Kristīne Lemberga: Ventspils virsmērķis – saglabāt iedzīvotāju skaitu

Labvēlīga un droša vide, darbs, kas rada gandarījumu, un pieejams mājoklis – tas ir pamats, kas katram cilvēkam nepieciešams, lai dzīvi uzskatītu par izdevušos. Kā pašvaldība sekmē pilsētas izaugsmi un savu iedzīvotāju labklājību – sarunā ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes deputāti, Pilsētas attīstības jautājumu komitejas priekšsēdētāju Kristīni Lembergu. Par pilsētas industrializāciju, lielajiem projektiem, nodarbinātības un mājokļu politiku.
29.07.2021. NNeatkarīgā
 
©Jānis Bitenieks

Ventspils allaž pozicionējas kā ģimenei draudzīga pilsēta. Bet tas nozīmē ne tikai spēļlaukumus. Vecākiem ir vajadzīgs darbs, savukārt jaunas darbavietas rodas uzņēmējdarbībai labvēlīgā vidē. Ko Ventspils dara tās pilnveidošanai?

Par uzņēmējdarbības vides maiņu sākām domāt jau pirms 20 gadiem. No Krievijas bija skaidri signāli, ka tranzītu caur Baltijas valstīm viņi grasās pārstrukturizēt uz savām ostām. Sapratām, ka tranzīts vairs nebūs tas, no kā pārtiksim nākotnē. Tad arī tika sākts darbs pie rūpniecības attīstības pilsētā. Skatoties šī brīža statistikas datus, mēs redzam, ka rūpniecībā ir nodarbināti jau vairāk nekā 3000 cilvēki. Savukārt tranzīta uzņēmumos strādājošo skaits samazinās. Kravu apjoms Ventspils brīvostā ir krities vismaz par 50%. Īpaši strauji pēdējos divos gados. Ko pašvaldība šajā lietā ir darījusi? Mēs kopā ar brīvostu intensīvi strādājām pie rūpnīcu attīstības. Arī piesaistot Eiropas fondu līdzekļus, tika būvētas ražošanas ēkas konkrētiem investoriem. Tas ir tikai normāli, ka investors, atnākot uz jaunu vietu, negrib uzreiz ieguldīt kapitālu nekustamā īpašuma attīstīšanā. Tāpēc mēs būvējam ēkas, bet viņi nāk ar savām tehnoloģijām. Kā labu piemēru var minēt mašīnbūves kompāniju “Bucher”.

Viņi sākotnēji īrēja pašvaldības piedāvāto ražošanas ēku, tad saprata, ka Ventspils ir vieta, kur var stabili bāzēties, izpirka ražošanas ēku, zemi, un tālāk attīstās neatkarīgi no pašvaldības.

Pilsētai īstenojot industrializācijas politiku, kāds ir attīstāmo nozaru spektrs?

Lielāko uzsvaru liekam uz IKT jomu. Mums ir izstrādāta stratēģija, lai mērķtiecīgi attīstītu tieši šo nozari. Kad investori nāk, viņi, pirmkārt, vērtē darbaspēka pieejamību. Tāpēc mēs iniciējām un sadarbībā ar Ventspils augstskolu un Ventspils tehnikumu strādājam pie IKT programmām, lai pie mums sagatavotu arī potenciālo darbaspēku. Ventspils tehnikumā ir ieviesta duālā izglītība. Vispirms audzēknis iegūst teorētiskās zināšanas, tad dodas praksē uz uzņēmumu. Vidēji no 10 audzēkņiem 7 līdz 8 pēc mācībām turpat arī turpina savas darba gaitas. Ventspils augstskolā esam izveidojuši īpašu atbalsta programmu. Ik gadu novirzām vidēji pusmiljonu eiro, lai piesaistītu kvalificētu darbaspēku un nodrošinātu priekšfinansējumu fondu projektiem. Vienlaikus strādājam pie projektu konkursiem jauniešiem. Viņi nāk ar savām idejām - kā attīstīt kādu produktu, kā izveidot kādu pakalpojumu. Un caur tādām nelielām atbalsta programmām studenti rada interesantus, inovatīvus produktus, ko pēc tam vēl attīsta tālāk ar Biznesa atbalsta centra un Biznesa inkubatora palīdzību.

Viens tāds liels veiksmes stāsts ir “Azeron”, kas izaudzis Ventspilī un nu jau savā datorspēļu iekārtu nišā ir pasaulslavens.

