Tūrisms Mārupes novadā – no Cenas tīreļa un Medema purva līdz Piņķu baznīcai un Lielupes krastiem

Lai gan Mārupes novads vairāk saistās ar labvēlīgu vidi dzīvei, kurā vienlaikus, netraucējot vietējiem iedzīvotājiem, attīstās lielāki un mazāki uzņēmumi, Mārupes novada pašvaldība akcentē arī tūrisma jomu. Pēc apvienošanās ar Babītes novadu tūrisma jomai ir pavērušās jaunas perspektīvas.
Šā gada februārī pašvaldība atklāja Mārupes novada Tūrisma informācijas un amatu māju, kurā pieejama plaša informācija par visu tūrisma piedāvājumu novadā, kā arī izvietoti novada mājražotāju preču paraugi ©Publicitātes foto

Vairāk sarunā ar Mārupes novada pašvaldības Sabiedrības iesaistes un mārketinga nodaļas vadītāju Elīnu Brigmani.

Apvienotajā novadā ir daudz vairāk tūristiem interesantu vietu. Tas ir spēcīgs arguments, lai vēl aktīvāk strādātu pie novada tūrisma attīstības, uzsver Elīna Brigmane / Publicitātes foto

Ko Mārupes novada tūrisma industrija ir ieguvusi, apvienojoties Babītes un Mārupes novadam?

Tagad mūsu teritorijā ir vairāk objektu, kas interesē gan vietējos iedzīvotājus, gan tuvākus un tālākus novada viesus. Iepriekš Mārupes novads aicināja viesoties Cenu tīreļa takā, kaut purvs tikai daļēji atradās šī novada teritorijā, bet pēc apvienošanās vairs nav nekādu šķēršļu, lai mēs drosmīgi aicinātu ļaudis pastaigā pa Cenas tīreļa laipām, jo tagad tās ir vienotā novada sastāvdaļa.

Esam kļuvuši par vienu no dabas vērtībām bagātākajiem novadiem Pierīgā ar četrām “NATURA 2000” teritorijām, to starpā septīto lielāko ezeru Latvijā. Piekļuve lielākām ūdenstilpēm ir papildinājusi atpūtas nozares iespējas, tajā skaitā Lielupes krasts. Līdz šim mēs varējām ar smaidu teikt, ka cauri mūsu novadam vijas mazupītes - mazā Mārupīte, Neriņa un Dzilnupīte.

Līdz šim Mārupes novadā nebija arī baznīcu - tagad tās ir veselas trīs - Piņķu Sv. Jāņa, Babītes Sv. Annas baznīca un Salas Sv. Jāņa baznīca. Priecājamies arī par Babītes rododendru dārzu, maizes ceptuvi “Lāči” un citiem objektiem, kas pievienojušies esošajam un jau iepriekš apkopotajam novada tūrisma piedāvājumam. Līdz ar to mēs noteikti iekļausimies arī tradicionālajās baznīcu naktīs. Viennozīmīgi, ka tagad novadam ir daudz labākas iespējas attīstīt tūrisma industriju.

Esam sākuši veidot pastaigu taku Medema purvā, kas ir SIA “Rīgas meži” īpašums. Pagaidām taka ir tikai marķēta dabā ar krāsojumu uz kokiem, bet ieplānota tās tālāka labiekārtošana un papildināšana ar informāciju par dabu un kūdras ieguvi purvā. Tā būs vēl viena vieta, kur doties dabā. Piebildīšu, ka šis purvs nav ļoti mitrs, tāpēc staigāšanai pa to lielākoties nav nepieciešamas dēļu laipas - pietiks ar dažiem tiltiņiem. Paredzēti arī soliņi un informatīvie stendi. No šī purva iztek arī mazā Mārupīte.

Kā apvienošanos uztver bijušā Babītes novada ļaudis?

Noteikti kādam ir arī ne visai pozitīvas sajūtas, jo apvienotajam novadam ir dots Mārupes vārds. Ja runājam par tūrisma nozari, tad esmu dzirdējusi pozitīvas emocijas gan no Babītes, gan Mārupes uzņēmējiem, jo abu pagastu uzņēmēji saredz jaunas perspektīvas tūrisma pakalpojumu dažādošanai un jaunu produktu radīšanai.

Mārupes pašvaldība jau vairākus gadus ir aktualizējusi tūrisma nozīmi. Pēdējos gados gan daudzus tradicionālos pasākumus nedrīkstējām organizēt, bet tagad atkal varam plānot un realizēt gan jau tradicionālos notikumus, gan domāt par jauniem pasākumiem, iesaistot tajos visu lielo novada teritoriju.

Babītes ezerā krastā mūsdienīgais harmonē ar senatnīgo apkārtnes ainavu - Babītes sv.Annas baznīca un vecie ozoli līdzās Annas koku skolai / Publicitātes foto

Pandēmijas laikā nenotika tradicionālais 4. maija velobrauciens, kam līdz šim bija ļoti liela atsaucība. Vai šogad tradīcija atgriežas?

Jā, 4. maijs ir valsts svētku diena un arī tradicionālās Mārupes novada aktīvā tūrisma sezonas sākums. Šajā dienā organizējam velobraucienu, kurā aicināti piedalīties pilnīgi visi, no jaunajām ģimenēm ar mazuļiem līdz pat senioriem - visi, kuri var uzkāpt uz velosipēda. Tas ir kopā būšanas un novada iepazīšanas pasākums, nevis sacensības,

Saglabājot tradīcijas, arī šogad veidojam jaunu velomaršrutu, kurš veltīts vienas novada daļas senajām ēkām, kā arī iekļaujam vairākus tūrisma uzņēmumus.

Mārupe atrodas tieši blakus Rīgai. Kādi soļi tiek sperti, lai piesaistītu ne tikai rīdziniekus, bet arī Rīgas viesus?

Šajā jomā strādājam ļoti aktīvi - kopā ar citām Pierīgas pašvaldībām ir izveidots Pierīgas tūrisma zīmols “Exit Riga”, kas orientēts gan uz vietējo, gan ārvalstu tūristu piesaisti. Jau pats nosaukums parāda, ka aicinām cilvēkus, kas tradicionāli viesojas galvaspilsētā, spert vienu soli tālāk un apskatīt tuvo Pierīgu. Arī Rīgas plānošanas reģions ir uzsācis aktīvu darbību tūrisma jomā. Pagājušajā gadā esam izveidojuši arī Pierīgas tūrisma asociāciju, kurā nu jau iestājušās praktiski visas Pierīgas pašvaldības. Tas mums dod iespēju plānot plašākas un vērienīgākas tūrisma mārketinga aktivitātes un veidot tematiskus produktus, efektīvāk izmantojot kopīgi pieejamos resursus,

Mūsu sabiedrība arvien vairāk akceptē “zaļo tūrismu” - dodas īsākos un garākos braucienos ar velosipēdiem. Vai ir kāds piedāvājums šiem cilvēkiem?

Zaļā domāšana un līdz ar to arī “zaļais tūrisms” ir viena no Mārupes novada prioritātēm. Šobrīd kopā ar pārējām Pierīgas pašvaldībām gatavojam vairāku dienu velopasākumu “EXIT RĪGA RIPO”, kas būs vairāku simtu kilometru garuma Pierīgas velomaršruts, izbraucams, izmantojot aplikāciju “Postnos”. Pirmais maršruta posms sāksies tieši Mārupes novadā pie Babītes stacijas, vijoties cauri Piņķiem, Jaunmārupei līdz pat Olainei. Katrs pats varēs izvēlēties, cik ilgā laikā un kad doties šajā ceļojumā. Ja pasākums būs veiksmīgs, varbūt radīsim jaunu reģionālo velomaršrutu. Tiks iekļautas apskates un atpūtas vietas, kā arī vēstījumi, kur iespējams nakšņot vai paēst. Gribam izveidot tādu maršrutu, lai cilvēkiem būtu pietiekami daudz laika arī atpūtai un apskates vietu apmeklējumam, lai visu dienu nebūtu jāpavada uz velosipēda. Esam sākuši domāt par masveidīgu vairāku dienu velobraucienu, taču tā organizēšanai ir nepieciešams ieguldīt daudz darba dažādiem saskaņojumiem, tostarp vienoties ar ceļu policiju par īslaicīgu ceļu slēgšanu. Šī ideja ir pārņemta no ASV. Ceram, ka nākamgad šo ideju realizēsim.

Vai ir izstrādāti maršruti autobraucējiem - cilvēkiem, kuri grib tepat Pierīgā kaut ko redzēt, bet nav gatavi mīties?

Jā, tieši jau pieminētajā “Exit Riga” projektā ir izveidoti vairāki tematiski maršruti autobraucējiem. Atkarībā no savām interesēm cilvēks var doties ekskursijā pa dabas objektiem, vēsturiskām vietām, ciemos pie amatniekiem vai izvēlēties kādu citu interesējošu tēmu. Kopumā ir pieejami seši dažādu interešu maršruti, ko var apskatīt mājaslapā exitriga.lv. Esam paredzējuši ar šo piedāvājumu doties arī uz kādu no starptautiskajām tūrisma izstādēm.

Mārupes ciema centrā tieši pretim “Rimi” veikalam ir uzbūvēts namiņš, kurā iekārtojusies Tūrisma informācijas un amatu māja. Kāds būs tā piedāvājums vietējiem iedzīvotājiem un iebraucējiem?

Jā, tas ir namiņš, ko gaidīja gan vietējie, gan novada viesi. Tagad pašā centrā ir pieejama plaša informācija par visu tūrisma piedāvājumu, kā arī izvietoti novada mājražotāju preču paraugi. Nu jau aptuveni 25 novada mājamatnieki ir atnesuši savas produkcijas paraugus - ja kādam apmeklētājam rodas par tiem interese, mēs sniedzam kontaktinformāciju, un tad jau potenciālais pircējs un amatnieks vienojas savā starpā. Informācija par meistariem pieejama arī mūsu mājaslapas sadaļā “Radīts Mārupē”, kā arī šobrīd tiek veidots digitāls amatnieku katalogs. Vēlamies nodrošināt, lai meistaru izstrādājumus var iegādāties tepat uz vietas, bet pašvaldība tieši nevar nodarboties ar preču tirdzniecību. Risinām jautājumu par atbilstošāku sadarbības formu ar ārēju partneri, kurš varētu organizēt tirdzniecību ar Mārupes novada amatnieku darinājumiem.

Meistariem šobrīd piedāvājam īslaicīgi nomāt telpas tirdzniecībai līdz 10 reizēm gadā, kā arī organizēt šeit nelielas meistarklases un radošās darbnīcas, piedāvājam iespēju uz dienu vai vairāk organizēt tirdzniecību. Pagaidām šis projekts ir attīstības stadijā - ceram, ka atsaucība būs liela un jaukais namiņš piepildīsies ar interesantu saturu. Vasarā pie namiņa varētu būt arī tirdziņš. Ir pierādījies, ka novada uzņēmēji labprāt iegādājas mārupiešu ražojumus dāvanām saviem darbiniekiem vai sadarbības partneriem. Domāju, ka tā ir veicināma tendence, jo tādā veidā viens novada uzņēmējs palīdz augt un attīstīties otram.

Mārupes novada pašvaldība vienmēr ir akcentējusi sadarbību ar vietējiem iedzīvotājiem, iesaistot tos dažādos novadam svarīgos procesos. Tagad darbības lauks ir daudz plašāks - arī Babītes pagasta ļaudīm ir jājūtas piederīgiem novadam. Kāds ir sabiedrības noskaņojums?

