Šā gada dziesmu svētki, iespējams, bez skatītājiem

Šogad plānotie XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki būtiski atšķirsies no citos gados pieredzētajiem, piemēram, izpaliks klātienes skates, vērienīgi kopkoncerti ar tūkstošiem dalībnieku un skatītāju. Organizatori informē, ka svētki notiks visas vasaras garumā visā Latvijā. Tieši kad, kur un kā – šie jautājumi šobrīd paliek neatbildēti, svētku norise lielā mērā būs atkarīga no epidemioloģiskās situācijas valstī.
29.01.2021. Helmuts Nikandrovs
 
©Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Lai arī dziesmu svētku organizēšanas procesā vēl daudz nezināmā, deju kolektīviem, koru dalībniekiem mēģinājumi turpinās. Tiesa, attālināti. Repertuārs zināms, un, kā norāda, svētku izpilddirektore Agra Bērziņa, “tas pamatā netiks mainīts, ja nu vienīgi atsevišķos gadījumos koriģēts vai mazināts izpildāmo skaņdarbu skaits”.

Ja kovids ļaus…

A. Bērziņa skaidro, ka, gatavojoties svētkiem, lielākais izaicinājums ir globālā veselības krīze un ar to saistītie procesi, ieskaitot neziņu, spēju elastīgi pielāgoties un ātri mainīties, tajā pašā laikā nepazaudējot galveno vektoru - sabiedrības drošību. “Šobrīd esam gatavi vairākiem scenārijiem, bet tajos visos ir iekļauts nosacījums - ja atļaus epidemioloģiskā situācija. Mēs - sabiedrība, t.sk. dziesmu svētku kustības dalībnieki - pirmo reizi sastopamies ar šādiem pārbaudījumiem, bet

esam apņēmības pilni šovasar rīkot svētkus, kas nebūs tādi, kādus esam pieraduši redzēt. Tie būs mazāki formāti, iespējams, bez skatītājiem vai ar nelielu to skaitu, smaguma centrs no galvaspilsētas pārvirzīsies uz reģioniem - svētku norises notiks visā Latvijā, arī laika ziņā svētki vairs nekoncentrēsies vienas nedēļas ietvaros, bet gan izpletīsies visā vasaras periodā.

Un atkal te ir jāpiebilst, ka arī tas būs iespējams tikai tad, ja piepildīsies divi “ja” - ja atsāksies klātienes izglītības un interešu izglītības process, ja būs iespēja kaut neilgu laika periodu mēģināt, atsvaidzināt kopmuzicēšanas un kopdejošanas formu.”

Bez ierastā vēriena un masveidības

Šobrīd ir skaidri zināms, ka tradicionālās skates klātienē nenotiks. “Netiks likts akcents uz skatēm un konkursiem. Galvenais, lai kolektīvam ir iespēja darboties, mēģināt, atkārtot repertuāru. Ceram, ka pavasaris - maijs, jūnijs ļaus iespēju bērniem atkal kopā satikties. Covid laikā mēs visi, gribot vai negribot, esam izdarījuši strauju lēcienu darbā ar tehnoloģijām, esam pielāgojušies attālinātam darbam un mācībām. Arī skates ir iespējams veikt attālināti,” spriež A. Bērziņa.

Bet vai, ņemot vērā apstākļus, nekritīsies izpildījuma kvalitāte? “Latvijas dziesmu svētku kustībai ir raksturīga augsta mākslinieciskā kvalitāte, bet kā jebkuras tradīcijas dzīvotspējai, arī dziesmu svētku ilgajā vēsturē būtiska ir spēja elastīgi reaģēt uz realitāti. Arī mums ir skaidri jāapzinās tas, ka kopā būšanas sajūta, tradīcijas saglabāšana šoreiz būs svarīgāka par māksliniecisko ekselenci. Kā svētku saukli bijām nolēmuši atjaunot kādreiz tik veiksmīgi iedzīvināto - “Nāc gavilēt!”, bet, ņemot vērā visus apstākļus, esam papildinājuši un priekšplānā izvirzījuši citu - svētki ir tur, kur esam mēs! Un tas ir galvenais vasaras notikumu vadmotīvs: saglabāt, nepārtraukt gadu desmitiem kopto, radīt svētku sajūtu uz vietas, mazākos formātos, bez ierastā vēriena un masveidības,” akcentē svētku izpilddirektore, piebilstot, “protams, kora dziesmai ir jāskan kā kora dziesmai, dejai jābūt dejai, tāpēc būs būtiski tas, vai pirms svētkiem būs atļauts klātienes interešu izglītības process. Katram kolektīvam nepieciešams laiks, lai atkal kopā sabalsotos un sadejotos. Arī mākslinieciskie vadītāji ir gatavi dažādiem risinājumiem, lai atvieglotu uzdevumu, bet nezaudētu to, kāpēc esam iekļauti UNESCO nemateriālā mantojuma sarakstā. Svētku laikā visu esam ieplānojuši tā, lai minimizētu plūsmu krustošanos, lai mazinātu vienlaikus uz skatuves esošo skaitu, bet tajā pašā laikā ļaujot dalībniekiem, kas gatavojušies un brieduši visu šo laiku, izdziedāt un izdejot repertuāru. Lielu nozīme svētku sajūtas un notikuma radīšanā būs televīzijas sniegtajām iespējām.”

Korekcijas, protams, sagaida arī svētku kulminācijas pasākumus - koru un deju koncertus. “Dalīsim kopkori trīs vai četrās daļās atkarībā no epidemioloģiski atļautā skaita; dalībnieki ieradīsies, izmēģinās, nodziedās koncertu un dosies mājās. Līdzīgi notiks ar dejotājiem. Dalībnieku uzturēšanos galvaspilsētā neplānojam ilgāku par vienu dienu,” skaidro A. Bērziņa.

Svētkus vairs nepārcels

Jāatgādina, ka XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem bija jānotiek jau pērn, taču Covid krīze šos plānus izjauca un svētki tika pārcelti uz šo gadu. Vēl par gadu, tas ir, uz 2022. gadu tos pārcelt nav plānots. Tad jau būs jāsāk gatavoties nākamajiem svētkiem. “Svētku rīkošanas galvenais priekšnosacījums ir drošība - gan dalībnieku, gan iesaistītā personāla, gan apmeklētāju. Tāpēc jebkādus manevrus vai paredzētos scenārijus varēsim realizēt tikai tad, ja to ļaus epidemioloģiskā situācija. Dziesmu svētku ciklam, īpaši skolu jaunatnes svētku norisei, ļoti būtiska ir regularitāte, jo bērni un jaunieši aug, mainās fizioloģiskās īpatnības, piemēram, balsu un vecuma grupas, katrā vecuma posmā ir dažāda un ļoti mainīga bērnu un jauniešu motivācija dziedāt, dejot, muzicēt. Līdz ar to būtisks ir šis piecu gadu cikls, kuram jānoslēdzas ar konkrētu rezultātu, kuram dalībnieki ir gatavojušies vairāku gadu garumā. Pārcelt par vēl vienu gadu nav lietderīgi, jo pavisam drīz būs jāgatavojas jau nākamo svētku startam,” skaidro A. Bērziņa.