Pieteikts vēl viens vēja parks Kurzemē

Šī ir jaukta lauksaimniecības un mežu teritorija, kas pilnībā pārvēršas pavasaros un rudeņos, kad atpūsties pēc jūras pārlidojuma te nolaižas gājputni - sējas, baltvaigu, baltpieres un meža zosis, mazie, ziemeļu un paugurknābja gulbji, dzērves un citi pārlidotāji. Iespējams, skaistākā putnu vērotava Latvijā. Pirmais mēģinājums patriekt putnus un pie reizes arī iedzīvotājus notika pirms 12 gadiem, ar viltu un meliem. Tomēr vietējiem ļaudīm OIK biznesmeņus izdevās atmaskot.

Ar meliem uz mērķiem

Toreiz atklājās, ka detālā plānojuma apspriešanai nav likumīga pamata un arī pati vēja ģeneratoru dislokācijas vieta neatbilst spēkā esošajam teritorijas plānojumam. Piltenei un tās ciemiem vēja parki nedrīkst atrasties tuvāk par kilometru. Uzņēmums šo ierobežojumu centās apiet, jaunā teritorijas plānojumā ciema centru gluži vienkārši pārbīdot projām, samazināja robežas un no 22 mājām Gārzdes ciemā iezīmēja vien sešas, pārējās padarot par viensētām. Iecerētā viltība uzņēmumam “COWI LATVIA” un dāņiem, kas aiz tā stāvēja, neizdevās. Un tad - “saistībā ar Latvijas tirgus potenciāla kritumu” dāņu konsultanti kompāniju pārdeva. Šis piemērs parāda, ar kādām metodēm vēja biznesmeņi gatavi strādāt, lai tikai sasniegtu savu mērķi. Gārzde uz desmit gadiem tika likta mierā. Līdz šī gada rudenim. Tagad dāņu vēja biznesmeņu vietā stājusies it kā Latvijas izcelsmes kompānija “TVE”, taču, visticamāk, tā tikai sagatavo projektu kādiem lielākiem pasūtītājiem no ārzemēm. Patiesie labuma guvēji iecerētajam Gārzdes parkam uzrādīti tie paši, kas citai vēja firmai - “BRVE”, un tā pieteikusi vēja parka būvniecību Saldus novada Gaiķu un Remtes pagastos. Neatkarīgā jau vēstīja, ka visā Latvijā sauszemē pašlaik tiek plānots uzstādīt ap 1500 vēja staciju un jo īpaši “Kurzemē turpinās vēja parku ekspansija”.

Degradēta ainava un dabas pamatne

Tās vēja stacijas, par kuru iedēstīšanu Latvijas ainavā vieglas peļņas tīkotāji no Skandināvijas sapņoja pirms desmit gadiem, bija sērkociņi, ja salīdzina ar tagad iecerētajām. Modernās turbīnas sniedzas pat 250 metru augstumā. Tas ir kā seši Brīvības pieminekļi. Un Kurzemē šos milzu stabus iecerēts sastādīt blīvā ķēdē. Par to arī satraukums, jo šīs industriālās milzu konstrukcijas degradēs Latvijas kultūras kanonā ierakstīto ainavu un neatgriezeniski izpostīs dabas pamatni. Ģeneratoru stabu uzstādīšanai augsne pļavās, druvās un meža zemēs jāaizstāj ar tūkstošiem tonnu betona. Protams, šādi apsvērumi Eiropas uzņemtā zaļā kursa kontekstā nav populāri, un vēja biznesa lobisti sekmīgi kampaņo sava rūpala labā. Apmaksātās publikācijās tiek apšaubīta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras lietderība vēja parkiem, arī vietējo kopienu tiesības pieņemt lēmumu attiecībā uz savu apkārtējo vidi, bet caur Ekonomikas ministriju tiek bīdīti jauni mehānismi vēja enerģijas atbalstam un izdevīgāks tiesiskais regulējums.

Raža cenu neietekmē

Atjaunojamo energoresursu mērķa sasniegšana šobrīd ir politiski svarīgāka par cilvēku tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē un dabas aizsardzību. Arī valstij piederošā energokompānija “Latvenergo” plāno aktīvāk ķerties pie vēja elektrostaciju izbūves. Tas vēstīts jaunākajā enerģētikas tirgus apskatā. Taču atšķirībā no ārzemju vieglas peļņas tīkotājiem valsts uzņēmums vismaz sola uzturēt dialogu ar vietējiem iedzīvotājiem un kompensējošus mehānismu vietējām pašvaldībām, lai iedzīvotāji saņemtu jūtamu tiešu ieguvumu no vēja stacijas ražošanas.

Būtu tikai taisnīgi, ja visi vēja biznesmeņi dalītos savā peļņā ar plašāku sabiedrību, kurai viņu bizness pasliktina dzīves kvalitāti.

Kas attiecas uz elektrības cenām, tās vēja biznesa ekspansija būtiski nemazinās, jo elektrība tiek pārdota biržā, un, tāpat kā laba graudu raža Latvijā nemazina maizes cenu vietējā veikalā, arī lielā daudzumā saražota vēja elektrība Gārzdes vai Gaiķu iedzīvotājiem par zemāku cenu netiks pārdota. Pretējā gadījumā zustu vēja biznesa jēga - ar minimāliem izdevumiem gūt maksimālu peļņu.

Uzziņa

Sabiedriskā apspriešana par vēja elektrostaciju parka “TVE” iespējamo izveidi Ventspils novadā norisināsies neklātienes formā līdz 29. decembrim. Apspriešanas sanāksme paredzēta attālināti 14. decembrī.

Savukārt Saldus novadā iecerētā vēja elektrostaciju parka “BRVE” būvniecības sabiedriskā apspriešana turpināsies līdz 3. janvārim. Sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks attālināti 17. decembrī. Pašlaik kopumā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra tiek veikta desmit vēja parku projektiem. Vairāk informācijas var meklēt ŠEIT.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā