Debašu runā atgādina par vienlīdzības principu

T.s. Lemberga prāvā lietas iztiesāšana balstās nevis uz likumā noteikto pušu vienlīdzības principu ievērošanu, bet gan uz izteiktu nevienlīdzību: kas ļauts prokuroriem, liegts apsūdzētajiem un viņu aizstāvjiem, savā debašu runā teica advokāts Māris Grudulis.
20.04.2020. Ritums Rozenbergs
 
©Depositphotos

Analizējot apsūdzības sadaļu par pilnvaru realizēšanu interešu konflikta situācijā, M. Grudulis 24. februāra debašu runā cita starpā norādīja, ka prokurori savās debatēs «nepierāda apsūdzību, bet gan no tās atšķirīgus apstākļus». Piemēram, prokurori debatēs pilnvaru realizēšanu interešu konflikta situācijā pamatojuši ar apgalvojumu par dividenžu saņemšanu no akciju sabiedrības Ventamonjaks. Kā norāda M. Grudulis, apsūdzībā nekas tāds nav minēts. Advokāts, analizējot 11 gadu garās tiesvedības vēsturi, parāda, ka prokurori tiesas zālē vienmēr drīkstējuši runāt to, kas nav ierakstīts apsūdzībā, turpretī aizstāvība spiesta pieturēties pie apsūdzības burta un pat nedrīkst kritizēt prokuroru debašu runu. Advokāts arī atgādināja, ka tiesa līdz šim vienmēr nostājusies apsūdzības pusē. Kā piemēru advokāts tiesai citēja 2016. gada 10. novembra tiesas sēdes dialogu starp tiesnesi Borisu Geimanu un A. Lembergu par to, vai procesa dalībniekiem ir saistošs arī tas, kas nav ierakstīts apsūdzībā.

B. Geimans: - Nu un kādus ienākumus pēc apsūdzības, pēc celtās apsūdzības ieguvāt jūs vai jūsu radinieki? Apsūdzībā ir norādīts!

A. Lembergs: - Godātā tiesa, ...

B. Geimans: - Apsūdzībā ir norādīts, kādus ienākumus jūs saņēmāt, ieguvāt!

A. Lembergs: - Nē! Apsūdzībā ir norādīts, ka man bija materiālās intereses, un, atbilstoši Korupcijas novēršanas likumam...

B. Geimans: - Nu, atkal...

A. Lembergs: - Atbilstoši 3. punktam materiālās intereses šā likuma izpratnē ir jebkura veida ienākumi, ko gūst attiecīgā valsts amatpersona, kā arī tai piederošās mantas vērtības palielināšanās...

Pielec kājās prokurors Juris Juriss: - Godātā tiesa!

A. Lembergs: - ...un tāpēc es apsūdzībā meklēju, kur ir norādīti ienākumi un kur ir norādīta mantas vērtības palielināšanās.

B. Geimans: - Nu un norādīti šie ienākumi?

A. Lembergs: - Nav norādīti!

B. Geimans: - Nav norādīti? Tad par ko .. kāda jēga par to runāt? Nav vajadzīgs šo lēmumu pamatot un tā tālāk!

Advokāte Irina Kauke: - Nav būtiskais kaitējums!

A. Lembergs: - Tas ir administratīvais sods. Tik tālu ir administratīvs sods! Tas ir administratīvs sods! Es par to runāju. Es visu laiku runāju - ir divas daļas. Pirmais, interešu konflikts bija vai nebija, otrs - būtiskais kaitējums. Kā es pāreju uz būtisko kaitējumu, es gribu runāt par motīviem. Kāpēc, ja es piedalījos tāda lēmuma pieņemšanā, kāpēc es balsoju, jo kāds bija mans mērķis, ko es gribēju sasniegt? Apsūdzība apgalvo, ka es gribēju iedzīvoties, un mani bērni. Savukārt es ar skaitļiem varu pierādīt, ka motivācija ir pilnīgi cita, jo tā bija sabiedrības...

B. Geimans: - Nevajag...

J. Juriss: - Godātā tiesa!

B. Geimans: - ...nevajag mums, nevajag mums pierādīt!

J. Juriss: - Bet valsts apsūdzības uzturētāji nemaz nepārmet viņam viņa motivāciju, kuru viņš tagad cenšas apgāzt! Sanāk tāda situācija, ka viņš pats izdomā motivāciju, kāpēc viņam kas ir ...

B. Geimans: - Vairākas reizes viņam par to bija jau pateikts!

J. Juriss: - Un, un, un pats savu motivāciju cenšas apgāzt! Pats sev pierāda un pats sevi apgāž.

A. Lembergs: - Godātā tiesa!

J. Juriss: - Valsts apsūdzības uzturētāji...

A. Lembergs: - Godātā tiesa!

J. Juriss: - ...neko tādu nav apgalvojuši.

A. Lembergs: - Es izmant...

B. Geimans: - Tā!

J. Juriss: - Šobrīd tiek apgāzts neapgalvojamais. Neviens tādu nav izvirzījis pieņēmumu nemaz! Apsūdzībā šādu pieņēmumu nav! Viņš pats izdomā neesošu pieņēmumu un pats viņu cenšas apgāzt! Un mēs tagad klausāmies četras dienas, šī ir ceturtā tiesas sēde, kad viņš runā joprojām par vienu un to pašu kompāniju, un viņš cenšas apgāzt pieņēmumu, kuru valsts apsūdzības uzturētāji nekad nav izvirzījuši nemaz. Nav tādi pieņēmumu. Nav tādu apsūdzībā vārdu pat lietoti, kā viņš norāda!

Kā savā debašu runā ironizējot norādīja M. Grudulis, «acīmredzot Lemberga kungs tajā laikā zināja, ka apsūdzība tiks mainīta un ka prokurori beigās pierādīs mantisko interesi, tāpēc viņš arī nākotnes vārdā centās kaut ko liecināt».

Kā skaidroja advokāts, augšminētais dialogs parāda tiesas nostāšanos apsūdzības pusē. Kad A. Lembergs grib liecināt par interešu ietekmēšanu, tiesa kopā ar prokuroru viņam norāda, ka stingri jāturas pie apsūdzības. Savukārt, kā to parāda M. Grudulis, prokurori savās debatēs neturas pie apsūdzības vai vismaz pie tās pēdējās redakcijas. Prokurori debatēs, runājot par konkrēto apsūdzības sadaļu, turas pie iepriekšējās apsūdzības redakcijas un cenšas to pierādīt. «Ar ļoti lielu interesi jāgaida, kas būs rakstīts spriedumā - vai tiesa turēsies stingri pie apsūdzības formulējumiem vai arī kaut kā savādāk tas viss notiks. Citēju Geimana kungu. Viņš nepamatoti nostājas prokuroru pusē un aizliedza Aivaram Lembergam liecināt par apstākļiem, par kuriem pēc tam runāja prokurori. Prokuroriem neviens neaizrāda. Viņi runā par kaut ko tādu, kas nav norādīts apsūdzībā. Judikatūrā ir atzīts: ja kaut kādi apstākļi nav norādīti apsūdzībā, tad tie nevar būt par pierādīšanas priekšmetu. Tas viss, ko šeit prokurori centās pierādīt un ko es atspēkoju, nav norādīts apsūdzībā. Tāpēc ir viennozīmīgi skaidri un nepārprotami redzams - prokurori atkārtoti un visu laiku savās 2019. gada 12. februāra debatēs nevis pierāda apsūdzību, bet gan no tās atšķirīgus apstākļus. Tas neatbilst likuma prasībām,» skaidroja M. Grudulis.

Jāatgādina, ka A. Lembergam un viņa aizstāvjiem tiesa liedza pilnībā nopratināt apsūdzības lieciniekus. No A. Lemberga pieteiktajiem vairāk nekā simts lieciniekiem uz tiesas zāli uzaicināja vien divus. A. Lembergam neļāva pārbaudīt arī rakstveida pierādījumus. Tā vietā tiesas zālē tika nolasīts tikai dokumenta nosaukums. Faktiski visi liecinieki tiesā tika nopratināti tad, kad Aivaram Lembergam tika inkriminēti 2008. gada apsūdzībā norādītie apstākļi. Pēc tam, 2016. gadā, prokurori mainīja apsūdzību, norādot tajā citus faktiskos apstākļus. Protams, ka lieciniekus neviens vairs tiesā par šiem apstākļiem nepratināja. Pēc tam, kad liecības par deviņdesmit procentiem bija sniedzis arī Aivars Lembergs, prokurori 2017. gadā atkal grozīja apsūdzību. Par pēdējā apsūdzības redakcijā minētajiem faktiem netika nopratināts neviens liecinieks, kā arī tiesa neļāva Aivaram Lembergam sniegt par tiem liecības. Tāpat A. Lembergam neļāva arī sniegt liecības pilnā apjomā. Tās nemitīgi tika aprautas. Tiesa pirmos astoņus tiesvedības gadus ik pa brīdim norādīja, ka visu to, ko viņš domā par apsūdzību, aizstāvis varēšot izpaust debašu runā. Tagad izrādās - arī debatēs neko daudz A. Lemberga aizstāvji runāt nedrīkst. Īpaši dienās, kad tiesas sēdēs piedalās topošais ģenerālprokurors J. Juriss, aizstāvja debašu runa tiek pārtraukta, norādot, ka prokuroru debašu runas kritika ir lieka procesa kavēšana. Acīmredzot, publiski izsakot kritiku topošā ģenerālprokurora paviršajam darbam, tiktu publiski parādīta viņa profesionālā neatbilstība šim augstajam amatam.