"Positivus" no Salacgrīvas uz Rīgu pārcēlies "Rammstein" iespaidā

Šonedēļ “Positivus” izziņoja pirmo nākamā gada festivāla “hedlaineri” – par to kļuva Ņujorkas hiphopa mākslinieks A$AP Rocky. Šoreiz mūziķu izvēlē rīkotājiem nāksies būt uzmanīgākiem nekā jebkad iepriekš, jo “Positivus” pārcelšanās no Salacgrīvas uz Rīgu radījusi arī daudz svārstīgo.
28.11.2021. Sandris Vanzovičs
 
Ģirta Majora stūrētā “Positivus Festival” pārcelšanās no Salacgrīvas uz Rīgu, iespējams, daudziem bija negaidīta un varbūt pat neizprotama, taču jāatceras, ka festivāls jau divus gadus pandēmijas dēļ nav noticis. Pa šo laiku ir mainījusies gan pasaule, gan Latvija, gan cilvēki un viņu paradumi – varbūt šāds risinājums izrādīsies pareizākais ©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Par “Positivus” pārcelšanos no Salacgrīvas uz Rīgu bija nojaušams jau pagājušās nedēļas sākumā, kad sociālajos tīklos nokļuvušajos festivāla logo bija samanāmas Rīgas baznīcu gaiļu un Zaķusalas TV torņa aprises, bet oficiāli šis jaunums tika izziņots pirms valsts svētkiem. Tātad - 2022. gada 15.-16. jūlijā “Positivus Festival” notiks Rīgā, Lucavsalā. Tas tiek pieteikts kā “jaunas ēras sākums, analizējot nākamo desmitgadi”, nevis tikai vienreizējs pasākums.

Liels risks ar cerībām uz perspektīvu

Kopš 2007. gada “Positivus Festival” par savu mājvietu sauca Salacgrīvu, un festivāla pārcelšanās uz Rīgu radīja dažādu emociju gammu, kā arī virkni pārdomu. No vienas puses - Lucavsala ir perfekta vieta mūzikas pasākumu norisei: tā ir ļoti plaša un skaista teritorija Daugavas malā, un daudzi atviegloti nopūtīsies, ka vairs nenāksies kratīties n-tos kilometrus līdz Salacgrīvai. Arī nakšņošanas jautājums atrisināms elementārāk - vai gan kādam nav draugu Rīgā, pie kuriem nolikt savu sagurušo galvu?! Arī pasaules mūzikas grandiem droši vien daudz labāk patiks uzstāties Rīgā, nevis mēģināt atrast kartē Salacgrīvu, lai noskaidrotu, uz kurieni viņi ir uzaicināti, bet organizatoriem atkritīs galvassāpes ar kaprīzāk noskaņotu zvaigžņu aizdabūšanu no lidostas “Rīga” līdz aptuveni 100 kilometrus attālajai Salacgrīvai.

No otras puses - milzīgs skaits “Positivus” fanu uz pasākumu devās tieši sadzīviskā burziņa, maldīšanās priedēs, sauļošanās jūras malā, gulēšanas teltīs u.tml. pievienotās vērtības dēļ, muzikālos priekus atstājot otrajā plānā. Tas pats redzēts arī lielajos Vācijas festivālos “Rock Am Ring” un “Rock Im Park” - cilvēki atbrauc uz pasākumu ar lieliem alus un cepamo desiņu krāvumiem, uzslej telti festivālam piegulošajā teritorijā un nemaz nejūtas slikti, ka visu festivāla dienu laikā līdz skatuvēm tā arī nav aizgājuši. Lai šādu publiku pārliecinātu, ka līdzvērtīgs burziņš iespējams arī Lucavsalas mazdārziņos ar veikalu “K-Senukai” fonā - diez vai.

“Asfalta festivāli” pie mums nav cieņā

Pilsētas festivāli jeb “festivāli uz asfalta” vispār ir grūti iedzīvināmi - arī šovasar “Hanzas peronā” un pie tā notiekošais divu dienu festivāls “Var! Būt!” neizskatījās ļoti apmeklēts pat šīs sezonas lielo pasākumu bada apstākļos. Vēl kāds piemērs - pārceļot savu norisi no 135 kilometrus attālās Blomes uz Rīgu, savulaik festivāls “Metalshow.lv” nepiedzīvoja pat otro gadu. Festivālu rīkošanas neesošajā teorijas grāmatā ir melns uz balta rakstīts, ka no ieejas biļetēm var “atsist” tikai daļu izdevumu, tāpēc organizatoriem nepieciešams, lai tauta festivāla teritorijā ēstu un dzertu uz velna paraušanu, pirktu T kreklus un citus “merchandise”, bet brīvajā laikā tērētu naudu dažādās muļķīgās atrakcijās, aiz gara laika taisītu sev tetovējumus utt., u.t.jpr., ko neviens nedarīs, ja turpat izklaidei ir Vecrīga ar visu tās plašo piedāvājumu.

Un vēl viena lieta. Pirms dažiem gadiem uz Lucavsalu atmuka Krimas aneksijas rezultātā no Krasnodaras novada izdzīvotais festivāls “Kubana”. Tas te ieradās ar pamatīgu vēstures bagāžu (pirmais pasākums notika jau 2009. gadā), milzu ambīcijām (savos ziedu laikos Krievijā šis četru dienu festivāls bija vācis ap 150 000 cilvēku), ļoti labām grupām (2015. gadā - “Hollywood Undead”, “Panic! At The Disco”, “D12”, “Skindred”, “Gus Gus”, “HIM” u.c., 2016. gadā - “Garbage”, “Enter Shikari”, “Guano Apes”, “The 69 Eyes”, “NOFX” u.c.), pamatīgu biļešu cenu dempinga politiku (uz vakaru varēja tikt par 15-25 eiro), taču - cieta dramatisku fiasko. Protams, rīkotāji bija “viņi” jeb “svešie”, bet “Positivus Festival” organizē mūsējie, tomēr - risks pastāv.

Viss plūst, viss mainās. Arī “Positivus”

Tiesa, Salacgrīvas Zvejnieku parks un līdz ar to arī “Positivus” no kapacitātes viedokļa savas iespējas jau sen bija izsmēlis - vairāk cilvēku tur satilpināt nebūtu iespējams, ja atbrauktu uzstāties kaut “Coldplay” vai “U2”. Par kolēģu no “Kubana” bēdīgo galu “pozitīvo” tēvs Ģirts Majors izteicās īsi: “Es negribu komentēt citus. Skaidrs, ka kaut kādi riski pastāv jebkurā lēmumā, bet es tiešām [no šīs pārcelšanās] saredzu ļoti daudz ieguvumu, tostarp jauniešu sadaļā. Jauniešu auditorija mainās - šī paaudze ir pilnīgi citādāka, tā vairs nav teltīs dzīvotāji, viņi dzīvo īrētos dzīvokļos, mainās viņu izklaides kultūra utt. Tam ir jāseko līdzi, un šeit ir aspekti, kuros mēs saskatām, ka tas lielai daļai publikas būs pieejamāks. Viss būs labi!”

Par festivāla pārcelšanos uz Rīgu esot domāts vairākus gadus, taču “Salacgrīva ir īpaša vieta un ieradumam ir liels spēks, tādēļ tas nenotika agrāk”. “Ar katru gadu cīņa par māksliniekiem, kurus mēs vēlamies redzēt festivālā, kļūst sīvāka, un arī apmeklētājiem ir arvien lielākas izvēles iespējas koncertu apmeklēšanas ziņā, tādēļ mums ir jādomā, kā festivāls varētu attīstīties un turpināt augt. Mūsuprāt, festivāla norise Latvijas un Baltijas lielākajā pilsētā dos lielas nākotnes iespējas mūsu festivālam,” saka Ģirts. “Šis ir racionāls lēmums nākotnes vārdā, lai mēs varētu turpināt veidot izaugsmi. Tālāk par 50 kilometriem no lielpilsētām Eiropā notiek tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi lielie festivāli - lielākā daļa tomēr tiek rīkoti pilsētās vai to tuvumā. Mēs ceram, ka šīs izmaiņas publikai būs interesantas, jo daudzas lietas būs citādākas un pasākums kļūs pieejamāks. Arī ārzemju tūristiem un apmeklētājiem pasākuma norise pilsētā būs vieglāk sasniedzama nekā mūsu līdzšinējā vietā, kur šīs iespējas tomēr bija ierobežotas un izaugsmes iespējas daļēji bija izsmeltas.”

Ģirts Majors nenoliedz, ka “būs lietas, kuras nevarēs nekādā veidā kompensēt, taču to vietā nāks citi ieguvumi”. “Tādā pasākumā kā mūzikas festivāls ļoti svarīgi ir nestāvēt uz vietas. Nepieciešama pielāgošanās, arī pasākuma formātā ir dažādas nianses, kuras jārisina mazliet citādāk, jo apmeklētāju tendences un uzvedība pilsētas festivālā, protams, būs citādāka nekā tad, ja esi pilnībā prom [no mājas iespējām]. Bet tas viss ir risināms, un, manuprāt, visas šīs izmaiņas būs svarīgas tieši festivāla nākotnes vārdā, jo arī cilvēkiem ir interesanti, ja lietas mainās. Pirmajā brīdī izmaiņas tiek uztvertas ar skepsi - tas ir tikai dabīgi. Taču šis nav vienas dienas lēmums, tas nav arī krīzes diktēts lēmums, jo mēs par to domājām jau vairākus gadus. Gala lēmums tika pieņemts pēc “Rammstein” koncerta [Lucavsalā], kuru rīkojām - pēc tā arī sapratām, ka varam tur sarīkot arī festivālu.”

Rīga berzē rokas, Salacgrīva neskumst

Protams, Rīga par šādu pozitīvu “pozitīvo” dāvanu ir sajūsmā. ”Baltijas lielākā mūzikas un mākslas festivāla mājvieta turpmāk būs Baltijas lielākā pilsēta! Tā ir lieliska ziņa Rīgai un mūsu pilsētas uzņēmējiem. Katrai metropolei ir nepieciešami lieli pasākumi, kas veicina tūrismu, nāk par labu pilsētas kafejnīcām, viesnīcām un tirgotājiem. Tāpat “Positivus” festivāls sniegs papildu iespēju popularizēt Rīgu pasaulē, stiprinot mūsu pilsētas tēlu aiz Latvijas robežām,” ieguvumus uzskaita Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Protams, Lucavsala prasīs arī ieguldījumus - lai gan tajā jau ir notikuši lielie koncerti, šāda mēroga festivāls prasīs citu pieeju. “Nākamā gada prioritātēs esam ielikuši ielu atjaunošanu Lucavsalā - es gan nezinu, vai pagūsim visu paveikt līdz 15.-16. jūlijam, taču mēs noteikti papildus investēsim Lucavsalas attīstībā,” sola Mārtiņš Staķis. “Lucavsalas lielais pluss ir tāds, ka tā atrodas tuvu pilsētas centram, un, manuprāt, nav labāka veida, kā atbraukt uz šo festivālu, kā ar velosipēdu. Līdz ar to jāpadomā par to, lai šeit varētu izveidot kārtīgu, milzīgu veloparku, kur novietot velosipēdus statīvos. Protams, būsim gatavi arī no “Rīgas satiksmes” puses nodrošināt speciālo transportu, lai cilvēkiem būtu ērti pasākumā nokļūt un arī atbraukt atpakaļ. Protams, satiksmes organizēšana būs uz mūsu pleciem - domāju, ar festivāla rīkotājiem izstrādāsim kopīgu plānu, kādā veidā tas notiks, un šo plānu arī īstenosim.”

Rīgas mērs iepriekšējos gados pats arī pabijis “Positivus Festival”, no kurā skanošās programmas viņam visspilgtāk palikusi atmiņā “Zodiaka” uzstāšanās (tas bija 2013. gadā), bet ko viņš vēlētos redzēt tagad, ja ļautu vietu brīvai iztēlei? “Nekad neesmu slēpis, ka esmu “Pink Floyd” fans - nezinu, vai mums kādreiz vēl izdosies te redzēt Rodžeru Votersu vai dabūt uz Rīgu Deividu Gilmoru, bet domāju, ka tā Rīgai būtu brīnišķīga dāvana,” smaida Mārtiņš Staķis. Starp citu, neskumst arī salacgrīvieši: kā norādīja Salacgrīvas līderis un pašreizējais Limbažu novada mērs Dagnis Straubergs, “iestrādnes pasākumu rīkošanai ir, infrastruktūra - ir, interese no iespējamajiem organizatoriem - arī ir”. Līdz ar to, iespējams, mūzikas cienītāji viena “Positivus” Salacgrīvā vietā nākotnē tiks pie vairākiem cita veida muzikālajiem notikumiem.

Rezumējums: piesardzīgs optimisms

A$AP Rocky kā pirmā “hedlainera” anonsēšana varētu nozīmēt arī festivāla nospraustā virziena vīziju - droši vien turpmāk vairāk būs urbānajai kultūrai raksturīgu projektu, bet mazāk eksperimentu ar nākotnē sevi potenciāli pierādīt spējīgiem vārdiem. Līdz 19. decembrim festivāla mājaslapā, kā arī “Biļešu servisa” kasēs un interneta vietnē biļetes uz nākamā gada “Positivus” festivālu būs pieejamas par “agrīno putniņu” cenām: divu dienu biļete bez telts vietas maksās 59 eiro, vienas dienas biļete - 45 eiro, VIP biļete - 199 eiro, telts vietas biļete - 15 eiro un jaunais biļešu veids, fanu podests - 149 eiro. Vēlāk biļetes kļūs dārgākas. Pagaidām uz to visu raugoties, prevalē piesardzīgs optimisms, jo gan jau “pozitīvie” zina, ko dara. Atliek vien vēlreiz atkārtot Ģirta Majora teikto: “Viss būs labi!”