Tiesa un prokurors māca, kā advokātam pareizi runāt

Pagājušās ceturtdienas tiesas sēdē tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone debašu runas laikā aprāva Aivara Lemberga advokātu Māri Gruduli, lai dotu vārdu J. Jurisam. Prokurors paziņoja, ka tas, ko runā advokāts, nemaz neesot debates, un lika advokātam paklusēt.
22.04.2020. Ritums ROZENBERGS, Uldis DREIBLATS
 
©Pixabay

Tiesa pilnībā atbalstīja prokurora viedokli, pamācīja advokātu, kā runāt debašu runu; apgalvoja, ka tā pārtraukusi arī prokurorus viņu debašu runas laikā un ka šajā procesā esot pārbaudīti rakstiskie pierādījumi. Patiesībā Neatkarīgajai nav zināms neviens gadījums, kad tiesa būtu pārtraukusi prokurorus, lai norādītu viņiem, kā pareizāk runājama debašu runa. Neatkarīgā neatminas arī, ka šajā procesā būtu pārbaudīti rakstveida pierādījumi. Neatkarīgā atminas, ka tika nolasīti vien vairāk nekā 200 sējumos apkopoto dokumentu nosaukumi. Tiesnesis Boriss Geimans apgalvoja, ka par šo dokumentu ticamību, attiecināmību un pieļaujamību puses varēs izteikties debatēs

Advokāts M. Grudulis debašu runā citēja fragmentu no Ainara Gulbja liecības, kur viņš, atbildot uz J. Jurisa jautājumu, mēģina atminēties Šveices kompānijas Multinord dibinātājus. Šajā brīdī tiesa pārtrauca advokātu, dodot vārdu prokuroram.

I. Jansone: - Aizstāvi! Vienu mirklīti! Prokurors ko vēlas teikt.

J. Juriss: - Godātā tiesa! Mūsuprāt, valsts apsūdzības uzturētājuprāt, jau ilgāku laiku notiek nevis debates, bet atstāstījums par tiesas procesu. Kriminālprocesa likums neparedz atstāstījumu par tiesas procesu. Atstāstījums nozīmē to, ka persona vienkārši stāsta par to, kas ir noticis tiesas procesā. Prokurors uzdod kaut kādu jautājumu, saņēma atbildi, tad viņš citē, kādu atbildi saņēma, papildina. Tas ir atstāstījums. Debates ir esences par to, ko liecināja persona, ko tad viņa ir liecinājusi, kas tāds būtisks, kam pievērst uzmanību.

M. Grudulis: - Es atvainojos!

I. Jansone: - Aizstāvi!

J. Juriss: - (pavēlošā skarbā tonī) Jūs (domāts M. Grudulis) paklusējat! Kad jums iedos vārdu, tad runāsiet! Tad lūk! Mūsu ieskatā tas vienkārši šobrīd ir atstāstījums un tā nav debate. Tas neatbilst Kriminālprocesa likuma regulējumam. Paldies, godātā tiesa!

I. Jansone: - Arī tiesa jau jums (domāts M. Grudulis) bija norādījusi par šo liecību atreferēšanu pilnā apjomā, par prokuroru izteicieniem, tiesneša jautājumiem. Nu kāds tam sakars ir ar debašu saturu?

M. Grudulis: - Vistiešākais, godātā tiesa! Kad prokurori lasīja savas debates, viņi atreferēja un lasīja liecības, es atvainojos, ļoti gari un plaši!

I. Jansone: - Jūs tikai tāpēc to tagad norādāt kā pamatojumu tam, ka jūs tā darāt?

M. Grudulis: - Bet, godātā tiesa, kāpēc tāda attieksme? Prokurorus neviens nepārtrauca, kad viņi lasīja liecības!

I. Jansone: - Pārtrauca arī prokurorus. Tā gan nebija. Tiesa pārtrauca arī prokuroru, kad viņi lasīja liecības un atkārtojās, un tieši tāpat arī jums norāda. Vai tiesām ir jāvilcina process, lieki lasot no A līdz Z jautājumus, atbildes, kā cilvēks paskatījās, kā pienāca, kā aizgāja? Tas nav debašu saturs!

M. Grudulis: - Godātā tiesa!

I. Jansone: - Mēs gaidām no jums aizstāvības runu!

M. Grudulis: - Ja es runāju par apstākļiem, kas neattiecas uz lietu, jūs varat mani pārtraukt!

I. Jansone: - Tas arī neattiecas uz lietu tādā sakarā, ka mēs jau to visu dzirdējām. Liecību sniegšana, dokumentu atreferēšana bija citā iztiesāšanas stadijā, kad tika pārbaudīti pierādījumi lietā. Tagad mēs klausāmies secinājumus par pārbaudītajiem pierādījumiem lietā.

M. Grudulis: - Godātā tiesa! Es citēju minimālo daudzumu, ko es uzskatu par nepieciešamu, lai es varētu pamatot savus secinājumus, un mani secinājumi izriet no šīm citētajām liecībām. Es necitēju no sākuma līdz galam. Es izlietoju tik daudz, cik es uzskatu par nepieciešamu.

I. Jansone: - Pie kam, izdarot secinājumus, arī ietverat tos pašus apgalvojumus, kurus jūs jau kā citātus nolasījāt. Vismaz kaut kādu brīdi iepriekš jūs tieši tāpat lasījāt liecības. Pēc tam jūsu secinājums bija, kas izrietēja, un tur jūs atkal atkārtojāt tos pašus citātus, kurus jūs tikko lasījāt. Jūs atkārtojaties!

