Vasara, kā zināms, ir aktīvākais ārstniecības augu vākšanas laiks. Tie, kas neslinko,ievāc visdažādākos augus, no kuriem var pagatavot zāļu tējas un visdažādākos to maisījumus.
Pirmajā mirklī var šķist, ka tas ir vienkārši – saplūkt augus, atnest mājās, un var lietot. Ir jāzina, kad kurš augs ir vācams (visus nevāc vienā laikā!), kas ir
vērtīgākais konkrētajam augam – saknes, ziedi, lapas, laksti vai augļi. Tikpat sva rīga ir pareiza uzglabāšana un – pats galvenais – pielietojums. Augus vāc sausā laikā un vislabāk to darīt līdz pusdienlaikam.
Tad tos būs viegli izžāvēt. Var izklāt uz balta papīra vai auduma ne biezākā slānī par pieciem centimetriem, ik pa laikam apgriežot.
Vispiemērotākā vieta, kur žāvēt drogas, ir labi vēdināmas telpas, tās var žāvēt arī istabā. Drogas žāvējot nevajag sasiet, lai pasargātu no pelēšanas – šādi augi vairs nav izmantojami. Augi ir izžuvuši tad, kad tie ir kļuvuši viegli, lūstoši. Ārstniecības augus var uzglabāt papīra, auduma maisiņos vai arī stikla
burkās tumšā vietā.Noteikti augus nevajag ievietot polietilēna maisiņos,
jo tas sekmē kaitēkļu attīstību. Ja nav zināmas ārstniecības augu īpašības, tad jāatceras, ka visvienkāršākos zāļu tēju maisījumus var iegūt no augiem, ko pazina vecmāmiņas, – upeņu,aveņu, melisas, nātres, estragona lapu tēju.
Nevienmēr obligāti zāļu tējas sastāvā jābūt augiem ar izteiktām ārstnieciskām īpašībām, pietiek tikai ar patīkamu garšu un aromātu. ■
Visu rakstu lasiet 18. augusta izdevumā.
