"Jaunie" pensionāri uz piemaksām var pat necerēt

Lai gan pensiju piemaksas “jaunajiem” pensionāriem esot Labklājības ministrijas prioritāte numur viens, tomēr situācija valsts budžetā nākamajā gadā, visticamāk, neļaus piepildīt šo mērķi un piemaksas piešķirt.
14.09.2020. Inga Paparde
 
NESAŅEM. Latvijā ir vairāk nekā 100 000 pensionāru, tostarp invaliditātes pensiju saņēmēju, kuri nesaņem pensiju piemaksas, lai gan nav nekāda racionāla skaidrojuma, kāpēc vieni saņem – citi nē ©Ilze Zvēra/F64

Šādu secinājumu var izdarīt pēc pagājušās nedēļas valdības sēdes, kurā apspriesti nākamā gada budžeta izdevumi. Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks vien apstiprina, ka pensiju piemaksu nodrošināšana cilvēkiem, kuri pensionējušies, sākot no 2012. gada, ir iekļauta viņa pārstāvētās ministrijas prioritāšu sarakstā, taču esot jāņem vērā, ka prioritāte ar “nulles numuru” ir Satversmes tiesas sprieduma izpilde, kam nepieciešami papildu tuvu simts miljoniem eiro.

Vispirms jāizpilda spriedums

Finanšu ministrs Jānis Reirs sociālos partnerus - arodbiedrības un uzņēmēju organizācijas - informēja par pieejamo papildu finansējumu 2021. gadā, ko var izlietot prioritātēm, un saskaņā ar ministra teikto, ir divas izdevumu pozīcijas, kurām nepieciešams visapjomīgākais finansējums. Vispirms tās ir mediķu algas, kuru palielināšanai, saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likumu par veselības aprūpes nozares finansēšanu, ir nepieciešami gandrīz 200 miljoni eiro, bet otrā “nepatīkamā fiskāli” izdevumu pozīcija ir nepieciešamība pildīt Satversmes tiesas spriedumu.

J. Reirs sacīja, ka veselības nozarei 2021. gadā piedāvāts papildu finansējums - 183 miljoni eiro, lai izpildītu likumā noteikto mediķu darba algas pieaugumu. Lai arī mediķu arodbiedrība un Latvijas Slimnīcu biedrība novērtē šo lēmumu novērtē pozitīvi, gan Valdis Keris, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs, gan Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs norādīja, ka tomēr nav atrisināts jautājums vēl par šajā gadā solīto mediķu darba algu palielinājumu. “Mēs no šī jautājuma neatkāpsimies nekādā veidā,” sacīja V. Keris. Neatkarīgā rakstīja, ka Veselības ministrija iesniedza Finanšu ministrijā aprēķinus, cik naudas būtu nepieciešams arī šā gada “parāda” atdošanai ārstiem, māsām un citiem medicīnā strādājošajiem.

Satversmes tiesas sprieduma izpildei labklājības jomā nepieciešamais finansējums ir 95,7 miljoni eiro. Labklājības ministrija plāno palielināt minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskatīt garantētā minimālā ienākuma līmeni, kā arī sociālās garantijas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.

Piemaksas nobīdās

Nav jābūt finanšu ģēnijam, lai saprastu skaidru norādi:

ja visa papildu pieejamā nauda ir jāizlieto tā sauktajām obligātajām prioritātēm, tad priekšlikumiem, kas gan arī ir svarīgi, bet virs kuriem nav Satversmes tiesas āmura, prioritāte sāk izbalēt.

Pensiju piemaksas ir viena no šādām prioritātēm.

Uz jautājumu, vai Labklājības ministrija uzturēs spēkā un iestāsies par vienu no savām prioritāšu prioritātēm, proti, pensiju piemaksu nodrošināšanu visiem pensionāriem, ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks atgādina, ka valstī pastāv zināma kārtība, kādā veidā tiek izskatītas visu ministriju pieteiktās prioritātes. “Labklājības ministrija jau 15. jūlijā iesniedza Finanšu ministrijā savu prioritāšu sarakstu, starp kurām ir arī pensiju piemaksu atjaunošana pensionāriem, kuri pensionējušies, sākot ar 2012. gadu, bet valdībā notiek šo prioritāšu izvērtēšanas process, un Labklājības ministrija rīkosies atkarībā no tā, kāds būs valdības lēmums,” uzsvēra Ingus Alliks.

Ja valdība atbalstīs Labklājības ministrijas nostāju, tad ministrija gatavos pensiju likuma grozījumus un virzīs tālāk apstiprināšanai valdībā un Saeimā. “Tagad tas nav atkarīgs no Labklājības ministrijas, jo mēs esam izdarījuši visu, ko mēs varējām izdarīt, un esam norādījuši šīs pensiju piemaksas kā savu prioritāro jautājumu, bet būtiskākais jautājums, vai tam pietiks naudas,” teica I. Alliks. Viņš atklāja, ka kopumā 2021. gadam Labklājības ministrijai ir vairāk nekā 20 prioritātes, un piemaksas ir vienas no pirmajām, faktiski - pati pirmā. Tomēr kā “nulles prioritāte”, tātad tāda, kas apsteigusi pensiju piemaksas, ir Satversmes tiesas sprieduma izpilde, par ko jau arī runāja finanšu ministrs. Satversmes tiesas sprieduma izpildei nepieciešami tuvu 100 miljoni eiro. Ja jāizvēlas, kur novirzīt līdzekļus, ir skaidrs, ka vispirms tā būs tiesas nolemtā izpilde.

Lai arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā šis jautājums ir vairākkārt diskutēts, tikai Saeimas opozīcija līdz šim iestājusies par pensiju piemaksu nodrošināšanu visiem pensionāriem.

Finansiāli būtu iespējams

Jāatgādina, ka Labklājības ministrija piedāvāja pakāpeniski laikā no 2021. līdz 2037. gadam piešķirt piemaksu tām vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012. līdz 2036. gadam. Tas nozīmētu piemaksas piešķirt visiem, kuriem vien ir darba stāžs līdz 1995. gada beigām, un to darīt pakāpeniski, ņemot vērā budžeta iespējas. Piemēram, nākamgad piedāvāts pensiju piemaksas piešķirt tiem pensionāriem, kuri aizgāja pensijā 2012. un 2013. gadā, bet 2022. gadā tiem, kuri pensionējās 2014. gadā. Tas gadā neprasītu vairāk par desmit miljoniem eiro.

Pēc Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, 2019. gada decembrī Latvijā bija 108 000 vecuma pensijas saņēmēji, kuri pensionējušies pēc 2012. gada un kuriem nav piešķirta piemaksa par reģistrēto stāžu līdz 1996. gadam. Šo senioru vidējais stāžs par periodu līdz 1995. gada 31. decembrim ir 21 gads, kas, savukārt , nozīmē, ka viņi varētu saņemt 22,47 eiro piemaksu ik mēnesi. Tāpat Latvijā ir arī 31 000 invaliditātes pensijas saņēmēji, kuri pensionējušies pēc 2012. gada un kuriem arī nav piešķirta piemaksa par reģistrēto stāžu līdz 1996. gadam.