Redzam, ka cilvēki grib līdzdarboties novada dzīvē visdažādākajos veidos. Ļoti aktīvas ir uzņēmēju un mājražotāju biedrības, kuras pēdējo mēnešu laikā vien ir nākušas klajā ar interesantām iniciatīvām. Uzņēmēji kopā ar pašvaldību vēlas organizēt pasākumus, kuros iedzīvotāji vairāk uzzinātu par novadā strādājošajiem uzņēmumiem, kā arī izzinātu sabiedrības intereses un vajadzības. Aktīvas ir arī citas biedrības un iedzīvotāju interešu grupas - var teikt, ka mārupieši ir ļoti aktīvi un nestāv malā, bet piedalās savas dzīvesvietas uzlabošanā. Arī Ukrainas bēgļu jautājumā ir vērojama sabiedrības vēlme palīdzēt.

Piebildīšu, ka sadarbības veicināšanā starp sabiedrību un pašvaldību jau vairākus gadus aktīvi darbojas konsultatīvās padomes piecos dažādos virzienos - tūrisms un kultūrvide, uzņēmējdarbība, sports un aktīvā atpūta, izglītība un jaunatne, kā arī apkaimes, kurās var pieteikties gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji, gan sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kā arī vienmēr piedalās vairāki pašvaldības pārstāvji. Atsaucība ir liela, un šogad vairākās padomēs ierobežotā vietu skaita dēļ nebija iespējams uzņemt visus, kuri vēlējās piedalīties. Organizējam dažādas aptaujas, tostarp par šobrīd aktuālo zaļās enerģijas tēmu, par tūrismu u.c. Bija ļoti interesanti uzzināt, ko cilvēki domā par vienu vai otru lietu, kā izmanto pieejamos pakalpojumus un iespējas, ko vēlas. Ņemot vērā iedzīvotāju domas, mums ir iespēja efektīvāk plānot nākamos novada attīstības soļus.

Liela atsaucība ir pašvaldības organizētajos mazo projektu konkursos, kuros iedzīvotāji var saņemt atbalstu biznesa uzsākšanai vai kādam sociāli nozīmīgam projektam.

Kas ir populārākie pašvaldības un iedzīvotāju saziņas veidi?

Saziņas iespējas ir ļoti plašas, no zvana domes speciālistam, e-pasta, FB, konta līdz mājaslapai un tagad arī mobilajai aplikācijai. Katru dienu FB kontā saņemam ziņas vai atsauksmes par kādu notikumu, jautājumus. Katrs no rīkiem ir ērti lietojams. Izmantojam arī “Twitter”, “Instagram” un “Linkedin”. Protams, uzturēt visus šos saziņas līdzekļus ir darbietilpīgs process, bet ir jārēķinās, ka sabiedrība ir ļoti dažāda un dažādi ir cilvēku paradumi - vieni lieto FB, citi “Twitter”. Domājam par visu šo rīku specializāciju konkrētiem mērķiem, lai saturs būtu nedaudz atšķirīgs un piemērots dažādai auditorijai. Piemēram, “Instagram” vairāk izmantotu novada tūrisma tēla radīšanai ar skaistām fotogrāfijām, savukārt “Twitter” ātrai iedzīvotāju informēšanai par svarīgiem notikumiem un situācijām Šobrīd populārākais ir FB konts, taču aktuāla joprojām ir arī ikmēneša drukātā avīze.

Jaunākais saziņas veids ir pašvaldības mobilā aplikācija. Tā ir ērti lietojama un piedāvā vairākus jaunus saziņas rīkus, kā tieša informācijas nosūtīšana pašvaldības policijai. Tā ir ērti izmantojama arī tūrismam - varam izvēlēties interesējošos objektus pēc kategorijām un uzreiz uzzināt, cik tālu tas no mums atrodas, kurp jādodas un citu nepieciešamo informāciju.

Aktualitāti nav zaudējusi arī pašvaldības izdotā avīze drukas versijā - tas ir primārais informācijas saņemšanas veids vecāka gadagājuma cilvēkiem, taču pieprasīta arī gados jaunāku iedzīvotāju vidū. Vienā no aptaujām noskaidrojām, ka svarīgi uzturēt arī ziņojumu un sludinājumu stendus. Tas nozīmē, ka cilvēkiem vajag dažādas saziņas iespējas un pašvaldībai tās ir jānodrošina.