"Nekā personīga", iespējams, grāvis Latvijas valsts prestižu

Atmaskots noziedzīgs grupējums ar Rīgas apgabaltiesas zvērinātu tiesu izpildītāju Rolandu Veinbergu priekšgalā, kurš ilgstošā laika periodā no nevarīgiem pensionāriem izkrāpis nekustamos īpašumus un naudu - šā gada 10. janvārī vēstīja TV raidījums “Nekā personīga”.
©Ģirts Ozoliņš/F64

Jau nākamās dienas rītā pēc sižeta, SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” paziņoja, ka pārtrauc nodot man izpildei tiesas nolēmumus. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns atklāja, ka jau saņēmis sūdzību par mani un tiekot meklētas iespējas uzsākt disciplinārlietu. Sabiedrībai kļuva zināms, ka Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3.birojā sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 177. panta par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Taču radusies problēma, jo man nekāds statuss neesot piemērots. Nav piemērots statuss - nav pamata uzsākt disciplinārlietu. E-pastā un sociālos tīklos saņēmu sev un tuviniekiem izteiktus draudus. Mani tuvie un tālie radi un draugi jau paguvuši man paust gan neizpratni, gan nosodījumu.

No “Nekā personīga” raidījuma radās iespaids, ka raidījuma autoru rīcībā ir neapgāžami fakti par manu krāpniecisko rīcību un tādējādi ir cerības, ka objektīva izmeklēšana dos drīzu rezultātu un vainīgie tiks saukti pie atbildības.

Es joprojām ticu, ka dzīvoju tiesiskā valstī ar visobjektīvāko televīziju un tās raidījumu veidotājiem, kuriem nu nekādi nevarēja ienākt prātā vēstīt nepatiesību.

Publiski atzīstos, ka patiesībā savā astoņpadsmit gadus ilgajā tiesu izpildītāja praksē neko tik staļinistisku nebiju piedzīvojis.

TV skatītājiem pasniegtais stāsts par to kā Eleonoras kundzei pārdots īpašums un izkrāpta nauda ir patiesi viens no visbēdīgākajiem gadījumiem. Astoņpadsmit gadu laikā esmu risinājis tūkstošiem parāda piedziņas lietu. Nevienā no gadījumiem mans tiesu izpildītāja mērķis nav bijis pārdot izsolē parādnieka īpašumus. Vienmēr ir bijis tikai un vienīgi viens mērķis - atbilstoši likumam atgūt no personas tiesas nolēmumā nospriesto parāda summu. Parasti parādnieki ir pauduši vēlmi sadarboties ar tiesu izpildītāju un vienoties par veidu kādā parāds tiek atmaksāts tādējādi izvairoties no nekustamā īpašuma pārdošanas izsolē. Es kā tiesu izpildītājs pildot tiesu nolēmumus vienmēr esmu bijis atvērts komunikācijai, sadarbībai, parādnieku vēlmēm un iespējām.

Mana komunikācija ar “Nekā personīga” atmaskojošā sižeta tapšanā sākās ar telefona zvanu no žurnālistes, kura centās no manis izspiest ātras viņai vajadzīgās atbildes - hallo, Veinberga kungs, kā jums nav kauna apkrāpt vecas tantes. Žurnālistei lūdzu nosūtīt man konkrētus jautājumus, kurus ar e-pasta starpniecību arī saņēmu.

Jautājumi man bija skaidri un saprotami. Sagatavoju atbildes. Nosūtīju.

Lūk sagatavotās atbildes:

Rīgā, 2021.gada 08.janvārī

Izej.Nr. 00548/081/2021-NOS

Uz 2021.gada 06.janvāra jautājumiem

2021.gada 06.janvārī uz e-pastu rolands.veinbergs@lzti.lv saņemti Jūsu jautājumi par Eleonoras Ļaksas izpildu lietām.

Atbildot uz iesūtītajiem jautājumiem, norādu sekojošo:

Tā kā Tiesu izpildītāju likuma 52.pants ierobežo ziņu izpaušanu trešajām personām par izpildu lietās veiktajām amata darbībām, atbildes uz jautājumiem tiek sniegtas ievērojot noteikto.

1. Par parādnieces kopējām parāda saistībām Jūs varat iegūt informāciju no nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījuma, kam ir publisks raksturs. Bez Jūsu norādītās pamatsummas, no parādnieces piedzenamas arī pārējās summas, kas norādītas tiesas nolēmumā, tajā skaitā līgumsods, likumiskie procenti un tiesas izdevumi. Piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu ir piespiedu izpildes līdzeklis, kuru paredz Civilprocesa likuma normas un kurš tiek piemērots izvērtējot arī piedziņas summas apmēru. Atbilstoši Civilprocesa likuma normām konstatēts, ka piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, kas neskar piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu, piedzinēja prasījumus saprātīgā termiņā nav iespējams apmierināt. Izsoles aktu apstiprinājusi tiesa.

2. Piedziņas procesu regulē Civilprocesa likums, visi procesuālie dokumenti parādniecei nosūtīti ierakstītos pasta sūtījumos, tāpat parādniece uzaicināta ierasties pie tiesu izpildītāja sniegt ziņas par mantisko stāvokli. Parādniece ir bijusi uz pieņemšanu pie tiesu izpildītāja. Parādniecei tika izskaidrotas tiesības un pienākumi piedziņas procesā, tajā skaitā iespējamā piedziņa uz nekustamo īpašumu. Parādniecei tika zvanīts uz pieņemšanas laikā norādīto telefona numuru, bet nesekmīgi.

3. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 604.panta pirmo daļu nekustamo īpašumu uz parādnieka rēķina pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma novērtē sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, nosakot nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtību. Nekustamā īpašuma novērtējumu arī šajā gadījumā veica sertificēts vērtētājs.

4. Civilprocesa likuma 599.1 pantā norādītais attiecināms uz naudas līdzekļiem, kas saņemti no kredītiestādes tiesu izpildītāja rīkojuma izpildei un atmaksājami parādniekam pārmaksas gadījumā. Par summu, kas palikusi pēc visu prasījumu segšanas, atmaksas kārtība Civilprocesa likumā nav atrunāta. Naudas līdzekļu izmaksai nepieciešams parādnieka gribas izteikums.

5. Tiesu izpildītāja lietvedībā nav saņemts pieteikums un izpildu dokuments par ievešanu valdījumā.

6. Jautājums adresējams piedzinējai un parādniecei. Piedzinēja izpildu dokumentu iesniedza nosūtot to pa pastu ierakstītā pasta sūtījumā.

7.,8. Spriedums, kas stājies likumīgā spēkā ir izpildāms un tam ir likuma spēks. Normatīvie akti nosaka, ka tiesu izpildītājam ir jāpilda tiesas nolēmumi, nevis jāvērtē to pamatotība. Pamatotību vērtē tiesa.

9. Nepazīstu

Zvērināts tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs

Sēdos svētdienas vakarā pie televizora cerībā, ka atbildes būs lieti noderējušas visobjektīvākā TV raidījuma gatavošanā un palīdzējušas patiesības noskaidrošanā.

Diemžēl nekas no manis skaidrotā ēterā tā arī neizskanēja, izņemot manu lūgumu veidot sižetu objektīvi, norādot, ka par neslavas celšanu ir paredzēta kriminālatbildība. Informācija sižetā tika pasniegta tendenciozi un nepilnīgi.

2018.gadā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, manā lietvedībā iesniedza piedziņas lietu pret Eleonoras kundzi. Nolēmuma izpildē tika apķīlāti kundzes konti. No viņas konta tika atgūti naudas līdzekļi taču tie nebija pietiekami lai nosegtu visu parādu un sprieduma izpildes izdevumus. Tāpat paskaidroju, ka Eleonoras kundze atsaucās uz uzaicinājumu ierasties pie zvērināta tiesu izpildītāja uz pieņemšanu un deklarēja savu mantisko stāvokli. Kundze lūdza atbloķēt bankas kontu, jo viņai esot veicami ikdienišķi maksājumi un ar bloķētu kontu viņa pat nevar norēķināties veikalā par pirkumiem. Lūgumu respektējām un devām piekrišanu kontu atbloķēt. Aizpildot mantisko ienākumu deklarāciju kundze ne vārda neminēja, ka viņai bankā ir uzkrājumu konts. Pagāja gads. 2019 gadā saņēmu vēl vienu izpildu dokumentu pret Eleonoras kundzes par parāda piedziņu. Atkārtoti pārbaudījām kundzes mantisko stāvokli un konstatējām, ka viņas deklarācijā norādītais mantiskais stāvoklis nav būtiski izmainījies. Centāmies ar viņu sazināties, taču nesekmīgi. Uzsākām piedziņas procesu. Likumā noteiktā kārtībā Eleonoras kundze tika informēta par to, ka tiek uzsākta piedziņas vēršana uz viņai piederošo nekustamo īpašumu. Tāpat viņai tika paziņots par nekustamā īpašuma novērtēšanu un par izsoli, paziņojumus nosūtot ierakstītos pasta sūtījumos. Pēc man pieejamās informācijas Eleonoras kundze šos paziņojumus ir saņēmusi. Minētās darbības nav tiesu izpildītāja brīvas gribas izpausme, bet gan Civilprocesa likumā noteiktā kārtība. Procesa gala rezultātu pārbauda un apstiprina tiesa. Ja tiesa konstatē, ka tiesu izpildītājs kaut ko nav paveicis atbilstoši likumam, izsole tiek atcelta un izsoles akts netiek apstiprināts. Konkrētajā gadījumā tiesa, izvērtējot manis iesniegto pieteikumu par izsoles akta apstiprināšanu, vērtēja manu darbību atbilstību likumam, un piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu atzina par atbilstošu likumam un apstiprināja izsoles aktu. No izsolē iegūtajiem līdzekļiem tika atskaitītas parāda summas un sprieduma izpildes izdevumi, un pāri palika aptuveni 28 tūkstoši eiro, kuri bija atgriežami kundzei. Tā kā kundzei bija nevis viens bankas konts, bet gan vairāki, svarīgi bija noskaidrot kundzes gribu un saņemt no viņas norādi, uz kuru no kontiem naudu pārskaitīt. Ierakstītā vēstulē nosūtījām lūgumu sniegt informāciju, uz kuru no kontiem šos naudas līdzekļus pārskaitīt. Atbilde bija sniedzama gan pa pastu vai arī klātienē ierodoties pie mums birojā. Atbilde no Eleonoras kundzes netika saņemta.

Gaidot atbildi no parādnieces, pēc gandrīz diviem mēnešiem man tika iesniegts tiesas nolēmums, kurš pieņemts pamatojoties uz notāra protestētu vekseli. Tiesas nolēmumā un vekselī norādītā summa - tieši šie 28 tūkstoši eiro. Protams dīvaini ka vekselis parakstīts par līdzīgu summu, kas palikusi pāri no izsolē iegūtajiem līdzekļiem, tomēr zvērinātam tiesu izpildītājam nav tiesības vērtēt tiesas nolēmumu, kā arī notāra protestētu vekseli. Tiesu izpildītāja likumā noteiktais pienākums ir vienīgi šādu nolēmumu izpilde. Mūsu biroja darbiniece mēģināja sazināties ar kundzi pa viņas norādīto tālruņa numuru, bet tas bija izslēgts. Tā kā kundze nebija sasniedzama, taču bija tiesas nolēmums un notāra protestēts vekselis, mums gribot negribot bija jārīkojas atbilstoši likumā noteiktajai kārībai un parāda summai jāieskaita piedzinēja kontā.

Sazinoties ar tiesu izpildītāju, kurš veica ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā, viņš telefoniski mana biroja darbinieci informēja, ka viņš Eleonoras kundzei ir norādījis, uz to, ka pie tiesu izpildītāja Veinberga atrodas viņai piederoši naudas līdzekļi, kas palikuši pāri pēc izsoles, un lai tos saņemtu viņai tika paskaidrots, ka jāsazinās ar manu biroju.

Vēlos norādīt, ka šāda situācija ir izveidojusies dēļ tā, ka persona nav nākusi uz komunikāciju ar tiesu izpildītāju.

Tā kā arī šajā gadījumā biju rīkojies likumīgi, tāpat kā visus līdzšinējos astoņpadsmit gadus, tad ēterā izskanējušais TV sižets par mani kā krāpnieku radīja pārdomas.

Zvērināts tiesu izpildītājs ir ar likumu pielīdzināts valsts amatpersonai. Tādējādi raidījuma “Nekā personīga” veidotājiem vien zināmu iemeslu dēļ, tiek nepamatoti vainota valsts amatpersona prettiesiskās darbībās - krāpšanā. Ar ko ir ticis nodarīts kaitējums ne tikai man, bet arī visam zvērinātu tiesu izpildītāju institūtam un valsts prestižam kopumā. Uzskatu ka konkrētajā situācijā privāta komerctelevīzija ir nodarījusi morālu kaitējumu tiesu sistēmai, nepamatoti graujot tai uzticību. Sabiedrības informēšana par pārkāpumiem ir svēta lieta un tas arī ir mediju pienākums. Taču informējot sabiedrību ir svarīgi sniegt patiesu un pārbaudītu informāciju kā to nosaka likums. Tiesiskā valstī pārkāpumu konstatēšanai ir paredzēta likumā noteikta procedūra un institūcijas. Pirms attiecīgu nolēmumu pieņemšanas par pārkāpumu esamību, personu sargā nevainīguma prezumpcija. Neslavas celšana nav pieļaujama.

Lai novērstu šo un turpmākos iespējamos pārpratumus, esmu spēris labās gribas apliecinājuma soli un vērsies ar iesniegumu Valsts policijā lūdzot uzsākt kriminālprocesu par neslavas celšanas faktu.

Ticībā, ka dzīvoju tiesiskā valstī, ceru, kriminālprocesā izdosies noskaidrot patiesību un panākt taisnīgu kriminālprocesuālo noregulējumu visīsākajos saprātīgos termiņos.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā