Neatkarīgā iesaka: TOP 10 attālinātie notikumi kultūrā no 23. līdz 30. oktobrim

Vērts redzēt, dzirdēt, izlasīt: Strokša un Neikšins, Daudziņa, Zvirgzdiņš un Pirro, Apkalna, Pauls un LNSO
23.10.2021. Santa Raita
 
©Publicitātes foto

Zanes Daudziņas optimisms un pašironija

Apgādā «Zvaigzne ABC» klajā nākusi skatītāju mīlētās aktrises un Latvijas Kultūras akadēmijas docentes, runas pedagoģes Zanes Daudziņas «Dienasgrāmata».

«Es jau labu laiku manīju, ka viņa kaut ko no rītiem raksta. Sēž rītakleitā un raksta. Sākumā domāju, ka pieraksta receptes, jo viņa neģēlīgi labi cep rozīņmaizītes, kanēļmaizītes un visādas citādas bulciņas. Pēc nedēļas secināju, ka tās tomēr nav receptes. Smalkmaizīšu sastāvs būtiski nemainījās, bet viņa tik sēž un raksta. Un tā katru rītu. Vienreiz neizturēju, gribēju palūrēt, ko viņa tur raksta - neļauj. Nelikos mierā, saku - atzīsties, kas tas ir? Viltīgi smaida…» stāsta aktrises laulātais draugs, Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš. Viņš turpina: «Tā gāja laiks. Pandēmija ritēja savu viļņveidīgo gaitu, cilvēki mainījās, un pasaule līdzi ar viņiem. Laiku pa laikam man, protams, iešāvās prātā doma - ai, kā derētu šito pierakstīt, bet slinkums darīja savu. Toties Zane katru rītu turpināja savu dienasgrāmatu. Tuvojās 2020. gada beigas. Vienu rītu viņa, kā parasti, raksta, tad aizver kladi un saka: kā tu domā, tas vēl kādam varētu būt interesanti? Smaida, viltniece. Izlasīju. Re, kā! Ko tik tu neuzzini pēc 25 laulības gadiem - izrādās, viņa raksta tikpat garšīgi kā cep! Ek, kāda viņa man…! Izlasiet, sapratīsiet!» piebilst Vilis Daudziņš.

«Pandēmijas gads ieviesis savas korekcijas mūsu visu dzīvēs. Kā šo laiku pārdzīvoja un turpina pārdzīvot radošo profesiju pārstāvji, kuru darbā neatņemama ir enerģijas mijiedarbība - starp docētāju un studentu, aktieri un skatītāju? Runas pedagoģe un aktrise Zane Daudziņa pandēmijas gadu fiksējusi savā dienasgrāmatā, kurā atklāti stāsta par neziņu un satraukumu, adaptēšanos situācijai un prieka meklēšanu ikdienā - apstākļos, kādus vēl tikai pirms dažiem gadiem neviens no mums nebūtu spējis prognozēt. Spītīgs optimisms un gaiša pašironija - labākās zāles pret bailēm un neziņu,» piebilst «Dienasgrāmatas» redaktore.

 
Turpinājumu lasi nākamajā lapā