Vietēji un starptautiski atzītais festivāls “Divi Jūliji” aicina interesentus uz Gulbeni

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs jau piekto reizi 29. un 30. jūlijā aicina piedalīties starptautiskajā mākslas festivālā “Divi Jūliji” Gulbenē.
08.06.2022. Māra Matisone Abonē digitālo avīzi Neatkariga.lv bez maksas
 
Tējas baudīšanas programma 2021. gada festivāla Divi Jūliji laikā ©Herta Pugača

Festivāls veltīts Latvijas lietišķās mākslas meistariem Jūlijam Maderniekam (1870-1955) un Jūlijam Straumem (1874-1970), kuru dzimtās mājas ir Gulbenes pusē. 2022. gada festivāla moto ir briedums, kas saistās ar Madernieka un Straumes radošās darbības briedumu, kā arī ar meistaru darbības saistīto industriju un nozaru darbības briedumu. Abi lietišķās mākslas meistari ar atzinību darbojušies tekstilmākslā, izglītojošajā darbā, interjera dizainā un citur. Festivāla kulminācijas dienas plānotas 29. un 30. jūlijā, savukārt semināri - mūžizglītības nodarbības plānotas jau no 11. jūlija.

Par šā gada aktuālo saistībā ar festivālu “Divi Jūliji 2022” stāsta Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza:

“Festivāls tematiski norisinās piecās aktivitātēs: zināšanas, prasmes, tradīcijas, radošums un baudas. Neizsakāms prieks, ka pirmo reizi Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs saņēmis Valsts kultūrkapitāla fonda programmas “Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi” finansējumu starptautiskā mākslas festivāla organizēšanai. Tāpat pirmo muzeja vēsturē esam saņēmuši “Erasmus+” finansējumu pieaugušo izglītības sektorā, tādējādi bagātinot konferences norisi ar mūsu Igaunijas un Turcijas partneru pieredzes apmaiņu, kā arī nododot muzeja un biedrības “Radošā apvienība “Piektā Māja”” zināšanas un prasmes pieaugušo izglītotājiem partnervalstīs.”

Zināšanu aktualitāte un novērtējums

29. jūlijā norisināsies 5. Starptautiskā zinātniskā konference “Divi Jūliji. Briedums”. Konference iedrošina veikt pētījumus par abu meistaru radošo darbību, tā ir arī satikšanās un informācijas apmaiņas platforma lietišķās mākslas, amatniecības, dizaina un citu jomu ekspertiem un interesentiem. Konferencē uzstāsies eksperti no Latvijas, Igaunijas, Gruzijas, Azerbaidžānas un Turcijas. Mūsu viesi būs: mākslu vērotājs, kritiķis, publicists, kurators Jānis Borgs, viņš joprojām ir praktizējošs vides un grafiskais dizainers savā mākslinieciskajā darbībā, un viņa lekcijas tēma būs “Mākslinieka noriets totalitārisma mezglos: Straume 20. gs. 30.-60. gados”. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja tekstilmākslas un ādas mākslas kolekcijas glabātāja Rūta Rinka savā lekcijā meklēs Jūlija Madernieka un Jūlija Straumes radošās darbības kopsakarības. Gruzijas Nacionālā muzeja mākslas zinātniece Izolda Melikišvili ieinteresēs klausītājus par Tbilisi Lietišķās mākslas muzeja krājuma izpēti Jūlija Straumes kontekstā, savukārt Niko Pirosmani (Gruzija) muzeja direktore Nino Bakhutašvili pētīs Jūlija Straumes saistību ar Gruziju lekcijā “Jūlijs Straume: ceļš uz Gruziju un no Gruzijas”. Azerbaidžānas Nacionālā paklāju muzeja Starptautisko sakaru un inovāciju departamenta vadītājas Firahnazas Musajevas pētījums atklās izglītojošā darba nozīmi paklāju dizaina tradīcijas pārmantojamībai.

Mēbeļu rūpniecības vēsturi, kā arī Jūlija Madernieka nozīmi šīs nozares kontekstā pētīs vēsturnieks Māris Stinkulis (tēma “Madernieks Jāņa Skultāna darbnīcā”), arhitekts, SIA “Rīgas Krēslu fabrika” dibinātājs Aldis Circenis (“Krēsls. Rūpnieciskais dizains”), kā arī restaurators, Latvijas Restauratoru biedrības pārstāvis Aigars Pilenieks (“Mēbeļu dizainera Madernieka mēbeļu restaurācija un Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja ieguldījums to saglabāšanā”). Konferences noslēgumā ar savu pieredzi dalīsies “Repinas radošuma mājas” (Igaunija) vadītājs Leo Kuts, stāstot par Repinas radošuma māju un tās aktivitātēm, kā arī Kaş pašvaldības sabiedrības izglītības centra (Turcija) pārstāve Hatice Goktaša, vēstot par pašvaldības lomu vietējās kopienas zināšanu un prasmju veicināšanai. Konferenci noslēgs Ekonomikas un kultūras augstskolas docents, konferences moderators Imants Ļaviņš ar lekciju “Jūlija Straumes pēckara gadu sarakste - spilgta laikmeta liecība”.

Prasmju demonstrācijas pie Klēts

30. jūlijā no plkst. 10.00 līdz 16.00 pie muzeja Klēts norisināsies aktivitātes, kas ļaus iepazīt, iemācīties un baudīt dažādas amatniecības, lietišķās mākslas, kulinārijas un citas prasmes. Pie Klēts savu māku rādīs un andelēsies lietišķās mākslas studijas no Latvijas un arī Gruzijas. Būs iespēja baudīt kulināro prasmju “augļus”: tradicionālos Latgales ēdienus piedāvās “Latgolys golds”, bet uz uguns ceptu jēru - saimniecība “Dzelzavieši”. Muzikālo pavadījumu nodrošinās folkgrupa “Dadzes”, dziesminiece Vita Krūmiņa un koklētāja Zane Imša.

Šogad jau no 11. jūlija ar VKKF atbalstu tiks īstenotas pieaugušo izglītības programmas porcelāna mākslā, tekstila apdrukā un tekstilmākslā. Festivāla kulminācijas dienās vēl būs iespēja piedalīties gobelēna aušanas seminārā - darbnīcā “Zvaigžņu siets”. Tās ietvaros Annas Eltermanes vertikālajos aužamajos stāvos pēc unikāla tekstilmākslinieces Ievas Krūmiņas dizaina ar zvaigžņu motīviem tiks austs gobelēns “Zvaigžņu siets”. Nodarbību vadīs Ieva Krūmiņa un Inese Jakobi. Kopā ar biedrību “Sagša” trizuļu stellēs varēs apgūt aušanas prasmes. Dzijas krāsošana dabas krāsvielās kopā ar lietišķās mākslas meistaru Denizu Coskunu no Turcijas sāksies 28. jūlijā un turpināsies līdz festivāla noslēgumam. Klētī būs skatāma tekstilmākslinieces Anitas Celmas gobelēnu izstāde un fotostāsts, kā arī Jura Gagaiņa metālmākslas izstāde un aplūkojama pastāvīgā ekspozīcija “Tautsaimniecība”.

Tradīcijas un to pārmantojamība

Eksponātu tapšana, kas sakņojas spēcīgās zināšanu un prasmju tradīcijās un to pārmantojamībā, būs skatāma muzeja oranžērijā. Vietējo mākslinieku porcelāna darbi, kā arī Azerbaidžānas nopelniem bagātās gleznotājas un tekstilmākslinieces Innas Kostinas batikas un gleznas piedāvās izstāde “Ligzdo zinību koka zaros”.

Ekspozīciju “Novada mākslinieki no 1818...” no 2021. gada ar VKKF atbalstu papildina interjera mēbeļu ansamblis, kas pēc pedagoga un arhitektūras cienītāja Arnolda Vestmaņa pasūtījuma un pēc Jūlija Madernieka dizaina 20. gs. 30. gados izgatavots Jāņa Skultāna darbnīcā. Mēbeles savu mājvietu muzejā ir radušas pēc to pēdējā saimnieka - Arnolda Vestmaņa dēla Jāņa Vestmaņa - pēdējās gribas. To izpildījusi viņa mazmeita Amanda Lazdiņa.

Nenogurstošais radošums

Sarkanajā pilī un Pils parkā pie Sarkanās pils 30. jūlijā no plkst. 10.00 līdz 16.00 būs iespējams iepazīt un baudīt profesionālu mākslinieku radošo veikumu, kā arī pašam kļūt par radītāju, piedaloties darbnīcās. Sarkanajā pilī būs aplūkojama studijas “Gundega” tekstilmākslas izstāde; izstādē “Krēsls un priekšauts” būs linu priekšauti ar Madernieka dizaina elementiem, kā arī restaurēti un jaunradīti koka krēsli.

Pils parkā pie Sarkanās pils bez maksas ikvienam festivāla dalībniekam bez iepriekšējas pieteikšanās būs iespēja piedalīties SIA “Rubenis Woodwork” kokapstrādes darbnīcā “Madernieka un Straumes ornamenti koka suvenīru dizainā”; Antra Trusle gatavos kartītes ar dabas dizaina elementiem, bet biedrību “tabureTE” un “Radošā apvienība “Piektā Māja”” darbnīcas piedāvās inovatīvas mākslas tehnikas - sietspiede, cianotipija, “eco-print”, skanogrāfija u.c. Kopā ar Tarjeru Baširovu no Azerbaidžānas Nacionālā paklāju muzeja varēs darināt tradicionālos Azerbaidžānas niedru paklājus.

Baudas un satikšanās prieks

Pils parkā pie Sarkanās pils varēs baudīt satikšanās prieku ar garšām, tējas malkošanu, mūziku, iepirkšanos un kopā būšanu 30. jūlijā no plkst. 10.00 līdz 16.00. Norisināsies mākslinieku, dizaineru un amatnieku demonstrācijas - andele, kas papildinās Gulbenes “Zaļā tirdziņa” piedāvājumu. Pašus mazākos festivāla apmeklētājus priecēs improvizācijas leļļu teātra studija “Ilze” ar sejas apgleznošanas mākslu un runājošo leļļu teātri. Par muzikālo baudījumu rūpēsies “Štrausa stīgu kvartets”, dziesminiece Vita Krūmiņa, Gregs, čella un arfas duets “Infinum”.

Pieteikšanās konferencei un papildu informācija: www.gulbenesmuzejs.lv

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā