Vēlēšanu rezultāti apliecina: Varakļānu un Rēzeknes novadu piespiedu apvienošana būtu kļūda

Varakļānu novadu administratīvi teritoriālās reformas ietvaros sākotnēji pievienoja Rēzeknes novadam. Pret to sacēlās Varakļānu novada dome, kas iesniedza pieteikumu Satversmes tiesā, uzsverot, ka Saeima rīkojusies pretēji reformas mērķiem un tās pamatkritērijiem, kā arī pārkāpusi labas likumdošanas un pašvaldības principu. Tāpat šo normu izstrādē neesot ievērots subsidiaritātes princips un nav veiktas pienācīgas konsultācijas ar novada iedzīvotājiem un domi. Satversmes tiesa, izvērtējusi apstākļus, secināja, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam tiešām neatbilst Satversmei. Tieši šī iemesla dēļ Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā sestdien, 11. septembrī, notika pašvaldību vēlēšanas.

Varakļānos uzticas līdzšinējam līderim

Varakļānos reģistrēta līdz šim lielākā vēlētāju aktivitāte pēdējā laika pašvaldību vēlēšanās - pie vēlēšanu urnām devās 59% vēlētāju. Sākoties balsu skaitīšanai, izskatījās, ka vēlēšanās būs uzvarējusi Latvijas Zemnieku savienība, taču, pieskaitot pēdējā vēlēšanu iecirkņa rezultātus, situācija krasi mainījās - izrādījās, ka aptuveni 65% no vēlētājiem ir nobalsojuši par sarakstu “Latvijas attīstībai” - tas ir par sarakstu, kura līderis ir Varakļānu novada pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs Māris Justs. Par Latvijas Zemnieku savienību savas balsis kopumā atdeva 20%, par politiskā partiju “Latvijas Reģionu apvienība”, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” - 10%, par “Apvienību Iedzīvotāji” - 4%. Līdz ar to Varakļānu novada domē ir tikuši 10 deputāti no “Latvijas attīstībai” saraksta (Justs, Anita Saleniece, Jānis Erels, Gunārs Gabrišs, Aina Jaunzeme, Dace Ozoliņa, Līga Upeniece, Viktors Vilkaušs, Nauris Lazda un Līna Nagle), trīs no Latvijas Zemnieku savienības saraksta (Janīna Grudule, Jānis Mozga un Ivars Gruduls) un divi no saraksta, kurā bija apvienojusies politiskā partija “Latvijas Reģionu apvienība”, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (Māris Višķers un Ieva Zepa). Kopumā domē darbosies 15 deputāti, tas ir, par 6 vairāk nekā iepriekš. 2017. gada vēlēšanās Varakļānu novada domē tika ievēlēti 9 deputāti.

Varakļānu novadā:

Balsstiesīgie: 2544

Nobalsojušie: 1512 (59,43%)

Derīgās aploksnes: 1511 (59,39%)

Derīgās zīmes: 1491 (98,68%)

Par jauno Rēzeknes novada domi interese maza

Rēzeknes novadā savukārt vēlētāju aktivitāte bija ārkārtīgi zema. Uz vēlēšanām devās vien 26% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tas ir mazāk nekā vidēji 5. jūnija vēlēšanās un mazāk nekā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pērn augustā.

Rēzeknes novadā gandrīz vienāds balsu skaits nodots par apvienoto “Jaunās Vienotības, “Kustība Par!” un Latgales partijas sarakstu un “Saskaņu” - attiecīgi 28,92% un 27,34% balsu.

11,30% atdoti par Zaļo un zemnieku savienību, 9,70% - par “Latvijas attīstībai”, 7,88 - par apvienoto sarakstu “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, politiskā partija “Latvijas Reģionu apvienība”, 7,35% - par Jauno konservatīvo partiju. Pārējās divas vēlēšanās kandidējušās partijas ir saņēmušas mazāk nekā 4%.

Līdz ar to Rēzeknes novada domē ievēlēti 6 deputāti no “Jaunās Vienotības”, “Kustības Par!” un Latgales partijas apvienotā saraksta (Monvīds Švarcs, Vilis Deksnis, Anna Rancāne, Inta Brence, Anita Ludborža, Gunārs Igaunis). Arī “Saskaņu” novada domē pārstāvēs 6 deputāt -- Jekaterina Ivanova, Aivars Buharins, Edgars Nizins, Guna Popova, Vasīlijs Arbidāns, Felicija Leščinska.

No nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un politiskās partijas “Latvijas Reģionu apvienība” apvienotā saraksta domē ievēlētas divas deputātes - Ērika Teirumnieka un Aija Kiserovska. Arī no “Latvijas attīstībai” domē būs divi deputāti - Georgijs Jevsikovs un Jānis Freibergs. Tāpat arī Zaļo un zemnieku savienība domē ieguvusi divus mandātus, kurus pārstāvēs Kaspars Melnis, Gunārs Smeilis, savukārt Jaunajai konservatīvajai partijai ir tikai viens mandāts, ko ieguvis Guntis Rasims.

Rēzeknes novadā:

Balsstiesīgie: 24 946

Nobalsojušie: 6465 (25,92%)

Derīgās aploksnes: 6462 (25,90%)

Derīgās zīmes: 6392 (98,92%)

Mīlētākie un nīstākie

Rēzeknes novadā visvairāk balsu saņēmis Monvīds Švarcs, līdzšinējais Rēzeknes novada pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs, savukārt visvairāk svītrotais deputāts bijis Aivars Buharins (“Saskaņa”). Taču, tā kā A. Buharins saņēma arī pietiekami daudz plusiņu, tad pēc kopējā balsu skaita viņš ir aptuveni viducī. Vismazāk balsis saņēmusi Aija Kiserovska (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, politiskā partija “Latvijas Reģionu apvienība”), jo viņai bijis gan maz plusiņu, gan maz svītrojumu.

Varakļānu novadā visvairāk balsu saņēmis M. Justs (“Latvijas attīstībai”). Savukārt visvairāk svītrojumu - Viktors Vilkaušs (“Latvijas attīstībai”), taču arī viņš, pateicoties daudzajiem plusiņiem, nav balsu kopskaita saraksta apakšgalā. Visvairāk plusu gan ir bijis Jānim Erelam. Līdzās viņa vārdam plusu ielika teju katrs trešais, kas balsoja par “Latvijas attīstībai” sarakstu. Līderis M. Justs ieguva mazāk plusu.

Vismazāk balsu Varakļānu novadā no ievēlētajiem deputātiem saņēma Ieva Zepa (politiskā partija “Latvijas Reģionu apvienība”, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”), jo arī viņai bija salīdzinoši maz plusiņu.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā