Jauno speciālistu izvēle – labs atalgojums, attieksme, moderna darba un dzīves vide
Par jauno speciālistu piesaisti stāsta Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Juris Lācis.
Padalieties ar noslēpumu, kā laikā, kad praktiski visas Latvijas slimnīcas ārpus Rīgas pamatoti sūdzas par ārstu un cita medicīniskā personāla trūkumu, Ziemeļkurzemes slimnīcai ir izdevies piesaistīt ievērojamu skaitu jauno ārstu?
Speciālistu piesaiste ir viena no SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” galvenajām prioritātēm, un pie tās mērķtiecīgi tiek strādāts.
Jaunie speciālisti SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” tiek novērtēti, tai skaitā atbalstot iniciatīvas par nepieciešamajiem uzlabojumiem. Vairāki nodaļu vadītāji ir jaunie speciālisti, kas salīdzinoši nesen beiguši rezidentūru, bet sevi profesionāli jau pierādījuši, ir motivēti un ar pozitīvām ambīcijām. Kā paraugu var minēt Fizikālās terapijas un rehabilitācijas nodaļas vadītāju Ullu Bambīti, Traumatoloģijas nodaļas vadītāju Igoru Kolosovu un Kurzemes acu centra vadītāju Kasparu Ozolu.
Tāpat slimnīcas vadība rūpējas, lai jaunie speciālisti veiksmīgi iejustos komandā, jo turpmākai motivācijai speciālistiem ir būtiski justies gaidītiem un novērtētiem.
Viens no galvenajiem argumentiem, kāpēc jaunie speciālisti izvēlas palikt Rīgā, ir atalgojums, jo pastāv uzskats, ka atbilstošu algu iespējams saņemt vienīgi Rīgas slimnīcās vai privātajās ārstniecības iestādēs...
Valstī kopumā jaunie speciālisti it kā tiek gatavoti diezgan daudz, tomēr ir daļa, kas izvēlas nestrādāt specialitātē, kā arī ir izteikta speciālistu koncentrācija Rīgā. Līdz ar to ārstu trūkums ir problēma visās reģionālajās ārstniecības iestādēs.
Lai risinātu šo jautājumu, piecas reģionālās slimnīcas vienoti iesniegušas Saeimā un Veselības ministrijā aicinājumu - budžeta vietu sadalījumu noteikt saskaņā ar konkrētu slimnīcu pieprasījumu pēc speciālistiem. Tas būtu nenovērtējams ieguldījums, lai mazinātu speciālistu trūkumu reģionos. Jāatzīmē, ka tā ir arī Vācijas prakse. Valstij ieguldot līdzekļus mediķu izglītošanā, tas būtu jādara mērķtiecīgi, un reģionālās slimnīcas šobrīd par to iestājas.
Jāpiekrīt, ka speciālistu trūkumu ietekmējis arī fakts, ka veselības aprūpes sistēmā ilgstoši ir bijis zems atalgojums, īpaši medicīnas māsām. Pēdējo gadu laikā situācija gan uzlabojusies, atalgojums nozarē ir audzis. Lai gan atalgojuma likmi nosaka valsts, tomēr katrā slimnīcā atalgojuma sistēma atšķiras - ir dažādas piemaksas par ambulatoro un maksas pakalpojumu sniegšanu un citas, līdz ar to, protams, vienāds atalgojums valstī nav. SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” seko līdzi tendencēm, un pilnīgi droši var teikt - Ventspilī ārsti nopelna ne mazāk kā Rīgā.
Vai tagad speciālistu pieejamība Ventspils slimnīcā ir laba, un tāpēc drīkstētu mazliet atslābt jaunu ārstu piesaistes procesā?
Cilvēkresursu plānošana ir nepārtraukts process. Ir pakalpojumi, kuri slimnīcai jāsniedz obligāti, un tādi profili, kurus slimnīca pati izvēlas attīstīt, balstoties uz sev pieejamajiem resursiem un vēlmēm. Tāpēc pastāvīgi tiek sekots līdzi, lai nepieciešamo speciālistu netrūktu - tas nozīmē zināt, kurā brīdī kādam no ārstiem tuvojas pensijas vecums, kad varētu būt nepieciešami papildu speciālisti kādā no virzieniem un tamlīdzīgi. Ir nepamatoti cerēt, ka brīdī, kad kāds augsti pieprasīts speciālists būs nepieciešams, to būs iespējams atrast īsā termiņā. Ārstu piesaiste ir ilgstošs un darbietilpīgs process.
Sertificētu speciālistu piesaiste ir īpaši izaicinoša, tomēr Ventspilī praktizē Latvijā labi zināmi savas jomas grandi. Kā pārliecināt viņus uzsākt darbu tālu no Rīgas - no universitāšu slimnīcām?
Sertificēti ārsti bieži vien tiek piesaistīti uz dežūrām vai pieņemšanām, vismaz sākotnēji. Speciālistus, kas jau aktīvi praktizē citur, ir grūti piesaistīt reģionam uz pilnas slodzes darbu, bet ar nepilnu slodzi tomēr iespējams variēt, un to arī dara Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca - meklē iespējas un apzina šo speciālistu vajadzības, kuru apmierināšana motivē šos ārstus braukt arī uz Ventspili. Sertificētos ārstus ir izdevies piesaistīti arī pastāvīgam darbam Ventspils slimnīcā. Piemēram, tādi ir traumatologs ortopēds, sertificēts mugurkaulāja ķirurgs Jānis Osītis, radioloģe diagnoste Elizabete Kadakovska un citi.
Speciālistu motivācija var būt dažāda, bet nereti šādi speciālisti, apsverot profesionālās attīstības iespējas, saredz tās tieši reģionālajā slimnīcā, kas neizslēdz iespēju turpināt pakalpojumus sniegt arī, piemēram, galvaspilsētā. Ja izdodas šādu zelta vidusceļu atrast, tad no sadarbības ieguvējs ir gan ārsts, gan slimnīca.
Ventspils slimnīca jau daudzus gadus praktizē sadarbību ar studentiem - tiek piedāvātas stipendijas, apmaksātas prakses vietas un tamlīdzīgi. Vai sadarbība ar topošajiem ārstiem dod gaidīto rezultātu?
Kad jaunie speciālisti pabeidz medicīnas fakultāti, tad 3 līdz 5 gadus mācības jāturpina rezidentūrā. Brīdī, kad students medicīnas fakultāti pabeidz, tiek parakstīts līgums ar kādu no slimnīcām. SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” strādā ne tikai ar rezidentiem vai praktizējošiem ārstiem, bet arī ar studentiem, tai skaitā aktīvi piedāvājot prakses vietas Ventspilī un Talsos.
Nereti arī studentu vidū valda stereotipi, ka reģionos nav iespēju veidot karjeru, ka viss notiek tikai Rīgā, bet realitāte ir cita. Reģionālajās slimnīcās jaunajiem speciālistiem ir plašas iespējas, kas saistītas ne tikai ar pakalpojumu pieprasījumu un speciālistu trūkumu, bet arī ar iespējām strādāt patīkamā vidē ar mūsdienīgu aprīkojumu. Liela daļa rezidentu,kuri izvēlas un paliek strādāt SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”, ir tie, kas šeit bijuši praksē. Studenti praksei Ventspils slimnīcā tiek arī uzrunāti, uz prakses laiku nodrošinot ar bezmaksas dzīvesvietu kas nozīmē, ka studentam, ierodoties Ventspilī no Rīgas, par sadzīves lietām nav jāraizējas.
Vai var teikt, ka Ventspils slimnīca savās rindās visvairāk gaida tieši jaunos speciālistus?
Runājot par cilvēkresursu piesaisti, tie galvenokārt ir rezidenti - jaunie ārsti, kuru galvenā priekšrocība ir labā sagatavotība, svaigas zināšanas, motivācija un elastība. Protams, ideālā variantā katrā no profiliem vajadzētu būt jauno un pieredzējušo ārstu balansam.
SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” var lepoties, ka rezidentu līgumu skaits ir lielāks nekā lielākajā daļā slimnīcu. 2021. gadā plānots piesaistīt piecus līdz sešus rezidentus neiroloģijas, iekšķīgo slimību un citos profilos.
Stājoties rezidentūrā, jābūt noslēgtam līgumam ar kādu no slimnīcām, turklāt būtiski, ka ārstu piesaiste reģioniem tiek veicināta arī no valsts puses, piemēram, izvēle strādāt reģionā nodrošina prioritāti, iestājoties augstskolā, tāpat tiek nodrošināts augstāks atalgojuma koeficients nekā rezidentiem, kuri noslēguši līgumu ar Rīgas slimnīcām.
SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” ir arī līgumi ar vairākiem rezidentiem- ja studentam ir labas sekmes un potenciāls, tad slimnīcas ieskatā ir vērts ieguldīt līdzekļus, lai šo jauno speciālistu piesaistītu.
Valsts budžeta rezidentiem mācības tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, turklāt šie studenti saņem arī rezidenta algu. Savukārt maksas rezidentiem nav rezidenta algas, turklāt viņi paši sedz arī studiju maksu. Topošajiem ārstiem tiek piedāvāts slēgt līgumu par stipendiju saņemšanu, ja viņi ir gatavi pēc ārsta sertifikāta saņemšanas strādāt Ventspilī vai Talsos. SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” rezidentiem nodrošina stipendiju mācību maksas segšanai un/vai ikdienas vajadzību segšanai.
