"ERTE grupa": Turpinām mērķtiecīgu uzņēmuma attīstību

2007. gadā, dibinot SIA ERTE grupa, uzņēmējs Atis Punkstiņš plānoja veikt neliela apjoma ražošanu, taču 13 gadu darbības laikā uzņēmums ir kļuvis par lielāko taras dēļu ražotāju Latvijā, kura apgrozījums pēdējos gados stabili turas virs 10 miljoniem eiro.
22.04.2020. Zane Puķe
 
MILZU DARBS ir ieguldīts, atzīst Atis Punkstiņš ©Publicitātes foto

Uzņēmumā pastāvīgi ir nodarbināti vairāk nekā 100 strādājošie, kuri apkalpo piecas automatizētās zāģēšanas līnijas, kā arī veic dēļu AST apstrādi, lai produkts pie klienta nonāktu atbilstošā kvalitātē. Tiek arī izgatavotas dažāda izmēra paletes preču transportēšanai. Uzņēmuma blakusprodukti - kokskaidas un kurināmā šķelda - pamatā tiek realizēti vietējā tirgū. Vairāk par uzņēmumu stāsta ERTE grupa valdes loceklis un vienīgais īpašnieks Atis Punkstiņš.

- Kā 13 gadu darbības laikā ir attīstījies uzņēmums ERTE grupa?

- Uzņēmums ir attīstījies soli pa solim. Nebija tā, ka sākotnēji investēti lieli finanšu resursi un uzsākta masveida ražošana - uzņēmums pakāpeniski ir audzējis darbības apjomu un peļņu reinvestējis uzņēmuma attīstībā - jaunu ražošanas līniju uzstādīšanā.

- Vai jau darbības pirmsākumos specializējāties taras dēļu ražošanā?

- Jau pašā sākumā pieņēmu lēmumu zāģētavu specializēt šaura sortimenta ražošanai - šajā gadījumā taras dēļu, jo saskatīju labas perspektīvas šīs jomas attīstībai. Bija acīm redzams, ka pasaules ekonomika aug un preču plūsma palielinās. Līdz ar to ilgtermiņā būs vajadzīgas preču pārvadāšanai nepieciešamās paletes. Tobrīd Latvijā taras dēļu un palešu ražošana nebija pietiekami attīstīta, it īpaši lapu koku pārstrādes jomā. Ar to pamatā nodarbojās daudzas mazas kokzāģētavas ar novecojušām tehnoloģijām. Nolēmu, ka šo jomu vajag attīstīt, turklāt jādomā par automatizētām līnijām - biju viens no nedaudzajiem valstī, kas šo ideju realizēja. Šobrīd kopējā nominālā pārstrādes jauda var sasniegt 180 000 m3 apaļkoksnes gadā. Taču ir svarīgi saprast, ka uzņēmums rūpīgi seko līdzi taras kluču pieejamībai, kas ir samērā svārstīga, ņemot vērā globālos pasaules notikumus un cenu mainīgumu.

- Kā ir mainījies ražošanas apjoms?

- 2007. gadā uzstādīju pirmo automatizēto zāģēšanas līniju, bet jau 2008. gadā, līdz ar pasaules ekonomikas krīzi, projektu iesaldēju. Saimniecisko darbību atsāku 2009. gada sākumā - uzņēmums attīstījās lēnām. Straujākais attīstības periods sākās tad, kad radās iespēja iegādāties blakus esošu teritoriju ar ēkām un būvēm Gardenes bijušajā kara pilsētiņā. Tas ļāva attīstīties, neieguldot lielus pamatlīdzekļus ēku būvniecībā. Vajadzēja tikai pieslēgt atbilstošas elektroapgādes jaudas, iegādāties un uzstādīt iekārtas, apmācīt cilvēkus. Šobrīd ražošanas apjoms gadā ir daudz reižu lielāks, nekā sākumā bija plānots.

- Kur ir lielākie noieta tirgi?

- Šobrīd ap 95% no saražotā apjoma tiek eksportēts uz daudzām pasaules valstīm, tai skaitā Eiropas Savienībā, Tuvajos un Tālajos Austrumos, kā arī Āfrikā un Indijā, kur no ražotā materiāla izgatavo preču pārvadāšanai paredzētās paletes. Aizvadītais gads pasaules taras dēļu tirgū ieviesa korekcijas, it īpaši Eiropā, kur līdz ar astoņzobu mizgraužu izplatību un ar to saistīto pieaugošo mežizstrādi, tirgū nonāca liels apjoms lēta materiāla. Tobrīd arī ERTE grupa ap 20—30% produkcijas eksportēja uz Vāciju. Man bija jāpieņem lēmums - vai nu samazināt ražošanas jaudas, vai meklēt jaunus tirgus, lai uzņēmums neciestu finanšu zaudējumus. Pagājušajā gadā izdarīju milzīgu darbu - panācu, ka visa saražotā produkcija nonāca citos tirgos un uzņēmums saglabāja patstāvīgu ražošanu.

- Ielauzties jaunos tirgos viena gada laikā ir neticams veiksmes stāsts. Kā jums tas izdevās?

- Ar milzīgu darbu, neskaitot darba stundas un neskatoties kalendārā un pulkstenī, ar angļu valodas zināšanām, ar kontaktiem un lielu spītības devu. Sadarbībā ar dažādām valstīm jārēķinās arī ar nacionālajām īpatnībām, piemēram, spāņi biznesam pievēršas tikai vakara stundās un gandrīz visi līgumi tiek slēgti restorānos pēc vakariņām. Savukārt Malaizija atrodas citā laika zonā. Ļoti interesanti ir arābu valstīs - viņi strādā svētdienās, bet piektdienas ir brīvas. Man nācās pielāgoties arī šādam darba grafikam. Tāpat svarīgi ir saprast, ka tas ir smags komandas darbs ar atbilstošiem speciālistiem.

- Kas ir taras dēļu pamata izejmateriāls? Kāda ir to pieejamība?

- Aptuveni uz pusēm pārstrādājam lapu un skuju kokus. Tas, ko pārstrādājam, nav standarta zāģbaļķi, bet gan tas, ko sauc par taras klučiem. Ražošanā izmantojam tikai Latvijā iegūtu materiālu.

- Vai jaunā koronavīrusa izplatība un ar to saistītā ekonomiskā krīze arī kokapstrādes nozares uzņēmumiem liek būt piesardzīgākiem un uzmanīgāk vērot, kas notiks tālāk?

- Esmu ļoti priecīgs, ka man nav lielas sadarbības ar Ķīnu. Vēsturiski gan tā bija, bet apmēram pirms diviem gadiem tā ir gandrīz pārtraukta. Ar piesardzību vēroju Indijas tirgu. Varu teikt, ka vīruss noteikti ieviesīs korekcijas ne tikai pasaules tirgos, bet arī Latvijā - galvenokārt tas attiecas uz mazajām zāģētavām ar novecojušām tehnoloģijām, kuras nespēj būt pietiekami efektīvas, lai konkurētu ar tehnoloģiski attīstītiem uzņēmumiem. Es nevaru prognozēt, kā situācija attīstīsies, vienīgu varu būt apmierināts, ka aprīlim, maijam un daļēji arī jūnijam līgumi eksporta tirgos ir noslēgti - tātad darbs būs.

Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka tirgi ir sadalīti un riski diferencēti.

- Viena no darbības jomām ir palešu ražošana - cik liela loma ir šai nozarei?

- Jā, tā gan nav pati nozīmīgākā joma uzņēmuma ietvaros, taču arī svarīga. Mēnesī vidēji tiek saražots 30 līdz 40 tūkstoši palešu, kas pamatā nonāk Baltijas valstu tirgos, kā arī nedaudz Eiropā, ja cenas tobrīd ir izdevīgas. Strādājam ar specifiskiem klientiem, kam nepieciešamas specifiskas paletes.

- Vai šobrīd varam runāt par uzņēmuma attīstību un paplašināšanos?

- Jā. Šogad realizējam valsts finanšu institūcijas Altum atbalstītu projektu par unikālas taras ražošanas līnijas uzstādīšanu. Atšķirībā no iepriekš uzstādītajām līnijām, kurās pārstrādā sīkbaļķus - 12-25 cm diametrā, jaunā līnija varēs pārstrādāt lielākas dimensijas kokus. Mēneša laikā ieplānots uzsākt ražošanu testa režīmā. Jaunajā ražotnē investēsim kopumā ap 1 miljonu eiro, tostarp Altum atbalsta 600 tūkstošus eiro. Piebildīšu, ka līdz šim neesam izmantojuši ES fondu finansējumu. Uzņēmums ir attīstījies soli pa solim, visu peļņu reinvestējot uzņēmuma attīstībā.

- Vai ir iespējams nodrošināt ražošanas procesu, ievērojot sociālās distancēšanās noteikumus?

- Jā, esam sakārtojuši ražošanas ciklu un loģistiku, lai nodrošinātu divu metru distancēšanos un darbiniekiem pēc iespējas mazāk būtu jākontaktējas. Mēs esam lauku reģionā, kur cilvēku plūsma ir mazāka nekā Rīgā, tāpēc arī inficēšanās riski ir mazāki. Ceram, ka mums izdosies ne tikai saglabāt veselīgu darbaspēka komandu, bet arī veselīgu biznesi vidi un konkurētspēju eksporta tirgos.

Publicitātes foto