Atbalsts ir jāsniedz visiem uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem, kas zaudējuši ienākumus!

Ir jāatceļ likuma norma, kas ļauj Ministru kabinetam pašreizējās krīzes apstākļos dažos darbības veidos darbu atbalstīt, bet citu nozaru prasības ignorēt. Atbalstam ir jābūt pietiekamam, lai visu nozaru uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem nepieļautu kritisku ieņēmumu kritumu.
©"Saskaņa" arhīvs

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums 2. pantā uzdod Ministru kabinetam, izvērtējot ekonomisko situāciju, noteikt kritērijus un kārtību īpašo atbalsta mehānismu piemērošanai nodokļu maksātājiem, kurus skārusi Covid-19 izraisītā krīze. Ministru kabinets, ja nepieciešams, nosaka nozares, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija.

Atbilstīgi sniegtajam deleģējumam Ministru kabinets savos noteikumos novembrī izdarīja grozījumus, ar kuriem tiesības pieteikties atbalstam algu subsīdijai bija atņemtas gandrīz visiem darba devējiem, pašnodarbinātām personām, patentmaksātājiem un autoratlīdzības saņēmējiem, izņemot bāru darbības, azartspēļu un derību, izklaides un atpūtas darbības speciālistus, kā arī kultūras iestāžu darbiniekus un māksliniekus.

Tikmēr ir pasliktinājusies finanšu situācija vairākās citās nozarēs. Īpaši cietušas tās nozares, kurās pandēmijas apstākļos uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem ir krasi samazinājies klientu skaits.

Pašizolācijā paliekošie un attālināti strādājošie līdzpilsoņi retāk apmeklē kafejnīcas. Sarūk motivācija izmantot frizieru, kosmetologu un skaistumkopšanas salonu meistaru pakalpojumus. Tāpat cieš nozares, kuru pakalpojumu izmantošanu klienti atliek, gaidot ārkārtējās situācijas beigas, piemēram, zobu higiēnu. Zobārstu pacienti visbiežāk piesakās ārstēšanai tikai tad, kad ir jau sākušās asas sāpes.

Uz “Saskaņas” deputātu steidzamo jautājumu par atbalstu algu subsīdijām ārkārtējā situācijā ekonomikas ministrs Vitenbergs atbildēja, ka “apzinās, ka saimnieciskās darbības veicējiem esošā situācijā var būt ieņēmumu samazinājums, kas lielā mērā saistīts ar aktivitāšu samazināšanos sabiedrībā, taču jāņem vērā, ka saimnieciskās darbības veicējam, kuram nav tiešu ierobežojumu un ir atļauts veikt saimniecisko darbību, kopš 2020. gada marta ir bijis pietiekami daudz laika, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem”.

Kas piešķīra ministram kompetenci lemt, kam “ir bijis pietiekami daudz laika, lai pielāgotos”, un kam nav bijis? Un kam ir jāpielāgojas, kam nav jāpielāgojas? Krīzes apstākļos valsts galvenais uzdevums ir glābt cilvēkus un uzņēmumus. Kā pandēmijas sākumā brīdināja ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs, “ja nestabilizētu uzņēmumus un nestabilizētu cilvēkus, izzudīs tie, kas dara. Kam dot naudu? Cilvēkiem, lai nodrošinātu nepieciešamu iztikšanu, un uzņēmumiem, lai attīstītos.” Izdzīvošanas atbalstu galvenais princips: ekonomiski nav racionāli zaudēt cilvēkus. Tāpēc atbalsts ir jāsniedz visiem, kas zaudējuši ienākumus, arī ja nemaksāja nodokļus.

Savukārt valdības piekoptā politika faktiski nozīmē atteikšanos sniegt atbalstu uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem ārkārtējās situācijas laikā. Ja neproti “pielāgoties mainīgajiem apstākļiem”, maini profesiju vai reģistrējies par bezdarbnieku.

Šāda politika bija pareģojama valstī, kurā valda neoliberālā domāšana. Ikvienam pašam ir jācenšas izkulties no ekonomiskām grūtībām. To nācijas tēvi sauc par brīvā tirgus pašorganizāciju. Cilvēku izmisums netiek uzskatīts par iemeslu tam, lai viņus glābtu.

Šīs politikas tiesiskais noformējums un garants ir likumā nostiprināts priekšnosacījums, kurš ļauj Ministru kabinetam dažos darbības veidos darbu atbalstīt, bet citu nozaru prasības ignorēt. Atbalstam ir jābūt pietiekamam, lai visu nozaru uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem nepieļautu kritisku ieņēmumu kritumu. Tādēļ šī likuma norma ir jāatceļ.

***

Publikāciju apmaksā “Saskaņa” Sociāldemokrātiskā partija