Andis Caunītis: Jaunajai paaudzei ir jābūt par mums pārākai
Visticamāk, ar prieku uzņemat vērienīgos ceļa remonta darbus posmā Smiltene-Gulbene. Vai nerada bažas “Latvijas valsts ceļu” teiktais, ka līdz ar finansējuma trūkumu un būvniecības sadārdzinājumu uz laiku tiks apturēti vairāki iesāktie projekti?
Jāpiekrīt, ka tiešām ļoti priecājamies par vērienīgajiem ceļa remonta darbiem, jo šis ceļa posms bija ļoti sliktā stāvoklī. Lai gan pašreiz transporta kustību apgrūtina luksofori un sliktā stāvoklī esošie ceļa posmi, esam gandarīti, ka beidzot šis jautājums būs atrisināts. Bija tik kritiski, ka pie Robežkalna un Velēnā uzņēmēji gribēja rīkot piketu, uzrakstīja iesniegumu atļaujai un saskaņojuma saņemšanai, jo šis ceļa posms bija praktiski neizbraucams. Būvnieki mierināja, ka, tiklīdz laika apstākļi to atļaus, kritisko posmu savedīs kārtībā. Darāmo darbu sarakstā ir arī ceļa posms Madonas virzienā - šis projekts ir uzsākts, taču ne tā, kā mēs to vēlētos - remonta darbi ir sākti no Madonas puses, kur ceļš bija salīdzinoši labākā stāvoklī nekā no Gulbenes puses. Aiz Gulbenes novada robežas Madonas virzienā ceļš tiešām ir slikts, un jau tagad varam prognozēt, ka līdz nākamajam pavasarim tas būs pavisam bēdīgā stāvoklī - noteikti atkal būs tracis, jo uzņēmējiem un iedzīvotājiem ir nepieciešami normāli ceļi. Esmu runājis ar Satiksmes ministriju - tā sola, ka iepriekš minētie projekti netiks apturēti.
Pavasarī esot burtiski izšķīdis pagājušajā gadā ar dubultās virsmas apstrādes tehnoloģiju remontētais ceļš uz Tirzu. Kāpēc?
Neviens nav konkrēti pateicis, kāpēc ir tā noticis. Dubultās virsmas uzklāšana grants ceļiem ir labs risinājums - izmaksas ir salīdzinoši mazākas, bet ieguvums līdzvērtīgs asfalta segumam. Tajā pašā laikā šī tehnoloģija ir ļoti kaprīza - precīzi jāievēro siltuma un mitruma režīms, un, ja nav ievērots kāds no kritērijiem, uzklātais segums nedod rezultātu. Minēto valsts ceļa posmu ekspluatācijā nodeva pagājušā gada nogalē, bet jau šī gada februārī sāka parādīties problēmas, sāka atdalīties akmens šķembiņas un lēnām parādīties bedrītes. Tagad ceļš ir vēl sliktāks nekā pirms remonta, un būvnieki nav uzsākuši pat avārijas bedru aizpildīšanu. Līdzīga situācija, pēc kolēģu stāstītā, ir Bauskas novadā, kur vienā ceļa posmā arī uzklāts dubultās virsmas segums - ceļš vēl nav nodots ekspluatācijā, bet uz tā jau ir bedres. Saprotams, ka garantijas laiks vēl nav beidzies, tāpēc būvniekiem ceļu remonts būs jāveic par saviem līdzekļiem. Mūsu novadā ir arī labi piemēri, kur dubultā virsmas uzklāšana ir bijis ļoti veiksmīgs risinājums.
Kāda ir Gulbenes novada nostāja - šis sarežģītais laiks ir brīdis, kad nogaidīt vai arī gluži pretēji - īstenot vērienīgus projektus?
Veidojot šā gada budžetu, vienojāmies, ka akcentu liekam uz lieliem projektiem un to realizāciju. Viens no tiem ir ražošanas ēkas būvniecība Lizumā, kas tiks iznomāta ražošanas uzņēmumam. Tāpat celtniecības procesā ir Radošo iniciatīvu centra izbūve - būtībā veca bērnudārza pārbūve par telpām, kas būs piemērotas mākslas skolai un mūzikas skolas vajadzībām, kā arī citām radošām nodarbēm. Esam uzsākuši ielu remontus Brīvības ielas posmā, Vidus ielas posmā, Skolas ielā. Pārbūvējam arī sporta laukumu pie Sporta centra. Protams, neviens negaidīja Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā 24. februārī. Tas ir ienesis nopietnas korekcijas mūsu plānos, jo būvniecības izmaksas ir kļuvušas stipri lielākas, taču saprotam - būs vien ar to jātiek galā! Esmu pārliecinājies, ka visgrūtākie uzdevumi parasti sniedz vislielāko gandarījumu. Daudzi prasa, vai šādos apstākļos vajag tik intensīvi īstenot ietilpīgus projektus, un es saku, ka jā, jo nevar pieļaut, ka inflācijas dēļ sākas stagnācija. Mēs nevaram cerēt, ka kaut kas kļūs lētāks, tāpēc tagad ir jāizdara maksimums, ko varam atļauties. Ja vien būs iespēja aizņemties, to arī darīsim, jo iesāktie projekti ir jāpabeidz.