Šogad stipendijas plānots piešķirt 22 speciālistiem, un vēl trīs rezidentus plānots piesaistīt gada nogalē. Kopumā šogad jauno speciālistu atbalstam plānotais finansējums ir 144 tūkstoši eiro, tai skaitā 98 tūkstoši eiro ir Ventspils pašvaldības finansējums.
Latvijā trūkst ne tikai ārstu, bet arī medmāsu. Zināms, ka kopš 2017. gada Ventspilī ir pieejama māsu profesionālā apmācība. Vai tas ir atbalsts Ventspils slimnīcai?
Viennozīmīgi! Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā sadarbībā ar RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžu kopš 2017. gada piedāvā Ventspilī apgūt programmu “Māszinības”. Studiju ilgums ir trīs gadi, kuru laikā topošās māsas un māsu palīgi var apgūt nepieciešamās zināšanas un prasmes, turklāt pēc studijām tiek piedāvāts darbs Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā.
2020. gadā programmu absolvēja 18 medicīnas māsas, no kurām lielākā daļa ir pievienojušās Ventspils slimnīcas kolektīvam, paaugstinājušas kvalifikāciju vai arī darbu turpinās citās ārstniecības iestādēs. Programmas uzsākšana bija mērķtiecīgs darbs, lai māsas profesiju būtu iespējams apgūt uz vietas - Ventspilī. Medicīnas māsas ir vienlīdz pieprasītas kā Rīgā, tā reģionos, tādēļ ir būtiski personālu apmācīt uz vietas.
Sarunas laikā teicāt, ka Ventspilī mediķu algas neatpaliek no Rīgas ārstniecības iestāžu piedāvātā atalgojuma. Kas palīdz līdzfinansēt ārstu un cita medicīnas personāla atalgojumu?
Jauno speciālistu piesaistē nozīmīgs atbalsts tiek saņemts no Ventspils pilsētas un Talsu novada pašvaldībām, kas finansē rezidentu stipendijas un palīdz nodrošināt jaunos speciālistus ar dzīvesvietu, kā arī piešķir līdzekļus aprīkojuma iegādei, kas sniedz jaunajiem speciālistiem iespējas strādāt ar modernu un kvalitatīvu aprīkojumu.
2020. gadā Ventspils pilsētas dome cilvēkresursu programmas īstenošanai piešķīrusi finansējumu 89 tūkstošu eiro apmērā. Savukārt Talsu novada dome 2020. gadā sniegusi finansiālu atbalstu 35 tūkstošu eiro apmērā.
Pateicoties pašvaldības finansiālajam ieguldījumam, šobrīd jaunajiem speciālistiem ar atvieglotiem nosacījumiem iespējams piešķirt dzīvokļus, kā arī sniegt pārcelšanās pabalstus.
Savukārt slimnīca 2021. gada budžetā paredzējusi līdzekļus 116 tūkstošu eiro apmērā, lai veiktu remontdarbus speciālistiem piešķirtajos dzīvokļos.
Viedokļi
Kurzemes acu centra vadītājs Kaspars Ozols:
- Ventspils slimnīcā pieejamas modernas tehnoloģijas un speciālistiem nodrošināts konkurētspējīgs atalgojums. Šeit man ir iespējas profesionāli attīstīties. Lepojos, ka Kurzemes acu centrs, kas sākotnēji sniedza pakalpojumus tikai Ventspilī, šobrīd kabinetu atvēris arī Talsos un Kuldīgā!
Tā kā man ir mazi bērni, īpaši novērtēju Ventspils pilsētas sniegtās iespējas ģimenēm!
Traumatoloģijas nodaļas vadītājs Igors Kolosovs:
- Ventspils slimnīcas vadība ir orientēta uz attīstību - mērķtiecīgi tiek strādāts pie dažādu profilu attīstības, tai skaitā ieguldot un piesaistot līdzekļus mūsdienīga aprīkojuma iegādei. Šeit man un citiem speciālistiem tiek sniegtas brīvas iespējas profesionāli attīstīties.
Infekcijas slimību nodaļas rezidente Laura Bajāre:
- Es izvēlējos Ventspils slimnīcu rezidentūrai, jo šeit ir konkrēts attīstības plāns nodaļai manis izvēlētajā nozarē - infekcijas slimībās, turklāt šī slimnīca atrodas pilsētā, kas ir skaista, sakopta un lieliska vieta, kur dzīvot.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
