Aleksandrs Bartaševičs: Viena no mūsu prioritātēm ir padarīt pilsētu pievilcīgu jaunajām ģimenēm, it īpaši ģimenēm ar bērniem

Uz jautājumiem atbild Rēzeknes mērs Aleksandrs BARTAŠEVIČS
08.12.2021. Publicitātes materiāls
 
©"Saskaņa" arhīvs

- Rēzeknes domē tiek apspriests pilsētas nākamā gada budžets. Kurām budžeta pozīcijām jūs vēlētos pievērst īpašu uzmanību?

- Sakarā ar likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā, cilvēki ar ienākumiem no 250 līdz 364 eiro vairs nevar saņemt mājokļa pabalstu, jo tas tagad tiek aprēķināts pēc citas formulas. Taču pie cilvēku grupas ar ienākumiem no 250 līdz 364 eiro pieder gandrīz visi Rēzeknes maznodrošinātie iedzīvotāji, pensionāri un invalīdi. Un tas ir vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Bet mēs noteikti atbalstīsim savas pilsētas iedzīvotājus! Atbalsts pensionāriem un invalīdiem ir viena no 2022. gada pilsētas budžeta prioritātēm. Tiek izskatīts jautājums par jauna pabalsta ieviešanu, lai palīdzētu segt mājokļa izdevumus. Pašvaldībai šī pabalsta piešķiršana izmaksās 160 000 eiro, taču mēs nevaram atteikt palīdzību mūsu pensionāriem un invalīdiem, jo īpaši ziemas mēnešos.

Viena no ļoti nopietnām problēmām Rēzeknē ir pilsētas neasfaltētās ielas, un ir pienācis laiks pastiprināti pievērsties šīs problēmas risināšanai. Grants ceļu asfaltēšanas programmas pirmajā posmā ir paredzēts 9 kilometru garumā rekonstruēt prioritārās ielas, kuru kopējais garums pilsētā ir 44 kilometri. Turpinās arī iekšpagalmu sakārtošana, un šādu remontdarbu līdzfinansējumam mēs plānojam 2022. gadā atvēlēt līdz 350 tūkstošiem eiro.

Attīstīsim arī jaunus projektus. Rēzeknes pašvaldība pārņem gājēju tiltu, kas stacijā “Rēzekne-2” savieno pilsētas Centra rajonu un Ziemeļu rajonu, rekonstrukcijas un būvniecības projektu. Gājēju tilts pilsētai ir nepieciešams saistībā ar vēl kādu ne mazāk svarīgu projektu - Gaisa tilta kapitālo rekonstrukciju. Ir jārīkojas ātri. Tā kā objekti ir sarežģīti un dārgi, ceram uz valdības atbalstu. Mēs zinām, ka šādiem objektiem tiek izstrādātas īpašas finansēšanas programmas. Gatavojamies - veicam projektēšanu un izsludinām iepirkumus. Meklējam naudu vēl vienam nozīmīgam projektam - Stacijas ielas rekonstrukcijai, kur darbi ir uzsākti bez pilna finansējuma.

Plānojam trīs pilsētas skolu vajadzībām iegādāties 20 mūsdienīgas elektroniskās tāfeles. Tehnoloģijām jākalpo izglītībai!

- Neskatoties uz visiem īstenotajiem pasākumiem, Covid-19 nevēlas atkāpties. Kāda šajā ziņā šobrīd ir situācija Rēzeknē?

- Situācija joprojām ir sarežģīta, taču Rēzeknes slimnīca spēj tikt galā ar pacientu plūsmu. Pagājušajā gadā tika veikta slimnīcas uzņemšanas nodaļas paplašināšana un renovācija, tajā tika uzstādītas mūsdienīgas medicīniskās iekārtas. Tika piebūvēta slēgta veida piebraukšanas rampa, pa kuru vienlaikus var virzīties divas ātrās palīdzības automašīnas.

Lai gādātu par pacientu drošību un nepieļautu infekcijas izplatīšanos slimnīcā, ir atvērtas divas terapeitiskā un ķirurģiskā profila tranzītnodaļas. Šajās nodaļās pacienti uzturas papildu izolācijas apstākļos līdz Covid-19 testu rezultātu saņemšanai, un tikai pēc tam pacienti ar negatīviem testiem tiek pārvietoti uz vispārējā profila nodaļām un palātām. Pēc slimnīcas renovācijas un pārbūves nodrošināt šādu kārtību ir kļuvis daudz vieglāk.

Pilsētā ir atvērti divi stacionārie vakcinācijas punkti un viens mobilais - lielā autobusā ar visu nepieciešamo aprīkojumu. Mēs strādājam arī ar cilvēkiem, kuri vēl nav pieņēmuši lēmumu par vakcināciju, - cenšamies pārliecināt, izskaidrojam... Un vakcinēto skaits, kaut arī lēni, bet palielinās. Tagad pilnībā vakcinēti ir 48% rēzekniešu, bet pirmo poti ir saņēmuši kopumā 59% iedzīvotāju. Ir vakcinēti gandrīz visi pašvaldības darbinieki - 97%.

Vēlos norādīt, ka Rēzeknes dome, lai piesaistītu mūsu pilsētai jaunos ārstus, jau kopš 2007. gada maksā stipendijas topošajiem ārstiem. Šīm stipendijām gadā tiek atvēlēti aptuveni 80 tūkstoši eiro no pilsētas budžeta. Stipendiju maksāšana jau ir nesusi pamanāmus rezultātus: 2019. gadā kopējais ārstu skaits Rēzeknē bija par 23% lielāks nekā vidēji Latvijā, bet terapeitu skaits - attiecīgi par 37% lielāks. Pēdējos gados aktīvi finansējam rezidentu izglītošanos. Varbūt tas ieinteresēs jaunos ārstus - speciālistus? Nekautrējieties! Sazinieties ar mums - studiju apmaksa nav vienīgais veids, kā pilsēta var sniegt atbalstu.

Es patiešām uzskatu, ka mūsu ārsti ir īsti varoņi. Tādēļ šogad Rēzeknes Goda pilsoņa apbalvojums vienbalsīgi tika piešķirts Rēzeknes slimnīcas infektologam Oļegam Grigorjevam. Vēlreiz vēlos izteikt atzinību gan viņam, gan pārējiem mūsu pilsētas ārstiem!

- Visi mūsu valsts reģioni cieš no iedzīvotāju aizplūšanas, jo daudzi izvēlas pamest Latviju, lai dzīvotu un strādātu ārzemēs. Cik aktuāls šis jautājums ir Rēzeknei?

- Šajā ziņā situācija Rēzeknē neatšķiras no Latvijas kopumā - cilvēki, galvenokārt jaunieši, turpina aizbraukt... Un tādēļ viena no mūsu prioritātēm ir padarīt pilsētu pievilcīgu jaunajām ģimenēm, it īpaši ģimenēm ar bērniem. Rēzeknē tika būtiski palielināts bērna piedzimšanas pabalsts: agrāk par pirmo bērnu tas bija 100 eiro, tagad ir jau 200 eiro. Un par katru nākamo bērnu pabalsts palielinās vēl par 100 eiro, sasniedzot 1000 eiro par piekto un visiem turpmākajiem ģimenē piedzimušajiem bērniem. Apsveram iespēju nākamgad par pirmo līdz ceturto jaundzimušo piešķirt pabalstu 500 eiro apmērā.

Rēzeknē visiem bērniem ir nodrošinātas vietas bērnudārzos. Sākot ar šo gadu, ēdināšana bērnudārzos ir kļuvusi gandrīz divas reizes lētāka, turklāt daudzbērnu ģimeņu vecāki par bērnu ēdināšanu maksā tikai pusi. Jau daudzus gadus pašvaldība nodrošina bezmaksas ēdināšanu visiem skolēniem no pirmās līdz septītajai klasei, bet skolēniem no maznodrošinātām ģimenēm - līdz devītajai klasei. Bērniem un jauniešiem ir kolosālas iespējas bez maksas iegūt interešu izglītību radošajā centrā “Zeimuļs”, Sporta skolā, Olimpiskajā centrā, kultūras namos. Pašvaldība apmaksā ne vien nodarbības, bet arī transportu, lai bērni varētu nokļūt līdz nodarbību norises vietai.

Mēs vienmēr esam atbalstījuši un turpināsim atbalstīt bērnu nacionālās identitātes stiprināšanu. Rēzeknes dome ir vienīgā Latvijā, kas jau septiņus gadus finansē īpašu novadpētniecības programmu skolās - Latgales kultūras nodarbības. Rēzeknes 3. vidusskolā ir iespēja apmeklēt baltkrievu valodas nodarbības, ko organizē baltkrievu biedrība “Suzorje”. Savukārt kopš pagājušā gada pilsētas mazākumtautību skolās tiek organizētas arī fakultatīvās nodarbības krievu valodā.

- No 2029. gada Rēzekne, tāpat kā četras citas valstspilsētas - Daugavpils, Jelgava, Liepāja un Ventspils -, tiks apvienota ar piegulošajiem novadiem. Kādas, jūsuprāt, ir šādas apvienošanās priekšrocības un problēmas Rēzeknes gadījumā?

- Administratīvi teritoriālās reformas iepriekšējais posms bija ļoti straujš, bet tagad mums ir iespēja apdomīgi un organiski apvienoties 7,5 gadus ilgā laikposmā. Šī priekšrocība ir jāizmanto!

Ja runājam par galvenajiem virzieniem, kādos izvērst sadarbību ar Rēzeknes novadu, tad es, pirmkārt, akcentētu vispārēju atbalsta sniegšanu uzņēmējiem. Rēzeknē ir sekmīgi īstenota virkne projektu, kas vērsti uz investīciju vides uzlabošanu. Kā piemēru varu minēt bijušās rūpnīcas REBIR ražošanas telpu atjaunošanu. Tur jau šogad darbu sāks mēbeļu ražotne, kurā tiks nodarbināti vairāk nekā 400 cilvēku. Mēs esam gatavi sadarboties ar novadu, lai izveidotu šādus ražošanas centrus Maltā, Strūžānos vai Viļānos. Šāds izrāviens var notikt tikai vienā veidā - izmantojot pilsētas iespējas un novirzot struktūrfondu līdzekļus Rēzeknes novada blīvāk apdzīvotajiem pagastiem. Un nav jāgaida līdz 2029. gadam, jo ​​tikai projektu sagatavošana vien prasīs trīs gadus! Tādēļ darbs pie projektiem ir jāsāk jau tagad.

Es vēlētos uzsvērt, ka mūsu plāns sadarbības attīstībai ar Rēzeknes reģionu pilnībā sakrīt ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas konceptuālo pieeju un plāniem. Svarīgi ir arī tas, ka pārejas periodā mums jānodrošina efektīvāks un - galvenais - bezmaksas sabiedriskais transports abu pašvaldību teritorijā. Pilsētā sabiedriskais transports darbojas bez valsts dotācijām un nerada iemeslu pasažieru sūdzībām, savukārt novadā maršrutu tīkls sarūk kā šagrēnāda. Ja neizdosies apvienot pilsētas un novada maršrutu tīklus, lauku iedzīvotāji pārvietosies tikai ar privāto transportu. Tas ir nepieļaujami.

***

Publikāciju apmaksā “Saskaņa” Sociāldemokrātiskā partija