Šobrīd spilgtākie akcenti tiek likti uz energoefektivitāti un alternatīvajiem elektroenerģijas ieguves veidiem. Kā šajā jomā rīkojas Gulbenes novads?
Tas ir ļoti būtisks aspekts: visu, ko būvējam, skatāmies arī no energoefektivitātes viedokļa - iespējams, ka izvēlamies ne pašus lētākos būvniecības risinājumus, bet kā galveno prioritāti izvirzām energoefektivitāti, jo resursu cenas zemākas nekļūs. Tostarp priecājamies, ka pagājušajā gadā uz novada pašvaldības administrācijas ēkas jumta uzlikām saules paneļus, kas tagad dod reālu elektroenerģijas ietaupījumu administrācijas ēkas darbības nodrošināšanai. Plānojam, ka saules enerģiju izmantosim arī strūklakas darbības nodrošināšanai. Savukārt vienai pirmsskolas izglītības iestādei uzlikām saules kolektorus, kas sagatavo silto ūdeni. Arī šis projekts attaisnojies - vasarā saules kolektors pilnībā nodrošina bērnudārzu ar silto ūdeni. Saules kolektori siltā ūdens sagatavošanai ir arī Jaungulbenes sociālās aprūpes centrā, kas ierīkots pārbūvētajā bijušajā arodvidusskolas ēkā. Jāteic, ka mēs Gulbeni vēlamies redzēt kā Vidzemes energoefektivitātes centru, tāpēc katlumājās, siltummezglos, pašvaldības ēkās un citviet esam uzstādījuši iekārtas, kas ļauj ievākt datus par ēku un tehnoloģiju energoefektivitāti, ko vēlāk analizējam. Vērtējot datus, var iegūt objektīvu informāciju, kur situācija ir vissliktākā, un tad uz datiem balstītas analīzes pieņemt lēmumus, kā attiecīgās ēkas padarīt energoefektīvākas. Patlaban esam pieteikušies četriem jauniem energoefektivitātes projektiem, tostarp Jaungulbenes bērnudārzam un Gulbenes Mūzikas skolai - ēkas ir būvētas padomju gados, tāpēc to energoefektivitāte ir visai zema. Praktiski visos veicamajos darbos izvērtējam iespēju izmantot saules enerģiju, piemēram, ierīkojot apgaismojumu, varam uzstādīt nelielu saules paneli un akumulatoru, nevis pievilkt elektrību no kopējā tīkla. Risinājumu, kā samazināt elektroenerģijas patēriņu, kas nāk pa vadiem, ir ļoti daudz.
Vienlaikus daudz strādājam, lai izglītotu sabiedrību, tostarp pašvaldības darbiniekus - stāstām, kā pareizāk rīkoties, lai velti netērētu ne siltumu, ne elektroenerģiju.
Gulbenes novada pašvaldība ir viena no retajām, kas vasarā piedāvā skolēniem bezmaksas diennakts nometnes, kas nebūt nav lēts prieks, bet ir ļoti vajadzīgs gan bērniem, gan vecākiem. Kā uz to skatās vecāki un skolēni?
Pavisam bezmaksas nav, pieci eiro dienā ir vecāku līdzmaksājums. Mēs saprotam, ka arī vasaras vajag pavadīt saturīgi piepildītas un interesantas. Kāpēc gan lai mēs saviem bērniem nedotu šo prieku, kas ar uzviju vēlāk nāks mums atpakaļ. Tāpat arī līdzdalība dažādos starptautiskos projektos bērniem dod iespēju ieraudzīt plašo pasauli, salīdzināt un veidot savu zemi pēc labākajiem standartiem. Es vienmēr saku: ja mani bērni par mani nesmiesies, tad es raudāšu, jo jaunajai paaudzei ir jābūt par mums pārākai. Te gan jārunā arī par bezmaksas ēdināšanu - rudenī, gatavojot jauno budžetu, skatīsimies, vai varēsim atļauties un vai mūsu dotācija ēdināšanas pakalpojumiem ir nepieciešama visiem un pilnā apmērā. Iespējams, ka būs nepieciešams arī vecāku līdzmaksājums, jo visiem zināms: ja kaut ko dod par velti, tad tas netiek novērtēts. Sanāk, ka pašvaldība ēdinātājiem samaksā par visiem skolēniem, bet tajā pašā laikā daudzi starpbrīdī aizskrien uz veikalu un par kabatas naudu nopērk kādus ne pārāk veselīgus našķus, bet skolas pusdienas neēd. Šādai situācijai trūkst loģikas.
Vai interešu izglītībā pastāv vecāku līdzmaksājums?
