Ventspils sola vērienīgu maratonu un aizraujošu nūjošanas festivālu

13. augustā Ventspilī jau 13. reizi norisināsies Vislatvijas nūjošanas festivāls, savukārt 17. septembrī visi ir aicināti uz tradicionālo Ventspils maratonu, kura norises laiks ir pārcelts no vasaras sākuma uz rudens pusi.
Droši var teikt, ka Ventspils nūjošanas festivāls ir vērienīgākais šāda veida pasākums Baltijā - parasti tas pulcē ap 450 nūjotāju ©Publicitātes foto

Vairāk par šiem pasākumiem “Neatkarīgā” vaicā šo pasākumu organizatoram, Ventspils valstspilsētas pašvaldības sadarbības partnerim Ventspils “Maratona kluba” valdes loceklim Andrim Valertam.

Nūjošana ir populārs sporta veids, taču to visbiežāk cilvēki dara vienatnē vai nelielās grupās. Vai izdodas piesaistīt lielu nūjotāju skaitu?

Šogad nūjošanas festivāls Ventspilī norisināsies jau 13. reizi, un apmeklētāju skaits vienmēr ir liels, jo tās nav tikai sacensības, bet gan svētki visai nūjotāju saimei. Es droši varu teikt, ka Ventspils nūjošanas festivāls ir vērienīgākais šāda veida pasākums Baltijā. Ļoti šis sporta veids ir izplatīts Somijā, kas ir nūjošanas dzimtene. Atgādināšu, kā šis sporta veids ir radies: visiem zināms, ka somiem ļoti patīk slēpot un slēpošanas pasākumi norit bieži un ir plaši apmeklēti. Taču pirms 29 gadiem ieplānotā slēpojuma laikā nebija sniega, un, lai visi sacensību dalībnieki nepaliktu neko nedarījuši, tika pieņemts lēmums paņemt nūjas un kājām iziet ieplānoto trasi. Nākamajā dienā dalībnieki saprata, ka, ejot ar nūjām, ir nodarbinātas muskuļu grupas, kas bieži netiek kustinātas. Tieši tik vienkārši attīstījās nūjošana, kas tagad ir populāra plašā pasaulē un arī pie mums.

Atceros, ka pēc pirmā Ventspils pusmaratona, kurš notika 2010. gadā, nūjošanas distancē startēja Aivars Lembergs, Pēteris Apinis, Uldis Boitmanis un pēc finiša vīriem jau bija ideja: Ventspilī vajag uztaisīt atsevišķi nūjotājiem festivālu. Ilgi neviens neprātoja - ķērāmies pie darba, un nu jau 13 gadus cilvēki pie mums brauc, nūjo un priecājas. Vidēji festivāls pulcē ap 350 līdz 450 dalībnieku, izņemot pandēmijas gadus, kad festivālu ar zināmiem ierobežojumiem rīkot bija atļauts un mēs to darījām, taču cilvēku bija mazāk. Domājam, ka šogad atkal būs ļoti daudz nūjotāju, jo pandēmijas ierobežojumu vairs nav un cilvēki ir izslāpuši pēc plašiem pasākumiem.

Kas ir tā īpašā “odziņa”, kas pievilina tik daudz apmeklētāju?

Es domāju, ka svarīgākais ir pozitīvā atmosfēra, kas valda šajā pasākumā. Ir pieņemts, ka katrs, kurš sasniedz finišu, saņem kādu piemiņas lietu - visbiežāk tās ir medaļas, taču Ventspilī, saistībā ar faktu, ka festivāla iniciētājs bija Aivars Lembergs un pasākuma starts un finišs ir Piedzīvojumu parkā pie slēpošanas kalna “Lemberga hūte”, mēs katram finišētājam pasniedzam hūti. Katru gadu hūtes ir citādas, un dažam labam jau ir sakrājusies kolekcija ar visām 12 hūtēm. Cilvēki, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nav varējuši piedalīties ikgadējā pasākumā, reizēm pat lūdzas, lai viņiem pārdodu hūti, taču mēs pieturamies pie striktiem noteikumiem - hūti saņem tas, kurš ir sasniedzis finišu. Skats tiešām ir efektīgs - viss Piedzīvojumu parks pilns ar cilvēkiem vienādās hūtēs. Šogad pasniegsim salātu zaļas cepures.

