Laba ideja Ziemassvētku brīvdienām – Dobeles viduslaiku pils un Parūķa vecīša piparkūkas

Ko mēs zinām par Dobeli? Tā ir pilsēta ar slaveno ceriņu dārzu, kas vasaras sākumā ar smaržu un krāsu spēj sasaukt uz Dobeli tūkstošiem ceriņu apjūsmotāju; tā ir pilsēta, kur savu selekcijas darbu uzsācis viens no Latvijas spilgtākajiem selekcionāriem Pēteris Upītis, kura darbs tiek turpināts, un ik vasaras nogali ļaudis pulcējas uz ābolu svētkiem; tā ir pilsēta, kur ir atdzimusi viduslaiku pils, kas savas tradīcijas vēl tikai veido; tā ir pilsēta, kas vienmēr patīkami pārsteidz ar romantiskiem pilsētas izrotāšanas akcentiem.
19.12.2021. DSDaiga Stokenberga
 
EGLES spožumu uz baznīcas fona atjaunotajā Tirgus laukumā papildina blakus esošo objektu izgaismotās kontūras ©Agris Šiliņš

Tas lielos vilcienos arī viss cilvēkam, kurš Dobelē ir tikai garāmbraucot. Taču baumo, ka Dobelē, precīzāk - Parūķī, šajos Ziemassvētkos būs arī savs Parūķa vecis, kas lasīs bērnu vēstules un mēģinās piepildīt mazo cilvēku vēlmes, kopā ar ķipariem ceps piparkūkas un radīs svētku noskaņu visiem, kuri vēlēsies viņu satikt.

Pils logos atkal deg gaisma

Dobeles Livonijas ordeņa pilskalns kopā ar mūra pils drupām ir senākā un nozīmīgākā viduslaiku kultūras vēstures liecība reģionā. Pils kapelas ēkas sākotnējais apjoms celts aptuveni 1335. gadā. Pēdējos trīs gadsimtus pils nav bijusi apdzīvota un ir pakļauta lēnai bojāejai.

2004. gadā arhitekta Pētera Blūma iniciētā Dobeles Livonijas pils saglabāšanas koncepcija ar oficiālo nosaukumu “Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā” ir noslēgusies. Tās ietvaros gluži kā Fēnikss no pelniem ir atdzimusi Dobeles pils kapela. Tagad, kaut arī atdzīvināta ir tikai tās daļa, to vairs grūti saukt par pilsdrupām, bet gluži neviļus un pamatoti gribas dēvēt par pili.

VIDUSLAIKU pils logos atkal deg gaisma - pils ir pārrāvusi vairāk nekā 300 gadu ilgušo klusumu periodu - tagad te norit pilnasinīga pils dzīve / Agris Šiliņš

Pagājušajā gadā Lielās būvniecības balvas konkursā Dobeles pils projekts atzīts par veiksmīgāko renovācijas objektu. Projekts tiešām ir unikāls, jo tajā izmantoti tikai esošie būvapjomi, konservējot esošos mūrus un uzliekot jumtu pils kapelas būvapjomam. Rezultātā ir iegūta kultūras un mākslas telpa ar neapšaubāmi lielu vēsturisko vērtību. Pasaulē ir tikai daži piemēri, kuros līdzīgi kā Dobeles pilī senie objekti tiek pielāgoti jaunām funkcijām. Kā savulaik teica projekta autors Pēteris Blūms:

“Projekta galvenā ideja ir saglabāt esošos pils mūrus un detaļas, neveidojot jaunus būvapjomus, bet gan integrēt tajos mūsdienīgas tehnoloģijas un materiālus, radot apdzīvojamu telpu.

Godīgi varu pateikt, ka tas ir autordarbs. Bija gan daudz skeptiķu, un, lai aizstāvētu šo ideju, man nācās daudz domāt, runāt un skaidrot.”

Pils ir nodota pašvaldības pārziņā un šajā vasarā sāka veidot savas tradīcijas, kas, cerams, pastāvēs ne vienu gadu desmitu vien.

Attīstot Dobeles pils pakalpojumu klāstu, ir identificētas galvenās vērtības - kultūrvēstures saglabāšana un izzināšana, tostarp pils ārstniecības augu dārza kopšana, kas bijusi savulaik pilī dzīvojošās baroneses aizraušanās. Tikpat nozīmīga ir mākslas klātbūtne - gan pils lielajā zālē, gan pagrabstāvā sistemātiski tiek organizētas mākslinieku izstādes. Šobrīd apskatāma Martas Jurjānes gleznu izstāde un audiovizuālā izstāde „Krāsu meditācija”.

