Ieskats Tāļa Linkaita priekšvēlēšanu ceļojumos

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits sācis Jaunās konservatīvās partijas vai savu personīgo 14. Saeimas vēlēšanu kampaņu, apbraukājot pašvaldības un solot būvēt tur kosmodromus un fantadromus, kurus visus savienošot čertjoslu šosejas.
21.09.2021. Arnis Kluinis
 
IELA, ŠOSEJA, AUTOSTĀLAUKUMS: automašīnu drūzmēšanās, lai tiktu cauri Bauskai Tallinas (Rīgas) vai Viļņas virzienā ©Arnis Kluinis

Tik tiešām fantodroma vārdu pelna apvedceļš ap Bausku, kas fantāziju pasaulē eksistē jau gadus 50-60. Izklausās ticami nostāsti, ka par to runājuši jau pagājušā gadsimta 60. gados, kad ceļu būve notika ļoti intensīvi. Līdz tam lietotie līku loču celiņi tika iztaisnoti, paplašināti, daudzās vietās noasfaltēti un savienoti tīklā, pa kuru kļuva iespējams aizbraukt ar automašīnu no Rīgas līdz gandrīz visām apdzīvotām vietām un ražošanas objektiem neatkarīgi no gada laikiem un meteoroģiskajiem apstākļiem. Šādi darbi notika ne tikai Latvijas PSR, bet visas Padomju Savienības mērogā un paredzēja savienojumus starp lokālajiem tīkliem. Latvijai svarīgo savienojumu ar Lietuvu un Igauniju nodrošināja šoseja Viļņa-Rīga-Tallina cauri Bauskai. Bija viegli izrēķināt, ka braukt nevis cauri, bet apkārt Bauskai būtu ātrāk, drošāk un galu galā lētāk, ja vien atrastos līdzekļi apvedceļa būvei. Šos līdzekļus sāka meklēt jau sen un meklē šobaltdien.

TAISNĪBA, ka automobiļu kustība cauri pilsētai pasliktina vides stāvokli, uz ko “Komunisma Ceļš” norādīja 1984. gadā / Arhīvs

Pirmais publiski paustais amatpersonu viedoklis par apvedceļa nepieciešamību Bauskai atrodams vietējās avīzes “Komunisma Ceļš” 1984. gada 17. marta numurā. Pavisam priecīgu ainu šī pati avīze rādīja 1989. gada 14. februārī. Kā redzams, bijuši plāni padarīt Bausku apbraucamu ne vien paralēli Viļņas-Tallinas šosejai, bet virzienā Jēkabpils-Jelgava un vēl ar atzarojumu uz Dobeli. Tāda būtu varējusi izskatīties sociālisma cilvēcīgā seja konkrētās vietas transporta segmentā, taču pats sociālisms izrādījās dzīvot nespējīgs un nomira.

Līdz ar Latvijas Republikas un abu kaimiņvalsti neatkarības atjaunošanu Viļņas-Tallinas šoseja ieguva aizkustinoši skaisto “Via Baltica” nosaukumu. Jau 90. gadu sākumā runāja par to, ka šāda nosaukuma maiņa uzliek pienākumus ceļu modernizēt, tai skaitā ar apvedceļu ap Bausku. Reāli tomēr nācās iztikt ar jau esošā Mēmeles tilta salabošanu, virzot automašīnu plūsmu ne ap Bausku, bet tieši Bauskā iekšā. Šāds risinājums par pagaidu risinājumu tika uzskatīts kopš brīža, kad automašīnu plūsma pie Bauskas vispār parādījās un kaut kādu risinājumu prasīja. Jau padomju laikā viena no pilsētas ielām tika pārvērsta par šoseju, paplašinot ielu ar tai piegulošās māju rindas nojaukšanas paņēmienu. Šis pagaidu risinājums tagad tiek aktualizēts ar valsts un pašvaldības strīdiem par to, kurai pusei vairāk jāmaksā par paplašinātās ielas, bet īstenībā šosejas uzturēšanu kārtībā.

