Mazinoties fosilo energoresursu kravu apjomiem, ostām un visiem loģistikas procesa dalībniekiem aktīvi jāstrādā pie alternatīvu kravu piesaistes - kravu diversifikācijas, kā arī jāturpina darbs pie pievienotās vērtības kāpināšanas ostās, norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Viņš atzīmēja, ka pēdējos gados sasniegti labi rezultāti, ostās piesaistīti uzņēmēji, kas attīsta ražošanu un dažādus loģistikas pakalpojumus.
"Piemēram, Ventspils brīvostā un Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā divas trešdaļas nodarbināto strādā rūpnieciskos uzņēmumos. Uzņēmēji ostās joprojām veic būtiskas investīcijas, modernizē termināļus un strādā ar jauniem klientiem. Aktīvs darbs turpinās konteinerkravu segmentā, prāmju satiksmes attīstībā, dažādu koksnes un graudu produkcijas kravu veidos," sacīja ministrs.
Viņš norādīja, ka tie nav tik lieli apjomi, kā līdzšinējo akmeņogļu un naftas produktu apjomi, bet arī šajos kravu veidos ir pietiekami liels potenciāls, un ostām arī nākotnē noteikti būs, ko darīt. Kravu apjoma ziņā būtisks kritums nākotnē nav gaidāms, ja vien nenotiek kādi ekonomiski vai ģeopolitiski satricinājumi," pauda Linkaits.
Linkaits skaidroja, ka vēsturiski Baltijas valstu ostas ir nodrošinājušas Krievijas un Baltkrievijas tranzīta kravu eksportu. Krievija kopš divtūkstošo gadu sākuma ir investējusi lielus līdzekļus jaunu ostu attīstībā Somu līcī un pārvirza arvien vairāk kravas uz tām. Igaunija lielu daļu Krievijas tranzīta kravu zaudēja jau divtūkstošo gadu vidū.
2019.gadā sākās un 2020.gadā turpinājās akmeņogļu kravu pārorientācija uz Krievijas ostām, kā arī kopējā akmeņogļu pieprasījuma samazināšanās Eiropā, pārejot uz atjaunojamiem energoresursiem. Pagājušā 11 mēnešos akmeņogļu kravu apjomi trīs lielajās Latvijas ostās samazinājās par 79%, naftas produktu pārkraušana - par 21%, atklāja satiksmes ministrs.
Vienlaikus par prioritātēm ostām satiksmes ministrs noteicis arī vides aizsardzības, tostarp alternatīvās degvielas pieejamībai, un digitalizācijas jautājumu risināšanu.
Viņš norādīja, ka tāpat par aktuālu uzskatāma jaunu nomnieku piesaiste un jaunu darba vietu radīšana.
"Svarīgi atzīmēt, ka šis izaicinājums ir visā transporta un loģistikas nozarē, ne tikai ostās, un svarīgi, lai visi nozares dalībnieki sadarbojas un katrs spēj piedāvāt savus labākos un konkurētspējīgākos piedāvājumus un kopīgi radīt tādus kompleksus piedāvājumus, kādus sagaida mūsu klienti gan Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Kazahstānā, Uzbekistānā un citās Centrālāzijas valstīs un pat Ķīnā, Japānā un Korejā, arī Rietumeiropā, īpaši mūsu sadarbības valstīs Skandināvijā - Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā," sacīja ministrs.
Linkaits pauda, ka, viņaprāt, arī topošais "Rail Baltica" koridors ieviesīs pārmaiņas Baltijas valstu loģistikas nozarē, un nozarei mērķtiecīgi jāgatavojas šīm pārmaiņām, jo jauna infrastruktūra sniedz jaunas iespējas, - tās ir savlaicīgi jāpamana un jāizmanto. Būtiskas izmaiņas savā saimniecībā sācis arī "Latvijas dzelzceļš", optimizējot izmaksas un pārskatot tehnoloģiskos procesus, kā arī aktīvi strādājot pie jaunu pakalpojumu izstrādes un iesaistes loģistikas nozarē, veidojot kompleksus pakalpojumus.
Savukārt gaidāmās ostu reformas sakarā Linkaits atzīmēja, ka profesionāla, caurskatāma, politiski neatkarīga ostu pārvaldība uz komerciāliem pamatiem - novecojušā un starptautiski nesaprotamā atvasinātas publiskas personas pārvaldības modeļa vietā, lielo ostu koordinēta sadarbība ārējos tirgos ļaus stiprināt Latvijas nozīmīgā stratēģiskā resursa konkurētspēju un jēgpilnu izmantošanu Latvijas sabiedrības interesēs. Satiksmes ministrija savu darbu pie ostu likumprojektiem ir pabeigusi un tiek gaidīts uz to iekļaušanu valdības darba kārtībā. ?
Jau ziņots, ka pērn par 27,6% sarucis pārkrauto kravu apjoms Rīgas ostā, veidojot 23,7 miljoni tonnu kravu, Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms sarucis par 36,9% un bija 12,903 miljoni tonnu kravu, bet Liepājas ostā tas sarucis par 10% - līdz 6,6 miljoniem tonnu kravu.