Publicitātes foto

Piebildīšu, ka cilvēki novērtēja arī tradicionālo pasākuma noslēguma torti, kas paredzēta 500 cilvēkiem. Diemžēl pandēmijas laikā cilvēkus ar kūku cienāt nedrīkstējām, bet šogad vēl nav izdevies pierunāt kādu kūku cepēju, kas šo darbu uzņemtos, jo izcept 85 kilogramus smagu torti nav tik vienkārši.

Tradicionāli esam domājuši arī par pasākuma noslēguma koncertu - šogad uzstāsies Roberts Pētersons. Nūjošanas festivālam finansējums piesaistīts no ES projekta “Pasākuma īstenošana Ventspils pilsētā vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei”.

Cik garas ir distances, un kur tās ved?

Dzirdu viedokļus, ka distancei vajadzētu vīties pa meža takām un celiņiem, taču mēs vēlamies popularizēt šo sporta veidu ne tikai tiem, kuri dodas pastaigās pa mežu, bet arī pilsētniekiem. Faktiski festivāls demonstrē, ka šis sporta veids ir piemērots visiem - jauniem, maziem un veciem, resniem un tieviem. Pilsētas ielās ir izveidots 5,3 kilometrus garš aplis, taču var izvēlēties iet arī divus apļus - kopā 11,6 kilometrus. Tas tamdēļ, ka uz Ventspili brauc cilvēki no visas Latvijas - arī Rēzeknes, Jēkabpils un Daugavpils, kā arī Baltijas valstīm, un viņi vēlas kārtīgi izkustēties. Viņi saka, ka piecu kilometru dēļ tik tālu braukt nav jēgas. Mēs priecājamies, ka festivālā nūjotāji savā starpā sadraudzējas, brauc viens pie otra ciemos un veido skaistus, sportiskus un draudzīgus pasākumus.

Publicitātes foto

Lai trasē nebūtu skumji, ik pa gabalam ir izvietotas kultūras oāzes un komentētāji, kas uzmundrina festivāla dalībniekus visā trases garumā. Ja ir karsts laiks, tad tiek ieslēgta lielā duša, kuras veldzi var iegūt, neizejot no trases.

Vai tas ir tikai festivāls vai arī sacensības?

Arī sacensības, un daudzi tās uztver ļoti nopietni. Grūti pateikt, cik objektīvs ir vērtējums, jo esam manījuši, ka dažs tik nopietni vēlas uzvarēt, ka paķer nūjas un skrien - tas vairs nav godīgi. Tāpēc mēs iesūtām trasē savus spiegus, kuri skatās, kā kurš nūjo, kāda ir nūjošanas tehnika. Apbalvoti dažādās vecuma un dzimuma grupās tiek ne tikai ātrākie, bet arī tas, kurš nūjo vispareizākajā tehnikā. Cenšamies izvairīties no skandāliem un nediskvalificējam arī par pārkāpumiem, jo uzskatām, ka pirmām kārtām tie ir svētki, nevis sacensības.

Jūs jau pieminējāt, ka nūjošana ir piemērota ikvienam, arī tiem, kuri nevar lielīties ar izcilu fizisko formu. Vai klāt ir arī mediķi, kas var palīdzēt, ja gadījies pārpūlēties?

Mediķu klātbūtne ir neatņemama festivāla sastāvdaļa, un vienmēr tiek nodrošināta laba līmeņa medicīniskā palīdzība, ja tā ir nepieciešama. Taču es varu pateikt, ka mūsu festivāla pievienotā vērtība ir “Veselības aleja”, kurā bez maksas var saņemt ārsta konsultāciju, izmērīt asinsspiedienu, noteikt cukura līmeni, saņemt teipotāja palīdzību vai masāžu, noteikt ķermeņa masas indeksu - šos pakalpojumus pēc finiša cilvēki izmanto ļoti aktīvi. Tas ir lieliski, ka pēc sportiskām aktivitātēm var saņemt arī veselības stāvokļa novērtējumu vismaz dažos parametros. Katrā pasākumā pieejamie “Veselības alejas” pakalpojumi ir atšķirīgi.

Nūjošanas festivāls ir noticis arī pandēmijas gadu laikā, bet tradicionālais Ventspils maratons gan divus gadus nav bijis. Kad būs?

Tradicionāli - 10 gadus Ventspils maratons tikai organizēts nedēļu pirms Jāņiem, un iekrita tā, ka pandēmijas laikā bija spēkā ierobežojumi, kas plašus pasākumus organizēt neļāva. Jūnija vidū parasti ir karsts laiks, tāpat arī daudziem skrējējiem bija izlaidumu laiks un vēl dažādi pasākumi, kas traucēja piedalīties maratonā. Arī profesionāliem skrējējiem nav viegli skriet karstā laikā, un rezultāti nebija īpaši augsti, lai gan trase ir ātra.

Maratona distance ir sertificēta atbilstoši augstākajiem starptautiskajiem standartiem un paver iespēju sportistiem izskriet normatīvu, kas paver ceļu uz Eiropas un pasaules čempionātiem / Publicitātes foto

Publicitātes foto

Ņemot vērā iepriekš teikto, sadarbībā ar Ventspils valstspilsētas pašvaldību pieņēmām lēmumu maratonu organizēt 17. septembrī, kas ir skriešanai vispiemērotākais laiks - vairs nav karsts, bet nav arī auksts. Trase ir ātra un viegli skrienama, tāpēc sportisti varēs sasniegt labus rezultātus. Visa distance ir sertificēta atbilstoši starptautiskajām prasībām, un elites sportisti šajā trasē varēs gūt arī normatīva punktus. Tāpēc esam izsūtījuši vēstules visām Eiropas federācijām un piedāvājam augstas klases sportiem Ventspilī izskriet normatīvu, kas viņiem pavērtu iespēju piedalīties Eiropas vai pasaules čempionātā. Esam padomājuši arī par skrējēju ērtībām - dzirdināšanas punkti tiks izvietoti ik pēc trīs kilometriem. Paskaidrošu, ka visbiežāk maratona distancēs šādi punkti tiek izvietoti ik pēc pieciem kilometriem. Ja būs nepieciešams, uzliksim arī lielo dušu, kur sportisti var gūt veldzi.

Plānojam, ka kopumā - tautas klasē, profesionālajā sportā un bērnu distancēs - finišēs ap 1500 dalībnieku. Tas gan nav īpaši daudz, jo ir bijuši gadi, kad dalībnieku skaits sasniedz 3000. Lai mudinātu skriet arī bērnus un jauniešus, bērniem vecumā līdz sešiem gadiem dalība maratonā ir bez maksas. Protams, savas distances būs arī pavisam mazajiem bērniņiem kopā ar vecākiem vai vieniem pašiem. Ļoti priecājamies, ka šajos pasākumos piedalās arī cilvēki ar īpašām vajadzībām, tostarp no Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”. Šie bērni un jaunieši ļoti gaida maratona pasākumu un ir bezgala priecīgi, kad sasniedz finišu un visi viņiem aplaudē.

Andris Valerts ir gandarīts, ka maratona pasākumā savā distancē dodas arī bērni un jaunieši ar īpašām vajadzībām. Tas ir prieka mirklis dalībniekiem un sniedz gandarījuma sajūtu pasākuma organizētājiem / Publicitātes foto

Kur būs starts un finišs?

Publicitātes foto

Par starta un finiša vietu esam izvēlējušies Lielo laukumu pie koncertzāles “Latvija” un strūklakas “Fregate “Valzivs””. Šajā vietā var izveidot dinamisku un skaistu vidi gan startam, gan finišam, kas maratona skrējējiem ir ne tikai fiziski, bet arī emocionāli ļoti svarīgs brīdis.

Esmu izskrējis šo trasi un pārliecinājies, ka pēdējie 150 metri, kas jāskrien pretim koncertzālei, ir patiešām vizuāli efektīgs skats. Pēc finiša atvērsim lielo koncertzāles skatuvi, lai visi pasākuma apmeklētāji varētu baudīt Pirmsapbalvošanas koncertu. Trasē ik pēc 1,5 km būs kāds atbalsts punkts, dejotāji, komentētāji, dīdžeji, amatieru mūziķi. Es domāju, ka tas būs spēcīgs pasākums!

***Pielikums Neatkarīgā Ventspilī veidots no apmaksātām publikācijām.

Publicitātes foto