Ziemassvētku laikā mazos iepriecina piparkūku cepšanas meistarklases un šad tad satiekams arī Ziemassvētku vecītis.

Uzmanību pāriem, kuri domā par precībām - Dobeles pilī piektdienās ir iespēja novadīt arī laulību ceremonijas.

Caur tirgu uz amatu māju un bibliotēku

Dobele daudzus gadus bija zināma kā Sniegavīru saieta vieta, un šogad sniega veči ir devušies iepazīt paplašināto Dobeles novadu. Taču pilsētas rotas ir vēl krāšņākas nekā citu gadu. Priecē lielā egle, kas izvietota rekonstruētajā tirgus laukumā pie baznīcas, un neskaitāmās gaismiņu virtenes. Izgaismotie koki, ielas, tilti un laukumi rada svētku noskaņu un patiesu prieka sajūtu. Tirgus laukumā norit arī āra tirdzniecība, kur savus ražojumus piedāvā vietējie amatnieki un rokdarbnieki. Ja šalles, cimdus un zeķes gribas rūpīgāk aplūkot un nebaidīties, ka nosals pirksti, apmeklētāji laipni aicināti turpat netālu esošajā Amatu mājā, kur pārdošanai un aplūkošanai izlikti TDM studijas “Avots” dalībnieku “Sirdsdarbi”.

Ziemassvētkos sola aukstu laiku, tāpēc jācenšas ik pa brīdim sasildīties, ko var izdarīt jau pieminētajā pilī un Amatu mājā, kā arī pilsētas bibliotēkā, kur atklāta Maijas Strazdas “Dimantu mozaīkas” un Gražinas Ulmanes akvareļu izstāde “Saruna ar sevi”.

DOBELE vienmēr pārsteidz ar gaumīgu un romantisku pilsētas noformējumu - šogad izrotāts arī pils tuvumā esošais tilts pār Bērzi / Agris Šiliņš

Kad māksla apskatīta, jādodas tālāk - Ķestermeža un Parūķa virzienā.

Parūķa vecis - Dobeles Ziemassvētku vecītis

“Parūķis” ir jauna, tapšanas stadijā esoša kultūras un atpūtas ārtelpa Dobelē. Dobelnieks Agris Šlaveiks tieši blakus tiltam pār Bērzi Krimūnu virzienā no krūmiem un apauguma visas vasaras garumā ir atbrīvojis seno dzirnavu vietu, saglabājot seno mūru krāšņumu un iedvešot šai vietai jaunu dzīvību. Bērze šajā vietā ir īpaši skaista, un tās krastu atstāšana novārtā būtu iespēju laupīšana cilvēkiem baudīt dabas un cilvēka darba sinerģiju. Uzceltajā pergolā jau aizvadītas vairākas laulību ceremonijas, tostarp pašu īpašnieku kāzas, un jau tagad topošie pāri ir aicināti aizrunāt laulību ceremonijas vietu nākamajai vasarai. Jāpiebilst, ka Dobele ir ļoti laba izvēle, kur precēties, jo tradicionālajam ceriņu dārzam, kas ir visai pieprasīta laulību ceremoniju vieta, šogad klāt nākusi Dobeles pils kapela un “Parūķis”. Rudens pusē lielu popularitāti “Parūķis” ieguva ar organizētajiem gaismiņu vakariem - skanēja mūzika, dega sveces un ugunskuri, vijās lampiņu virtenes - cilvēki svinēja aizejošās vasaras atvadas.

Nule kā tapis zināms, ka “Parūķī” uz Ziemassvētku laiku ieradīsies īpašais viesis - Parūķa vecītis, kurš daudziem atgādinās visiem zināmo Ziemassvētku vecīti. Zināms, ka šis vecītis būs drusku citādāks - žagaru nebūs! Protams, viņš labprāt uzklausīs, ko bērni iemācījušies, bet galvenais ir tas, ka vecītis kopā ar bērniem ceps personalizētas piparkūkas, kas paliks par piemiņu no “Parūķa” līdz brīdim, kamēr tās kāds notiesās. Veča būdas tuvumā būs arī ugunskurs, kur sasildīties un varbūt pat pikniku saorganizēt.

Vecīša būda ir tapšanas stadijā, bet plānots, ka vecītis tajā ar visu cepeškrāsni un kamīnu būs iekārtojies jau trešdien, 22. decembrī, ap pulksten 16. Turpmāk vecīti apciemot varēs katru dienu no pulksten 12 līdz pavēlai vakara stundai. Apmeklējuma biļetes vecītis nepārdod, bet atbalstīt viņa centienus un uzzināt vairāk par var FB kontā “Parūķis”.

Lai visiem romantisks un prieka pilns ceļojums uz Dobeli!