Tas, ka mums jādomā, kā atstāt mazāku ietekmi uz vidi un jāmazina atkritumu apjoms, ir skaidrs, bet pašreizējais risinājums ir viens no iemesliem, kāpēc pārtikas produktiem kāpj cenas, TV24 raidījumā “Dienas personība” par šogad Latvijā ieviestās depozīta sistēmas ietekmi uz cenām skaidro Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja, profesore Ingūna Gulbe.
Novērots, ka lielveikaliem un tirdzniecības centriem dzērienu iepakojuma pieņemšanas punkts ir izbūvēts atsevišķi un to apkalpo darbinieks, taču mazie veikali nav spējīgi noalgot pilnas slodzes depozīta operatoru. “Ja lielajiem [veikaliem] šie kioski tiek doti bez maksas, tad mazajiem viņi ir jāpērk,” norāda profesore, kurai zināms, ka mazajiem tirgotājiem jātērē lielas summas depozīta punktu izveidei. Jāņem vērā, ka mazās tirdzniecības vietas ir mazas un kompaktas, taču tagad jāatrod vieta vēl taras glabāšanai. “Noteikumi saka, ka pietiek ar 1,5m2. Realitātē platība, kas ir vajadzīga, ir daudzreiz reizes lielāka. Kā man veikalnieki ir teikuši - lai izvietotu depozīta punktu, mums iesaka izņemt pārtikas vitrīnas, jo citādāk būs sods, ja neievēros prasības,” atklāj I. Gulbe.
Arī depozīta sistēmas punkta uzturēšanas izmaksas ir ļoti lielas - valsts kompensācija nenosedz reālās izmaksas.
“Veikalam ir arī ļoti liels apgrozāmo līdzekļu apgrūtinājums, jo viņš jau samaksā depozīta summu, nopērkot preci. Tad viņam atnāk cilvēks [ar taru], kuram vēlreiz samaksā depozīta maksu un atpakaļ tirgotājs to dabūs pēc kāda laika,” sistēmu skaidro I. Gulbe, kura norāda, ka sistēma ir liels “slogs kaklā” tieši mazajiem veikalniekiem, kas veicina sadārdzinājumu, ko tigotājs pieliek pie pārtikas preču cenām.