Sporta skolā līdzmaksājuma nav, savukārt mākslas skolā no vecākiem tiek prasīts līdzmaksājums, kas ietver sevī arī maksu par izmantotajiem materiāliem, un līdzmaksājums ir arī mūzikas skolā un maksa par instrumentu nomu vēl papildus. Tās ir summas, ko vecāki var atļauties. Es domāju, ka interešu izglītībā problēma nav līdzmaksājums, bet gan bērna noslodze - esmu novērojis, ka bērni bieži apmeklē gan mākslas un mūzikas skolu, gan sporta skolu un vēl dejo kādā kolektīvā vai dzied korī. Tādējādi šiem bērniem ir ļoti liela slodze - reizēm pat par daudz. Taču es uzskatu, ka bērnam ir jāmācās arī mūzika un māksla, kaut arī neplāno kļūt par šo jomu profesionāli, jo interešu izglītība ārkārtīgi paplašina jaunā cilvēka redzes lauku un ļauj uz lietām paskatīties no dažādām pusēm. Domāju, ka nav tādu zināšanu, kuras dzīvē kādreiz traucētu.
Esat viena no pirmajām pašvaldībām, kas pašvaldības budžeta veidošanā iesaista sabiedrību. Kā tas izpaužas?
Jā, tas ir ļoti labs instruments, bet jāatzīst, ka, uzsākot šo procesu, pieļāvām arī kļūdas. Tagad esam no tām mācījušies un izveidojuši pilnvērtīgāku sistēmu, lai visiem iedzīvotājiem būtu vienlīdzīgas iespējas gan iesniegt projektus, gan balsot par labākajiem, kurus pašvaldība vēlāk īsteno par budžeta līdzekļiem. Šogad katrs novada iedzīvotājs varēs balsot par trim dažāda mēroga projektiem - pilsētā, lielajos pagastos un mazajos pagastos. Tādējādi paveras iespēja arī mazajos pagastos īstenot kādu no iedzīvotāju ieteiktajiem projektiem. Es vēlos mudināt cilvēkus balsot, jo tas ir līdzīgi kā ar vēlēšanām - balsot neiet, bet saka, ka nekas nemainās. Arī šajos projektos noteicošais ir balsu skaits - piemēram, ja kāda biedrība vai kaimiņi ir iesnieguši projektu par bērnu rotaļu laukuma izveidi, bet kaimiņi ir tik slinki, ka nenobalso, tad likumsakarīgi, ka projekts netiks īstenots. Jāteic, ka visbiežāk iedzīvotāji vēlas bērnu rotaļu laukumus, kā arī vides objektus, piemēram, Lizuma dīķī ir plānots izvietot skaistu uzrakstu “Lizums”, savukārt Litenē ir tapusi ļoti skaista autobusa pietura, kas ir kā vēl viens akcents mūsu novadā. Atceramies arī par autobusu pieturu Šķieneros - garāmbraucēji tur apstājas, lai tikai apskatītu tuvāk interesanto objektu, kas gan tapis pirms līdzdalības budžetēšanas projektu konkursa ieviešanas pašvaldībā. Es aicinu cilvēkus būt aktīviem - pašvaldība atbalstīs labas idejas.
Arī jauniešiem ir iespējas izteikt savas vēlmes un piedalīties jauniešu iniciatīvu konkursā. Jauniešu vidū dominē projekti, kas saistās ar aktīvo atpūtu un sportu, taču mēs vēlamies līdzsvarot sportiskās aktivitātes ar kultūras un mākslas pasākumiem, tāpēc nākotnē plānojam organizēt konkursu tā, lai līdzvērtīgas iespējas uzvarēt būtu gan sportiskajām, gan kultūras un mākslas aktivitātēm.
Gulbene ir bagāta ar parkiem un skvēriem. Zināms, ka ir uzsākta Spārītes un Emzes parka labiekārtošana. Kā virzās darbi?
Pilnveidošanas un labiekārtošanas darbi ir sākušies ļoti aktīvi, un ceram, ka iesākto kursu varēsim noturēt. Savā būtībā Spārītes un Emzes parks ir vienots masīvs, kas savulaik ir mākslīgi sadalīts. Emzes parks ir dendroloģiskais stādījums, kuru sargā dabas lieguma statuss jeb normatīvo aktu regulējums, kas ne tikai sargā, bet nosacīti arī sasien rokas parka sakopšanai. Emzes parka lielākā daļa gadu desmitiem nav kopta un faktiski pārvērtusies mežā. Lai mēs ar kādām darbībām nepārkāptu likumus un nesabojātu šo parku, esam konsultējušies ar “Latvijas valsts mežu” speciālistiem un Dabas aizsardzības pārvaldes vadītāju Svilāna kungu, kurš ir atradis laiku, lai iepazītos ar Emzes parku klātienē, lai palīdzētu mums saglabāt un saglābt dendroloģiskos stādījumus, vienlaikus padarot šo parku apmeklētājiem baudāmāku. Emzes un Spārītes parka kopējā platība pārsniedz 150 hektārus - darba ir daudz. Parks ir vēl viena vieta, kas padarīs pievilcīgāku dzīvesvidi mūsu pilsētas iedzīvotājiem, kā arī būs apskates objekts tūristiem.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
