Valdībai jāsniedz izsmeļošs un pamatots skaidrojums par nepieciešamību valsts uzņēmumus kotēt biržā, uzskata bijušais Saeimas deputāts un "Saskaņas" politiķis Ivars Zariņš.
Jaunās valdības Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadībā darba plānos viens no punktiem paredz no tirgus orientētām publisko personu kapitālsabiedrībām mazākuma akciju daļas kotēt biržā. Valsts uzņēmumu vairākuma daļu pārdošana vai pilnīga privatizācija netiek plānota.
Zariņa skatījumā, no politiķu puses daudz tiek stāstīts par to, kādu labumu valsts uzņēmumu kotēšana biržā, dos finanšu industrijai, bet netiekot pieminēti iespējamie riski, un kā tie tiks vadīti, lai nepaliktu pie "sasistas siles". Zariņa ieskatā, finanšu industrija jaudīgi lobē savas intereses, bet politiķi nedrīkstot paklausīgi iet šī lobija pavadā. Bijušais politiķis uzskata, ka rezultātā viens tautsaimniecības sektors ērti pelnīšot uz pārējās tautsaimniecības, visas Latvijas sabiedrības rēķina.
Zariņš domā, ka valsts uzņēmumu akciju pārdošanu biržā būtu izdevīga iespēja finanšu industrijai, kā arī esošajai varai, "lai pārdodot sabiedrības īpašumu varētu no sabiedrības slēpt varas radīto caurumu valsts budžetā, un savas līdzšinējās valdīšanas sekas".
Uzņēmumiem, kuri vēlās piesaistīt sev finansējumu, pie esošo tehnoloģiju iespējām biržas esot tikai viens no instrumentiem, kā atrast un iegūt sev nepieciešamo finansējumu. Pēc Zariņa vārdiem, valdībai būtu jāsniedz izsmeļošs un pamatots skaidrojums, kāpēc pašlaik vajadzētu "steigt pret tiem apmainīt savus reālos aktīvus, jo sevišķi, ja šie uzņēmumi ir pelnoši".
Zariņu darot bažīgu, ka, "atdodot uzņēmumu privātās rokās", tā darbība tikšot veidota, izejot no privātā īpašnieka interesēm, kas varot nesaskanēt ar Latvijas sabiedrības interesēm. Bijušais deputāts šauboties, vai esot izvērtēti riski, piemēram, ja privātais investors, pārņemot uzņēmumu, pārceltu "airBaltic" darbību projām no Rīgas lidostas.
Bijušais deputāts mudina laikus viest skaidrību un novilkt robežas attiecībā uz darbībām, kādas ir pieļaujamas īpaši vērtīgiem vai stratēģiski nozīmīgiem valsts uzņēmumiem, piemēram, "Latvenergo" un "Latvijas valsts meži".
"Skaidrs, ka pa tiešo atņemt valstij šo uzņēmumu vērtīgos aktīvus neviens politiskais grupējums piedāvāt neuzdrošināsies. Taču naivi ir noticēt publiski paustajiem paziņojumiem, ka tāpēc šie aktīvi nu droši paliks sabiedrības īpašumā. Patiesībā jau ir iezīmējušies ceļi, par kuriem paveras iespēja tos atsavināt pastarpināti. Piemēram, veidojot valsts uzņēmumu meitas kompānijas - ieguldot tajās vērtīgus aktīvus, un vēlāk, atdodot "meitas preciniekiem" jeb privatizatoriem ar biržas starpniecību," apgalvo Zariņš.
Vienlaikus viņš spriež, ka privātā kapitāla piesaiste valsts uzņēmumiem neesot tabu. taču "līdz šim Latvijas sabiedrības ieguvums no šāda procesa ir bijis vairāk nekā apšaubāms". "Ja mums tik tiešām ir uzņēmumi, no kuriem valstij būtu pamatoti atbrīvoties, tad kāpēc gan nepacensties tiem piesaistīt stratēģiskos investorus, kuri atšķirībā no finanšu investoriem ienestu ne tikai naudu, bet arī savas zināšanas, pieredzi un tirgus iespējas, kas ilgtermiņā dotu mums daudz lielāku pienesumu," spriež Zariņš.
