Ventspils kļūst arvien krāšņāka

Nenoliedzami Ventspils ir viena no sakārtotākajām un krāšņākajām Latvijas pilsētām. Šogad pilsētā būs vairāki jaunumi, ko ir vērts ieraudzīt.
©Publicitātes foto

Pavasara ziedi pilsētas apstādījumos

Ventspils dobēs drīzumā sāks uzplaukt tūkstošiem dažādu sīpolpuķu ziedu.

Lai gādātu par pilsētas ziedošo daudzveidību, aizvadītajā rudenī dobēs tika iestādīti 219 228 puķu sīpoli, no tiem 173 600 ir pēc Ventspils komunālās pārvaldes 2021. gadā pasūtījuma iepirktās sīpolpuķes - narcises, krokusi, tulpes, fritilārijas u.c., bet aptuveni 20 200 sīpolpuķu - narcises, tulpes un krokusiņi - tika saglabātas no 2020. gada vasaras sezonas.

Publicitātes foto

Kopumā maijā Ventspilī uzplauks 98 370 tulpju (17 990 agro tulpju, 3500 agro pildīto tulpju, 29 300 triumfa tulpju, 14 800 Darvina tulpju, 15 630 lilijziedu tulpju, 6250 daudzziedu tulpju, 1100 Grega tulpju, 2800 papagaiļziedu tulpju, 2200 Kaufmaņa tulpju, 4800 vēlo tulpju), 26 280 narcišu, 25 560 krokusu, 3940 allium sīpolu, 300 hiacinšu, 1600 fritilāriju, 2200 muskaru, 300 cīrulīšu un 150 kvadrātmetru ar dažādām pavasara puķēm.

Arī jaunā Ventspils Zinātnes un inovāciju centra “Vizium” teritorijas dobēs krāšņi uzziedēs 25 428 sīpolpuķes.

Pilsētā arī ir uzstādītas sešas pavasara ziedu piramīdas, kuras rotā 1552 atraitnītes. Uzspīdot siltajai pavasara saulītei, tās atvērsies un sakuplos, radot bagātīgu skatu.

Ir uzsākta Puķu govs ietērpšana vasaras ziedos.

Paplašinās pilsētas veloceliņu tīkls

Ventspils ir ne tikai bērniem, bet arī velosipēdistiem draudzīga pilsēta - jau šovasar veloceliņu tīklu kopgarums sasniegs teju 70 kilometrus.

Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Ventspils komunālās pārvaldes direktors Andris Kausenieks skaidro: “Veloceliņu tīkls Ventspilī ir vienots un aptver nozīmīgākos tūrisma un atpūtas objektus, tostarp pludmali, ostu, Staldzenes stāvkrastu līdz pat jūrai un jauno “Vizium”. Varētu domāt, ko mēs te lepojamies ar saviem nepilniem 70 km veloceliņu, taču tas ir ļoti daudz, rēķinot uz vienu pilsētas iedzīvotāju. Piemēram, ja salīdzināmies ar Rīgu, tad tur vajadzētu būt 1400 kilometriem veloceliņu. Vai ir? Nav! Arī es pats aktīvi braucu ar velosipēdu - katru gadu nobraucu ap 1000 kilometru. Turklāt pārsvarā kilometri salasās, braukājot pa pilsētas veloceliņiem - tā var apskatīt pilsētu un tās skaistos parkus. Braucot ar mašīnu, daudz ko nevar ieraudzīt. Domāju, ka līdz ar degvielas dārdzību velosipēdistu kļūs arvien vairāk - cilvēki ar velosipēdiem dosies gan uz darbu, gan veikalu un skolu. Jāteic, ka skolēni ļoti bieži uz skolu brauc ar velosipēdu - redzam, ka veloturētāji pie skolām ir pārpildīti.”

Projektā “Dabas vērtību saglabāšana un tūrisma pakalpojuma piedāvājuma paplašināšana, nodrošinot Staldzenes stāvkrasta pieejamību un infrastruktūras pilnveidošanu” turpinās veloceliņu izbūve divos posmos - Bangu ielā no Talsu ielas līdz esošajam veloceliņam un no Staldzenes centra līdz stāvlaukumam pie Staldzenes pludmales. Realizējot būvniecības darbus, Ventspils infrastruktūra tiks papildināta ar 2,3 km garu veloceliņa posmu asfaltbetona segumā, tādējādi kopējais veloceliņu tīkls Ventspilī sasniegs jau 68,77 km garumu.

Publicitātes foto

Aizvadītā gada rudenī šajā projektā tika pabeigta Staldzenes stāvkrasta stāvlaukuma paplašināšana no 38 līdz 56 automašīnu stāvvietām, jauna apgaismojuma ierīkošana un 75 m gara koka celiņa izbūve līdz jūras krastam, kur līdzšinējā stāvkrasta pieeja tika pārveidota par skatu laukumu.

Savukārt Jaunupes ielā tika izbūvēta grants seguma brauktuve, lai rastu iespēju zvejniekiem un glābšanas dienestiem operatīvāk piekļūt jūrai.

Lata skulptūra top par vides objektu

Publicitātes foto

Šā gada augustā apritēs 100 gadu, kopš uz Latviju pirmo reizi atveda Anglijā kalto Latvijas nacionālo valūtu latu, kas gan nu jau mums ir zudusi. Taču par latu nav aizmirsts - simtgade tiks atzīmēta. Ventspilī par godu šim notikumam 24. augustā, kad aprit tieši simt gadu pirms Latvijā tik nozīmīgā notikuma, tiks atklāta Gļeba Panteļejeva veidotā trīs metrus augsta stilizēta “lata” skulptūra.

Ventspils komunālās pārvaldes direktors Andris Kausenieks stāsta: “Lai izvēlētos idejiski un vizuāli pievilcīgāko vides objektu, pašvaldība izsludināja metu konkursu, kurā tika saņemts 21 piedāvājums. Žūrijai nebija viegli izvēlēties interesantāko un estētiski pievilcīgāko piedāvājumu, jo piedāvājumu bija daudz. Par konkursa uzvarētāju tika atzīts tēlnieks Gļebs Panteļejevs, kas piedāvāja stilizēta viena lata monētas skulptūru ar visiem zināmo “lasi”, kas atlieta alumīnijā. Šobrīd autors jau ir alumīnijā atlējis daļu no topošās skulptūras un turpina darbu, tāpēc esam pārliecināti, ka piemiņas lats pie mums ieradīsies paredzētajā termiņā. Par skulptūras uzstādīšanas vietu izvēlēts skvērs starp pili un Ostas ielas promenādi - aptuveni tur, kur pirms simt gadiem lati ar kuģi tika atvesti uz Ventspili un izkrauti krastā. Piemiņas zīme tiks uzstādīta uz granīta paaugstinājuma, apkārt objektam tiks veikti labiekārtošanas darbi, ierīkos jaunu apgaismojumu un soliņus.”

Vizualizācija

Dzenskrūve “Cilvēciskais spēks”

Ostas ielas promenādes iespaidīgo boju kolekciju papildinājis skatu laukums, uz kura uzstādīts vides objekts - no jūras dzīlēm izcelta kuģa dzenskrūve, kas mākslinieka Kirila Panteļejeva rokās pārtapusi skulptūrā “Cilvēciskais spēks”.

Andris Kausenieks vēsta, ka pirms gadiem pieciem sešiem, tīrot kuģu ceļa gultni, starp izceltajiem priekšmetiem bija arī kāda vēsturiska vācu kuģa dzenskrūve aptuveni 3,8 m diametrā. Tagad atradums pārvērsts vides objektā, kas turpmāk kalpos kā īpaša zvejnieku vēstures liecība. Lai atrastu piemērotāko risinājumu vides objekta izveidošanai, tika rīkots metu konkurss, kurā uzvarēja tēlnieks Kirils Panteļejevs. Ir sanācis tā, ka divi brāļi Panteļejevi šogad veido skulptūras Ventspils izrotāšanai. Lai no atrastās dzenskrūves izveidotu vides objektu, tika veikta jauna kuģa korpusa maketa izbūve, pie kura tika piestiprināta atjaunotā dzenskrūve. Šobrīd vides objektam “Dzenskrūve “Cilvēciskais spēks”” ir uzlikts stūres rats un veikta programmēšana, lai dzenskrūve lēnām grieztos. Patstāvīgi tā griežas ar ātrumu viens apgrieziens minūtē, taču tad, ja kāds nostājas uz improvizētā kuģa klāja, griešanās ātrums pieaug.

Publicitātes foto

Apskates objekts īpašs ar to, ka kuģa korpusā ir iestrādāts kloķa klaņa mehānisms un tā metāliskajā korpusā izveidots stikla lodziņš, kurā var vērot, kā, griežoties stūrei, darbojas mehānisms un griežas pati dzenskrūve.

Aizvadītā gada rudenī Ostas ielas promenādē tika veikta skatu laukuma izbūve jaunā vides objekta uzstādīšanai. Līdz ar to šī ir ideāla vieta, no kuras vērot, kā Ventspils ostā no jūras ienāk un iziet kuģi. Nav zināma neviena cita pilsēta, kur var vērot šādus skatus.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā