Anta Eņģele. 30 dienas ar tautasdziesmu

«Ja kāds saka, ka latvieši nav sirsnīgi, tad es jau gandrīz mēneša garumā pārliecinos par pretējo – latvieši ir ļoti, ļoti sirsnīgi cilvēki. Patiesībā, es esmu patīkami pārsteigta, cik atvērti, daloties savās sajūtās, spēj būt latvieši,» saka dziesminiece Anta Eņģele. Viņa katru dienu saņem siltus pateicības vārdus no cilvēkiem, kuri sociālajā vietnē «Facebook» seko līdzi viņas tautasdziesmu maratonam, šīs vasaras emocionālākajam tiešraides notikumam.
19.06.2021. Santa Raita
 
ES DZIEDU. «Dziedu un spēlēju tur, kur cilvēki vēlas ieklausīties un sadzirdēt,» saka dziesminiece Anta Eņģele. Viņas zemā, samtainā un emociju piesātinātā balss, artistiskums un veselīgā pašironija ik katru dziesmu spēj atklāt līdz vissmalkākajām niansēm ©Vida KADIĶIENE, no Antas Eņģeles personiskā arhīva

«Tagad modē ir visādi maratoni. Es dziedāšu! Vai vēlies 30 dienas kopā ar mani katru dienu dziedāt vienu tautasdziesmu? Ja vēlies, tad nepalaid garām «Live» sadziedāšanos!» ar šādu ierakstu savā «Facebook» profilā dziesminiece Anta Eņģele uzrunāja savus sekotājus, ikvienu aicinot iesaistīties neparastā sadziedāšanās veidā - tautasdziesmu maratonā. Jau no 23. maija viņa katru dienu, rītu vai vakaru iziet tiešajā ēterā savā lapā «Anta Engele Singer» un uzstājas ar vienu tautasdziesmu. Tam seko tūkstošiem latviešu visā pasaulē. Anta Eņģele dziedās vēl līdz vasaras saulgriežiem, 21. jūnijā.

Kā radās ideja par tautasdziesmu maratonu?

Idejas vienkārši atnāk. Es jau pati neko neizdomāju, vienmēr sadarbojos ar neredzamo pasauli. Biju tikko nodziedājusi divus tiešraides koncertus, sēdēju un domāju, kas man tālāk jādara, un tā tas atnāca. Tiešām.

Tavs repertuārs ir ļoti plašs - no tautasdziesmām un Imanta Kalniņa mūzikas līdz krievu romancēm, padomju kinofilmu pērlēm un roka klasikai. Kāpēc tieši tautasdziesmas?

Tautasdziesmas nav īsti mans repertuārs, es nekad neesmu bijusi folkloriste, tas nav mans aicinājums. Bet, tā kā es diezgan daudz tautasdziesmu esmu dziedājusi, savulaik desmit gadus muzicējot kopā ar Austru Pumpuri, tad šis repertuārs man galvā, protams, ir. Tās ir ļoti daudzas skaistas dziesmas, un tieši šovasar man gribējās tās nodziedāt.

Jāteic, ka ļoti oriģināls formāts, kā satikties ar tautasdziesmu - dziedāt to tiešraidē ik dienu 30 dienu garumā.

Tas ir šobrīd vienīgais iespējamais formāts. Man daudzi klausītāji raksta, ka tā ir lieliska ideja, bet patiesībā tā taču ir tik vienkārša. Tāpēc savos ierakstos aicinu cilvēkus, lai viņi dara to pašu arī citās vietnēs, jo ir taču tik daudz cilvēku, kuri dzied tautasdziesmas. Zinu, ka Laila Ilze Purmaliete arī uzsāka savu tautasdziesmu maratonu, bet, vai to dara vēl kāds, es nezinu. Man liekas, tas būtu forši, ja visās sociālajās vietnēs latvieši dziedātu tautasdziesmas.

Tie, kuri tās zina un prot, dalītos ar citiem, piepildot sociālos medijus ar gaišām un pozitīvām vibrācijām.

Tieši tā. Dalīties vajag.

Kas tevi pašu savulaik ieveda tautasdziesmu pasaulē?

Vispirms tā bija mana mamma. Viņas mamma viņai ļoti daudz dziedāja tautasdziesmas, un tālāk viņa tās dziedāja man un vienmēr pieteica, ka mamma tās ir dziedājusi. Pēc tam es nokļuvu pie Austras Pumpures. Un, ja desmit gadu garumā ir divi līdz trīs koncerti dienā, dziesmu repertuārs tā iekaļas galvā, ka ieiet asinīs. Turklāt tā bija jaunība - dziedāju pie Austras no 17 gadu vecuma. Tas, protams, veidoja arī manu identitāti, un tā esmu izaugusi par krietnu latvieti.