Kārtējo reizi kaut cik nopietnā veidā Bauskas apvedceļa projektu aktualizēja “Rail Baltica” projekts, kas prasīja sabiedrisko apspriešanu. Lai baušķenieki būtu labvēlīgāki pret aizdomīgo dzelzceļu, viņiem piesolīja autoceļu salabošanu un uzlabošanu, kurā apvedceļam bija trumpja dūža loma dažās kāršu spēlēs. Rezultātā sabiedriskās apspriešanas rezultāti tika noformēti dzelzceļa projektam vajadzīgajā veidā un autoapvedceļa solījumi palika Bauskas pašvaldības saglabātos protokolos, atsaukšanās uz kuriem neko nedeva līdz pat pēdējam laikam. Satiksmes ministrija un tās uzraudzītais ceļu būvdarbu plānotājs “Latvijas Valsts ceļi” vēl šopavasar sūtīja pašvaldībai un arī “Neatkarīgajai” caur koppapīru rakstītas atbildes, ka apvedceļu vajadzētu būvēt kaut kad - nezin kad. “Ātrākais laiks, kad varētu tikt uzsākta objekta vai objekta atsevišķas stadijas (Bauskas apvedceļa) būvniecība, orientējoši ir 2028. gads,” ministrija atbildēja Neatkarīgajai 16. aprīlī. Tāpēc pilnīgi pamatots un saprotams ir izbrīns, ar kādu tagadējā novada avīze “Bauskas Dzīve” 10. augustā aprakstīja T. Linkaita viesošanos pilsētā, t.i., novada domē: “T. Linkaits atveda tik daudz labu solījumu Bauskas novada infrastruktūras uzlabošanai, ka tas pat pārsteidza sarunas dalībniekus". Un Bauskas apvedceļš bija pats svarīgākais objekts, kas piesaukts publikācijas virsrakstā “Apvedceļu varētu būvēt jau 2026. gadā”.

SOCIĀLISMA SОLĪJUMI būvēt apvedceļus ap Bausku bija tik lieli, sociālisms ar tiem izputēja / Arhīvs

Pirmajā acu uzmetienā starpība starp 2026. gadu un 2028. gadu nav liela, ja salīdzina ar desmitgadēm, kopš par apvedceļu runā un runā (raksta un raksta). Tomēr atšķirība ir būtiska.

Lai tiešām sāktu būvdarbus 2026. gadā, jau ļoti drīz, pat pirms 14. Saeimas vēlēšanām ir kaut kas pamanāms jādara ceļa projektēšanas, zemju atsavināšanas un citos ar šādiem būvdarbiem saistīts virzienos. Šādu darīšanu vai nedarīšanu varēs pamanīt un spriest, vai šoreiz tiešam kaut kas novirzījies no laipnu vārdu teikšanas uz darīšanu.

Kamēr par būvdarbi sākšanu tika “orientējoši” uzdots 2028. gads, šogad, nākamgad un vēl kādu gadiņu nekas pamanāms nebūtu jādara, bet tikai jāgaida, kad pietuvosies labāki laiki ar lielāku finansējumu ceļu būvei.

“Bauskas Dzīves” ne pārāk lielo aizrautību ar jaunā solījuma izziņošanu nosaka arī tas, ka T. Linkaits iet pa sava priekšteča Ulda Auguļa iemīto taciņu. Arī iepriekšējais ministrs cīnījies par baušķenieku labvēlību ar apvedceļa pieminēšanu, kas arī palikusi Bauskas pašvaldības darbinieku atmiņā, bet tagad izrādās, ka nekādos Satiksmes ministrijas dokumentos.

Tagad lieku reizi atklājas neatbilstība starp ministra runām un ministrijas dokumentiem, jo 16. septembrī ministrija Neatkarīgajai apstiprināja, ka “kā iepriekš komentējām, Bauskas apvedceļa darbu uzsākšana orientējoši ir 2028. gads” (citēts atbilstoši atbildes oriģinālrakstībai). Līdz ar to paliek spēkā jau norādītais, ka vēl vairākus gadus ministrijas pamatnodarbošanās Bauskas apvedceļa plānošanai būs cerēšana un gaidīšana uz naudu.

T. Linkaita vizīte Bauskā bija pieskaņota valdības 10. augusta sēdes darba kārtībā iekļautajam informatīvajam ziņojumam “Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūves finansēšanas iespējām” ar protokollēmumu, kas uzdod Satiksmes ministrija līdz 2022. gada 1. jūlijam izstrādās finanšu un ekonomisko aprēķinus, lai varētu piedāvāt Bauskas apvedceļa būvēšanu pēc publiskās un privātās partnerības parauga, kāds nupat jāsāk realizēt ceļa būvē ap Ķekavu. Neko pārliecinošu šis modelis nerāda. Pirmkārt, tas iepīts tiesvedībā. Otrkārt, tā parametri jāpārrēķina būvdarbu sadārdzinājuma dēļ. Treškārt, tas pēc definīcijas paredz, ka jābūt gribētājiem būvēt ceļu uz sava rēķina pārliecībā, ka valsts ceļu atpirks.

VĒL VIENA LIECĪBA VĒSTUREI par solījumiem būvēt autoapvedceļu ap Bausku - “Bauskas Dzīves” 2021. gada 10. augusta numurs / Arhīvs