ventpils Domes vairākuma deputāts, pašreizējā deputātu sasaukuma laikā reizē ar politiskās partijas “Latvijai un Ventspilij” deputātiem ir pieņēmis prettiesiskus lēmumus, kas liedz Ģ.V.Kristovskim likumā noteiktās un garantētās tiesības pilnvērtīgi pildīt domes deputāta tiesības un saņemt Ventspils pilsētas domes un pašvaldības rīcībā esošo informāciju. U.Boitmanis ir balsojis, ka Ģ.V.Kristovskis kā vienīgais mazākuma deputāts netiek iekļauts nevienā Ventspils pilsētas domes komisijā, darba grupā, padomē! Ģ.V.Kristovskis par šīm, pret viņu vērstajām vairākuma deputātu, to starp, U.Boitmaņa prettiesiskajām darbībām ir vērsies administratīvajā tiesā. Ir ierosināti divi administratīvās tiesas procesi, proti, lietā Nr. A420254618 un lietā Nr. A420310418, jo Ventspils pilsētas dome un U.Boitmanis, ignorē līdzšinējos visu trīs tiesu instanču lēmumus un spriedumus, kas pieprasa pārtraukt Ģ.V.Kristovska diskrimināciju Ventspils pilsētas domē. Abas lietas pašlaik tiek izskatītas AT Senātā un galējais Senāta spriedums lietā Nr. A420254618 tiks paziņots šī gada 31. maijā.

Acīmredzot R.Rozenbergs savu NRA publikāciju realizēšanai ir pieaicinājis tādu neobjektīvu personu kā U.Boitmanis, lai apspriestu Ģ.V.Kristovska attiecības ar VDK un panāktu U.Boitmaņa viedokli: “Zinot Ģirta rakstura īpašības, jau sen teicu, ka ir piecdesmit uz piecdesmit, ka viņš ir kaut kāds ziņotājs, jo viņš ir vērtīgs.”

14. Žurnālists R.Rozenbergs savu rakstu sērijas stratēģiskā nodoma realizācijai ir piesaistījis Ģ.V.Kristovska jaunības dienu sporta treneri Māri Grīvu.

Ģ.V.Kristovskis nesagaida, ka M.Grīvam būtu jāpatīk grāmatas “Pieskāriens” stils un metode, kā ir rakstīta šī grāmata.

Pat ja M.Grīva tādu vai citādu iemeslu dēļ nevēlas atzīt tās epizodes, kurās pieminēta viņa kā trenera nozīme sava audzēkņa pasaules uzskata veidošanā, tostarp, padomu sniegšana (piemēram, ka nekādā gadījumā nevajadzētu sadarboties ar VDK, ir jāizvairās no tās), tikai Ģ.V.Kristovskis pats var novērtēt sava sporta trenera M.Grīvas devumu viņa personības izaugsmē un pasaules uzskata veidošanā, kur M.Grīvas iespaids ir ļoti ievērojams un būtisks.

Līdzīgu vērtējumu par Māra Grīvas lomu žurnālistam R.Rozenbergam ir atzinis D.Kūla, kurš norāda, ka viņa dzīves kontekstā, viņa tā laika dzīves izšķirošajās izvēlēs M.Grīvas padoms ir bijis īpaši lietderīgs un nozīmīgs. Līdzīgi grāmatā “Pieskāriens” sava trenera izšķirīgos, viedos padomus, ir parādījis grāmatas autors Ģ.V.Kristovskis.

15. Pirmajā NRA rakstu sērijas publikācijā R.Rozenbergs apgalvo, ka tikai grāmatas “Pieskāriens” 18. lapaspusē Ģ.V.Kristovskis aizsāk stāstu par attiecībām ar VDK. Savukārt VIII publikācijā šis pats žurnālists R.Rozenbergs apgalvo ko citu, tas ir, raksta, ka grāmata ““Pieskāriens” sākas ar vēstījumu par telefona zvanu, kuru rakstnieks saņēmis no kāda viņam pazīstamā Andra - LPSR VDK Ventspils daļas operatīvā darbinieka.”

Šāda žurnālista R.Rozenberga manipulācija ar grāmatas “Pieskāriens” saturu apliecina šī žurnālista nepieļaujamu Ģ.V.Kristovska grāmatas “Pieskāriens” satura patvaļīgu sagrozīšanu.

16. Žurnālists R.Rozenbergs savās NRA publikācijās atsaucas uz informācijas avotiem - dažāda līmeņa anonīmiem LPSR VDK darbiniekiem, kuri apgalvo, ka “grāmatā aprakstītie dialogi starp Ģ.V.Kristovski un A.Indriksonu dzīvē nav bijuši. Parasti operatīvais darbinieks ar savu izstrādes objektu strādā vienatnē.”

Ģ.V.Kristovskis atkārtoti vērš uzmanību uz to, ka viņu centās savervēt tikai 2 VDK darbinieki - A.Rubenis un A.Indriksons. Neviens cits no VDK viņu nav mēģinājis pakļaut VDK interesēm. Ja VDK darbinieki strādāja vienatnē, ir nesaprotami, kā dažāda līmeņa anonīmās VDK personas zina, kā tieši, ar kādām metodēm, ar kādām atkāpēm no VDK vervēšanas priekšrakstiem, A.Rubenis un A.Indriksons Ģ.V.Kristovski vervēja. R.Rozenbergs savos NRA rakstos vairākkārt ir norādījis, ka VDK cilvēkus vervēja pa vienam, turklāt diskrēti. To žurnālistam R.Rozenbergam ir apliecinājis arī viens no anonīmajiem VDK darbiniekiem, kurš norāda, ka ,”Tajā struktūrā darbinieki viens otram par adjutantu nestrādāja. Lai arī viņš (domāts Rubenis) rangā bija augstākā pakāpē (nekā A.Indriksons), katrs no viņiem savas lietas kārtoja pats.”! Kā tas ir iespējams, ka katram VDK darbiniekam strādājot atsevišķi, 23 - 24 gadus vecā Ģ.V.Kristovska vervēšanas detaļas lieliski pārzina gluži vai visi LPSR VDK darbinieki, vecākie, jaunākie un vidējie virsnieki, kā Ventspilī, tā arī Rīgā!

17. Savā sērijas X rakstā komentēt grāmatas “Pieskāriens” saturu žurnālists R.Rozenbergs ir uzaicinājis bijušo Rīgas Jūrnieku kluba direktoru Juri Dimitri.

Zem J.Dimitra fotogrāfijas ir žurnālista komentārs: “Tomēr grāmatas autors esot noklusējis par to, ka tajā vietā kontaktēšanās ar ārvalstu jūrniekiem notika ciešā VDK modrās acs kontrolē.

Ģ.V.Kristovskis neko nav ne noklusējis, ne arī izdomājis. Grāmatā “Pieskāriens” ir atspoguļota tā laika dzīve LPSR. Ģ.V.Kristovskim dotā iespēja apmeklēt angļu valodas apmācības Ventspils Jūrnieka klubā visticamāk bija iespējama M.Gorbačova uzsāktās “Perestroikas” un “Glasnostj” iespaidā. Grāmatā attēlotajās Ventspils Jūrnieka kluba epizodēs J.Dimitra pieminētā “VDK modrā acs” (kas visu kontrolē) tiek parādīta tādā izpausmē, kādā Ģ.V.Kristovskis ar to saskārās. Ja J.Dimitrim šķiet, ka “VDK modrajai acij” 1986.-1987. gadā bija jāietekmē Ģ.V.Kristovski savādāk, tad tas ir šī cilvēka subjektīvais vērtējums. Acīmredzot Ventspils Jūrnieku klubā strādāja progresīvāki un liberālāki cilvēki nekā J.Dimitra vadītajā Rīgas Jūrnieku klubā.

18. Žurnālists R.Rozenbergs savā NRA publikācijā apgalvo, ka Kristovskis ir ticis pie “iespējas brīvi apmeklēt Ventspils ostā pietauvotos ārvalstu kuģus.”

Grāmatā “Pieskāriens” nekas tāds nav teikts! Grāmatā “Pieskāriens” ir pieminēta somu tankera apmeklējuma viena reize. Arī dzīvē tā bija viena vienīga reize. Turklāt tā nebija brīva iespēja, bet gan saskaņā ar Ventspils Jūrnieku kluba noteikumiem, kurus Ģ.V.Kristovskis ievēroja.

19. Žurnālists R.Rozenbergs savā NRA publikācijā publisko J.Dimitra “precizējumu” par grāmatā minēto somu tankera apmeklējuma epizodi: “To kuģi patiesībā sauca nevis “Neste”, kā viņš raksta grāmatā, bet gan “Nestefox.”” NRA rakstam pievienota arī šī kuģa fotogrāfija.

Vēlos uzsvērt, ka Ģ.V.Kristovskis uz fotogrāfijā redzamā J.Dimitrim zināmā “Nestefox” somu kuģa nav nekad bijis. Ventspilī tolaik ļoti regulāri ienāca vairāki, daudz modernāki un mūsdienīgāki somu kompānijas kuģi. Šo somu tankeru maršruti caur Bolderāju visticamāk nenotika vai arī tas notika ļoti reti. Tādi dīvaini maršruti no Ventspils uz Somijas ostām (iespējams, ka tikai uz Porvo ostu) nestu Somijas kuģu kompānijai ievērojamus zaudējumus. Tāpēc J.Dimitra pieminētā kuģa “Nestefox” pietauvošanās Bolderājā tikai apliecina J.Dimitra izteikto argumentu neatbilstību jūras transporta kravu biznesa loģikai un organizācijai.

Tādejādi J.Dimitra apgalvojumi nav nekāds objektīvs pamats, lai noliegtu manā grāmatā “Pieskāriens” rakstīto par manis paša piedzīvoto 1986. gada rudens - 1987. gada nogales periodā Ventspils Jūrnieku klubā.

Noslēdzot savu atkārtoto iesniegumu SIA “MEDIJU NAMS” “ Par nepatiesu ziņu atsaukšanu, aicinu šajā iesniegumā visus konkrēti uzrādītos nepatiesos faktus atsaukt!

Jūs savā 2021. gada 12. maijā norādāt, ka “atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantā, kā arī likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 1.pantā ir noteiktas ikviena tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus”. Minētās tiesības uz vārda brīvību, protams, ir respektējamas, tomēr, kā ir skaidri saprotams no augstākminētā, tad Rituma Rozenberga raksti pārsniedz šo vārda brīvības un viedokļa robežu, un ir uzskatāmi par klaji nepatiesām, un neslavu ceļošām ziņām, par kurām likums paredz tiešu atbildību.

Atkārtoti atgādinu, ka jau šobrīd ar šiem rakstiem ir pārkāptas priekšvēlēšanu aģitācijas normas, jo šo NRA rakstu sēriju ietvaros komentārus sniedz Uldis Boitmanis un Dainis Kūla. Abas minētās personas kandidē 2021. gada 5. jūnija Ventspils pašvaldības vēlēšanās no “Latvijai un Ventspilij” saraksta. Papildus Uldis Boitmanis jau šobrīd ir Ventspils domes deputāts. Līdz ar to nav saprotams, kādēļ minētajām personām tiek dotas tiesības šobrīd publiski diskreditēt mani, personu, kura ne tikai šobrīd ir Ventspils domes opozīcijas deputāts, bet arī kandidē 2021. gada 5. jūnija Ventspils pašvaldības vēlēšanās. Minēto vēl jo vairāk pastiprina apstāklis, ka šo NRA rakstu veidošanā ar mani nesazinājās ne žurnālists Ritums Rozenbergs, ne citi žurnālisti, kas ir klaji pretrunā Neatkarīgās Rīta Avīzes Ētikas kodeksam, kurā ir noteikts (https://nra.lv/info/etikas-kodekss/), proti.

“5. Nenosodi nevienu, to neuzklausījis

Centies personām, kuras tu kritizē ar pārbaudītu faktu materiālu, vienlaikus dot iespēju atbildēt uz kritiku.

Nepublisko sūdzību par noziegumu, rūpīgi nepārbaudījis, vai sūdzību var uzskatīt par pamatotu. Neaizsteidzies priekšā tiesas vai tamlīdzīgas varas iestādes lēmumam, izsakot savu uzskatu vainas jautājumā. Izklāsti abu pušu viedokļus.”

Norādu, ka saskaņā ar likuma “Par presi un citiem masu līdzekļiem” 21. panta ceturto daļu Jums ir pienākums izskatīt šo iesniegumu un atbildēt man septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas.

Līdz ar to, pamatojoties uz visu augstākminēto, un likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” likuma 21. pantu, pieprasu:

  1. Atsaukt visus šī iesniegumā norādītos NRA rakstus ar tajos norādītajiem nepatiesajiem faktiem, kas ir uzrādīti šajā iesniegumā, kā izņemt tos no publiskās apgrozības;
  2. Atklāt man NRA rakstos minēto LPSR VDK vecāko virsnieku, VDK pulkveža, un LPSR VDK Ventspils daļas darbinieka kapteiņa identitāti, kuri ir uzdevušies par Ģ.V.Kristovska vervēšanas procesa konkrēto detaļu zinātājiem.

Ar cieņu,

Ģirts Valdis Kristovskis

1https://neatkariga.nra.lv/izpete/342872-ko-girts-valdis-kristovskis-stasta-par-sadarbibu-ar-vdk-i-dala

2https://neatkariga.nra.lv/izpete/343160-kristovskis-esot-piestaigajis-vdk-lai-atliktu-iesaukumu-padomju-armija

3https://neatkariga.nra.lv/izpete/343281-kristovskis-pusotru-gadu-kontaktejies-ar-vdk-ventspils-dalas-virsniekiem-iv-dala