Tā ir! Viņi savu produkciju eksportē teju uz pusi pasaules valstu. Taču te būtiski piebilst - lai arī šobrīd sakām, ka specializējamies tieši IKT jomā, mēs atbalstām ikvienu nozari un aicinām uz Ventspili ikvienu investoru, kas ražo, sniedz pakalpojumus un rada jaunas darbavietas.

Arī lielie Eiropas Savienības fondu projekti nodrošina darbu un labklājību. Ir pašvaldības, kas aktīvi apgūst šo finansējumu, ir tādas, kas tikai noskatās. Ventspils pieder pie pirmajām. Kādi lieli projekti pašlaik Ventspilī tiek īstenoti?

Jāteic, ka mēs ļoti rūpīgi strādājam pie katra projektu. Nav tā, ka šo naudu vienkārši iedod. Ļoti lielu uzmanību pievēršam projektu plānošanai. Ir projekti, kas tiek plānoti daudzus gadus. Kā piemēru var minēt Ventspils koncertzāli ar mūzikas vidusskolu. Šo ideju sākām attīstīt 2004. gadā. Un tikai pirms diviem gadiem projektu realizējām.

Nozīmīgiem būvniecības objektiem pašvaldība vienmēr organizē metu konkursu. Raugāmies, lai būves būtu izcilas arī pēc simt gadiem. Ir gadījies, ka metu konkurss jārīko no jauna. Tas paņem laiku. Kad arhitekts jau zīmē projektu, vienlaikus tiek vērtēts, kā ēku spēsim uzturēt, jo izmaksas pašvaldības budžetam jāskatās ilgtermiņā. Koncertzāles ēka sākotnēji bija iecerēta teju uz pusi lielāka. Taču mēs secinājām, ka nevaram to atļauties. Nolēmām, ka pārstrādāsim skiču projektu, integrējot tajā Ventspils mūzikas vidusskolas apjomu, vienlaikus samazinot sākotnēji plānoto būvapjomu. Un šobrīd mēs tiešām lepojamies ar savu koncertzāli. Vairākos konkursos būve ieguvusi godalgas - par izcilu arhitektūru, ilgtspējīgu būvniecību, energoefektivitāti. Būtiski, ka šī nav tikai koncertzāle, bet ir arī mūzikas skola, mūzikas bibliotēka, ierakstu studija. Ēka dzīvo katru dienu, un tā ir pievienotā vērtība rūpīgai plānošanai.

Ja runājam par projektiem kopumā, šobrīd aktīvā īstenošanā ir projekti 85 miljonu eiro vērtībā, un no tiem 60 miljoni ir piesaistītais Eiropas fondu finansējums.

Tai skaitā jaunajam Zinātnes centram VIZIUM.

Jā, tai skaitā. Ceru, drīzumā mēs varēsim lepoties ar VIZIUM ēku. Ventspilī tad būs trīs dziļi simboliskas būves, trīs lieli vaļi. Livonijas ordeņa pils, kas ir mūsu vēsture, mūsu pamatbūve. Tad mums ir koncertzāle “Latvija”. Un VIZIUM būs tas trešais valis, kas simbolizēs jauno Ventspili. Mēs esam pilsēta ar rītdienu un tiecamies, lai tā rītdiena būtu iespaidīga, bet vienlaikus mēs neaizmirstam savu vēsturi, cienām to. Finansējums ir piesaistīts arī Piejūras brīvdabas muzeja pilnīgai atdzimšanai. No jauna tiks veidota ēka ar ekspozīcijām. Ir jau restaurētas vēsturiskās laivas, uzbūvēta laivu māja. Vēl viens ļoti nozīmīgs projekts būs Gāliņciema sabiedriskais centrs. Arī te sākotnējā doma bija veidot tikai bibliotēku, taču līdzīgi kā citos projektos nolēmām likt iekšā papildu funkcijas. Tur varēs notikt mūzikas pasākumi, mākslinieku uzstāšanās, radošie vakari.

Līdzīgi kā Pārventas bibliotēka, jaunā ēka Gāliņciemā kļūs par apkaimes cilvēkus vienojošu faktoru.

Tā būs kvalitatīva kultūrvieta visiem vecumiem.

Tālāk - sociālajā jomā Ventspilī viens no svarīgākajiem ir tā saucamais deinstitucionalizācijas projekts. Pavisam nesen cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir nodota jauna ēka - Kuldīgas ielā 4. Es tiešām ļoti priecājos, ka tur gan bērniņi, gan pieaugušie var saņemt speciālistu pakalpojumus pilnīgi jaunā kvalitātē. Sociālajos tīklos var redzēt, ar kādu prieku bērni darbojas un pavada tur savu ikdienu. Otra kārta šim projektam ir saistīta ar bērnunamā esošajiem bērniem. Viņiem vecpilsētā tiks izveidota ģimeniskai videi pietuvināta mājvieta. Tā saucamie grupu dzīvokļi.

Tātad publiskie līdzekļi tiek ieguldīti dažādās jomās.

Jā! Un katrā projektā mēs skatāmies, lai tas pildītu vismaz divas trīs funkcijas. Kā piemēru varu minēt Digitālās transformācijas projektu. Paplašinot Digitālo centru, mēs piesaistījām finansējumu ēkas Akmeņu ielā 5 sakārtošanai. Mēs ieliekam tur izglītojošo funkciju un vienlaikus sakārtojam vecpilsētu. Lai vecpilsētā nebūtu graustu, lai vecpilsēta atdzimtu. Tāpat mēs sakārtojam vecpilsētu, īstenojot šo deinstitucionalizācijas projektu Skroderu ielā 13. Esam sakārtojuši arī ēku Pils ielā 45, pielāgojot to IT uzņēmuma biroja vajadzībām. Protams, ieguldīt vecajās ēkās un kultūrvēsturiskajā mantojumā ir krietni dārgāk nekā būvēt no jauna. Bet soli pa solim mēs uz to ejam.

No iedzīvotāju skatpunkta priekšnoteikums labklājīgai dzīvei sakārtotā vidē ir kvalitatīvs mājoklis. Savulaik īstenotā visa dzīvojamā fonda privatizācija valstī ir bijusi kļūda. Piesaistot jaunus uzņēmumus, jaunus speciālistus, viņi kaut kur jāizmitina. Kā Ventspils risina šo problēmu?

Mūsu īpašumā ir vairāki dzīvokļi, kurus apzināti paturam pašvaldības īpašumā, lai varētu tos piedāvāt jaunajiem speciālistiem, kas pārnāk dzīvot un strādāt uz Ventspili. Bet, protams, ar tiem nepietiek. Pilsētā nepieciešami jauni mājokļi. Mēs esam pirmā pašvaldība, kas izdevusi saistošus noteikumus par pašvaldības atbalstu jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecībai. Tie ir 200 000 eiro - valsts noteiktais maksimālais atbalsta slieksnis.

Tas ir labs starta kapitāls kaut vai projekta izstrādei.

Protams. Šī pašvaldības īstenotā atbalsta programma ir ieinteresējusi attīstītājus, un divi uzņēmēji jau saskaņojuši atbalstu. Kad ēka tiks nodota ekspluatācijā, pašvaldība izmaksās viņiem šos 200 000. Protams, līdzfinansējums attīstītājam uzliek zināmus nosacījumus attiecībā uz dzīvokļu plānojumu un pieejamību nomas maksas ziņā. Šobrīd arī valsts ir sapratusi, ka dzīvokļu trūkums ir problēma, kuras dēļ cilvēki no reģioniem aizplūst uz Rīgu, bet no Rīgas uz ārzemēm. Arī valsts sāk plānot atbalstu daudzdzīvokļu māju būvniecībai. Ceram, ka šis atbalsts tiks novirzīts arī uz reģioniem, nevis koncentrēsies tikai Rīgā un Pierīgā. Tas ir būtiski, lai noturētu jauniešus. Lai viņiem būtu, kur mācīties, strādāt un dzīvot.

Sarunas noslēgumā - visaptverošāks jautājums. Domājot par nākamajiem desmit, divdesmit gadiem, kādi būs uzsvari Ventspils turpmākajā izaugsmē?

Mūsu mērķis ir noturēt un audzēt esošo iedzīvotāju skaitu. Radīt cilvēkiem jaunas darbavietas. It īpaši noturēt jauniešus.

Lai viņiem būtu šī interese - palikt dzimtajā pilsētā, strādāt un dzīvot Ventspilī. Būt ģimenei draudzīgai pilsētai ir mūsu virsmērķis. Tas ietver sevī daudzas lietas, sākot no bērnudārziem un skolām, kvalitatīvas infrastruktūras un drošas vides. Svarīga ir arī mājokļu pieejamība. Pie tā visa ļoti rūpīgi jāstrādā, lai cilvēkiem nerastos vēlme pamest savu pilsētu un savu valsti. Lai Ventspils būtu vieta, uz kuru pārceļas. Lai ikviens te justos labi. Pilsētā ar rītdienu!

Paldies par sarunu.