Vai "būvnieku karteli" nomainīs "ierēdņu kartelis"?

Konkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
22.09.2021. Jānis Urbanovičs
 
©Ģirts Ozoliņš/F64

Skaidrs, ka būvnieku karteļa zaļajam zaram reiz bija jālūst un pēc šī sprādziena gaiss kļūs tīrāks. Grūti gan prognozēt, kādas būs lietas tiesiskās un finansiālās sekas. Tuvākajos gados celtnieku firmas būs aizņemtas bezgalīgos tiesu procesos, un ir lielas bažas, vai tas uzlabos to darba apjomus un samazinās cenas. Tikai viena no desmit apsūdzētajām būvkompānijām izvēlējusies ceļu caur atzīšanos šķīstīties no visiem grēkiem. Vai valdošās aprindas maz ir ieinteresētas, lai tāpat darītu arī pārējās?

Lai aizbāztu likumdošanas caurumus, kas it kā šādu situāciju pieļāvuši, Saeimā sagatavoti grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Taču, kā zināms, velns slēpjas detaļās. Un, ja iepriekš dažādiem “dīliem” bija atstātas vaļā vienas durtiņas, tagad tiek atvērtas citas.

Iepriekš ierobežojumi piedalīties publiskos iepirkumos likumā aprakstīti ar cietu formulējumu: “tiesas spriedums, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams”. Tagad piedāvātais formulējums ir izplūdis un tulkojams, kā vien patīk - “pasūtītāja rīcībā ir informācija, ar kuru ir pierādāms”, ka pretendents ir grēcīgs. Kas tā par informāciju? Ja tā ir pierādāma, kāpēc netiek pierādīta? Ciemā runā? Konkurents teica? Kurš būs apveltīts ar pilnvarām pierādāmu, bet nepierādītu informāciju pasludināt par patiesību, ja tā vairs nebūs tiesa?

Korupcija nav iespējama bez ierēdniecības. Ja ierēdni apgādā ar tādu iedarbīgu ieroci kā dažādi traktējams likuma pants, vai tas ierobežo viņu lemt par labu savām personīgajām vai sava politiskā jumta interesēm? Vai gluži pretēji - paver jaunas iespējas? Ne vairs būvnieku, bet ierēdņu kartelim.

Parlamentam būtu jāatsakās no subjektīvu kritēriju iestrādāšanas likumos, jo tādi duļķo ūdeni ne tikai būvniecībā, bet jebkurā saimnieciskas rosības jomā.