Vai tautasdziesmu maratona programmu vēlāk būs iespēja redzēt/dzirdēt vienotā programmā, klausītājiem klātesot?

Ja būs pieprasījums, kāpēc ne. Ja skatītājus apmierina šāds formāts, ka tautasdziesmu pavada ar ģitāru. Jo ir jau arī citi veidi, kā vēl dziedāt tautasdziesmas.

Skatījumu statistika liecina, ka tavs «formāts» ir pieprasīts, tam ik vakaru līdzi dzied tūkstošiem latviešu visā plašajā pasaulē.

Es saprotu, ka tas ir daudz, bet man tie cipari nav tik būtiski. Pēc komentāriem redzu, ka tiek aptverta diezgan plaša teritorija, es pat teiktu, ka tā ir visa pasaule. Arī Austrālija, Brazīlija. Amerika.

Kādas ir sajūtas, ar tautasdziesmu dzīvajā savienojoties ar latviešiem pasaulē?

Protams, klausītāju dzīvā klātbūtne ir enerģētiski intensīvāka. Es arī lūdzu saviem klausītājiem, lai viņi tālāk paši veido to lauku, kurā nonāk, lai komunicē savā starpā. Un es redzu, kā cilvēki tur satiek savus paziņas un sarakstās viens ar otru. Es tikai nodziedu savu dziesmu, un tālāk tur viss čum un mudž. Tas ir ļoti patīkami. Pat nebiju domājusi, ka tas izvērsīsies tik apjomīgi.

Šonedēļ tavā tautasdziesmu repertuārā ir Līgo noskaņas. Vai tev šie svētki paiet ar ģitāru rokās?

Nē. Šie ir svētki, kuros es neesmu ar ģitāru. Nekādi jandāliņi man nav vajadzīgi. Man patīk savienošanās ar dabu, patīk sajust, ka es arī esmu tās daļa. Man ir svarīgi izbaudīt šo laiku, kad viss tik ļoti smaržo. Citreiz kopā ar tuvākajiem draugiem vienkārši braucam mašīnā un skatāmies, kā kuras ugunskuri. Man patīk dzīvā uguns, man ir vajadzīgs ugunskurs. Un aliņš man arī garšo.

Un nevienu dziesmu nenodziedi kopā ar draugiem?

Nē. Īstenībā mans formāts ir solo dziedāšana - es dzied, un manī klausās. Līgo vakara sadziedāšanās nav mans formāts, tā es drīz paliktu bez balss. Es esmu iecerējusi diezgan ilgi dziedāt, un man ir jādomā, kā un cik daudz savu balsi lietoju.

Un arī šai maratonā jau būsi izdziedājusies.

Tieši tā.

Kādi ir tavi radošie plāni vasarai?

Rudenī man būs koncerti tiešsaistē, bet par vasaru neko nevaru pateikt. Tagad man ir svarīgi pabeigt maratonu. To, ka tas patiešām ir maratons, es jūtu. Ir palikuši pēdējie «pieci kilometri», kas psiholoģiski ir visgrūtākie, un es nezinu, kā pēc tam jutīšos. Domāju, man būs vajadzīga atpūta. Bet par to, ka šāds maratons klausītājiem bija vajadzīgs, lai emocionāli izturētu šo spriedzi, man ļauj pārliecināties viņu sirsnīgie pateicības vārdi. Tie ir kā aplausi, kas veļas pār mani kā milzīgs vilnis. Un es saprotu, ka tādā veidā saviem laikabiedriem sniedzu emocionālu atbalstu. Palasot, kas notiek pasaulē, kas notiek ar cilvēkiem šai laikā, varu secināt, ka es pati esmu diezgan stabila. Jo vienmēr esmu bijusi brīvmāksliniece, pati savas radošās dzīves režisore. Es esmu iemanījusies nekrist panikā, bet pielāgoties situācijai un meklēt iespējas, kā funkcionēt un darīt savas lietas. Izrādās, tas ir iespējams. Protams, man ir psiholoģiski ļoti grūti noraudzīties uz tiem, kuri ar šo visu netiek galā. Bet arī viena tautasdziesma, izrādās, kādam var psiholoģiski ļoti palīdzēt.

Tas šķiet it kā tik maz - dažas minūtes, viena dziesma…

Jā, un tas ir fenomenāli. Tad iedomājieties, kāds spēks ir mūsu tautasdziesmai. Tas tiešām ir apbrīnojami. Šis maratons ir mans šīs vasaras milzīgais pozitīvais pārdzīvojums. Arī man pašai liels, liels notikums un negaidīts pavērsiens prieka virzienā. Es ļoti ceru, ka tā ir visiem, kas to klausās un dzied līdzi.

Dziedāt latviešu tautasdziesmas kopā ar Antu Eņģeli var šeit.