M. Grudulis: - Bet tāda ir loģika!

I. Jansone: - Tas ir neloģiski, kā jūs runājat! Bet loģiski ir no tā viedokļa, ka jūs vilcināt procesu.

M. Grudulis: - Tad kāds ir secinājums šim...

I. Jansone: - Jūs vilcināt procesu šādā veidā!

M. Grudulis: - Bet, jā! Labi! Paklusēšu. Neatbildēšu. Tātad Gulbis liecina... (turpina debašu runu).

Pēc astoņām minūtēm tiesa izsludināja desmit minūšu pārtraukumu. Turpinājumā, pirms atsākt debates, advokāts tiesai teica: - Godātā tiesa! Atgriežoties pie jūsu aizrādījuma par to, ka es lasu liecības. Izmantojot šo starpbrīdi, esmu pārdomājis šo situāciju. Gribētu pateikt, ka pārmetums ir nepamatots. Neviens likums man neliedz to darīt. Savukārt, ja prokurori iejaucas manā aizstāvības runā, tad viņi iejaucas aizstāvības funkciju realizēšanā un pārkāpj savu profesionālo kompetenci. Tiesai tieši uz to būtu jāreaģē. Tāpat tiesai nav nekādu tiesību stāstīt, ko man lasīt un ko man nelasīt. Visbeidzot, gribu pateikt, kāpēc es to daru. Tas ir liecību fragments uz vienas lapiņas puses. Es savas debates iesniegšu tiesai rakstveidā. Ja es tikai atsauktos, ka kaut kas kaut ko kaut kur ir liecinājis, un izdarītu secinājumu, tiesai būtu jāmeklē šīs liecības, jāklausās audio ieraksti. Mans mērķis ir pasniegt tiesai precīzi visu fragmentu, godājamai tiesai, lai ātrāk ritētu viņas darbs. Par cik es šīs debates iesniegšu rakstveidā, man tās ir tiesas zālē jānolasa. Es nevaru nenolasīt un nevaru nenolasīto tekstu pēc tam iesniegt. Līdz ar to es gribētu teikt, ka es rīkojos pēc labākās sirdsapziņas un es cenšos šo procesu padarīt visiem ātrāku, ne tikai sev. Un tas varbūt, ka es pusminūti lasu kaut kādu dialogu starp prokuroru un tiesu, tas vismaz jums atvieglo pēc tam piecpadsmit minūtes meklēt to fragmentu audio ierakstā. Līdz ar to es uzskatu, ka es tieši paātrinu šo procesu. Tāds ir mans mērķis, nevis vilcināt šo procesu. Paldies, ka devāt man iespēju paust sevi attaisnojošus argumentus.

Jansone: - Tiesa arī vēlas norādīt, ka mēs nesaskatām, ka prokurors būtu iejaucies, nekādā veidā nelikumīgi rīkojies. Tās ir viņa tiesības un pienākums norādīt uz kriminālprocesa pārkāpumiem iztiesāšanas laikā. Un, ja viņi ir konstatējuši, ka tāds ir jūsu rīcībā, viņi to mums ir norādījuši. Ja mēs ļāvām šo iespēju izteikties, tad tiesa to akceptēja. Tas, ka jums ir pretējs viedoklis, tas nenorāda uz to, ka prokurori ir izdarījuši kaut ko nelikumīgu šajā situācijā. Es vienīgi gribētu norādīt procesā iesaistītām personām tomēr korektāk vienam pret otru izteikties, vienlaicīgi nerunāt visiem un būt pieklājīgiem savstarpējā komunikācijā.

Advokāts Genadijs Ivankins: - Ja viena puse var pārtraukt otru, tad arī otra puse to var! Bet man jautājums - vai man ir tagad jāmaksā par pasniedzēju, par lekciju, kā mums, advokātiem, jāstrādā? Viens pasniedzējs, otrs pasniedzējs tagad māca strādāt. Ļoti labi, ja prokurors uzskata, ka advokāts slikti strādā. Jāpriecājas, ka viņam tāds nemākulīgs pretinieks stāv pretim. Kāpēc viņam jāmaksā, kāpēc man jāklausās to lekciju...

I. Jansone: - Replika ir nevietā. Paldies!

G. Ivankins: - Es atvainojos par savu izlēcienu!

I. Jansone: - Bet vienlaicīgi nevajag visiem runāt. Tas nav īpaši korekti! Turpiniet!

M. Grudulis: - Paldies, godātā tiesa! Tieši tā es arī gribētu pievienoties jūsu aicinājumam būt visiem savstarpēji jaukiem, jo mums šeit ir ļoti daudz laika jāpavada, visas šīs slimības. Saglabāsim cilvēcību!

A. Lembergs: - Godātā tiesa! Es drīkstu izteikties?

I. Jansone: - A par ko jūs gribat izteikties debatēs tagad? Par ko iet runa tagad? Mēs neizlemjam nekādu lūgumu, mēs turpinām debates.

A. Lembergs: - Par prokuroru...

I. Jansone: - Par to, ko prokurori teica, jūs vēlaties teikt?

A. Lembergs: - Prokurors pieteica lūgumu neļaut izteikties manam advokātam.

I. Jansone: - Tas nebija lūgums! Tas nebija lūgums!

A. Lembergs: - Jā! Tā bija prasība! Tas nebija lūgums! Pareizi!

I. Jansone: - Tā ir jūsu interpretācija šajā jautājumā. Turpinām debates!

A. Lembergs: - Jūs runājāt nepatiesību! Jūs ne reizi nepārtraucāt prokurorus viņu apsūdzības runā, ne reizi!

I. Jansone: - Aivar Lemberg! Jums netiek dots tālāk vārds!

A. Lembergs: - Paldies! Jā! Protams! Tāpēc, ka es runāju patiesību!

I. Jansone: - Turpinām debates!