Neatkarīgā iesaka: BEZMAKSAS TOP 10 kultūras pasākumi līdz 10. decembrim

Vērts redzēt un apmeklēt
05.12.2021. Santa Raita
 
©Publicitātes foto

Mārtiņa Brauna piemiņai

Sestdien, 4. decembrī, pulksten 14 Rīgas Doma baznīcā notiks komponista Mārtiņa Brauna (1951-2021) piemiņas pasākums. Cienot mākslinieka pēdējo vēlēšanos, bēres nebūs publisks pasākums.

Atvadīšanās notiks Mārtiņam klātesot tikai garīgi. Komponists nekad nav tīksminājies par savu popularitāti, un savas dzīves pēdējos mirkļos izteica vēlēšanos, lai bēres notiktu tikai tuvāko cilvēku klātbūtnē. Mārtiņa dzīves jēga bija radīt mūziku. Ar komponista atstāto muzikālo mantojumu arī viņu pieminēsim.

Pasākums notiks, ievērojot visus valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības noteikumus «zaļajā režīmā», tādēļ apmeklētāju skaits būs ierobežots. Ierodoties uz pasākumu, jāņem līdzi Covid sertifikāts un personu apliecinošs dokuments.

Tikmēr Nacionālā Kino centra portālā «filmas.lv», pieminot mūžībā aizgājušo komponistu, izveidota jauna kolekcija - 16 filmas ar Mārtiņa Brauna mūziku, neliela daļa no viņa apjomīgās filmogrāfijas.

Sadarbībā ar Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu un Jura Podnieka studiju portālā ievietotas arī vairākas filmas, kas iepriekš nebija šajā vietnē pieejamas skatītājiem. Tās var bez maksas skatīties dažādu izmēru ekrānos un dažādās ierīcēs visā Latvijas teritorijā, kur vien pieejams internets.

Mārtiņa Brauna filmogrāfijā ir 32 pilnmetrāžas spēlfilmas (1977-2011), vairāk nekā 60 dokumentālās filmas (1974-2018) un vairāk nekā 40 animācijas filmas (1975-2019), tai skaitā viena pilnmetrāžas filma un viss īsfilmu cikls «Avārijas brigāde» (kopš 1991. gada).

Rīgas kinostudijā Mārtiņš Brauns ieradās kā 23 gadus jauns Konservatorijas students - jaunajam režisoram Arvīdam Krievam viņu bija ieteicis komponists Pēteris Plakidis, un Brauns kinomūzikā debitēja 1974. gadā ar dokumentālo filmu «Pūra lāde», nākamajos gados turpinot rakstīt mūziku vēl vairākām pasūtījuma filmām, ko režisēja Arvīds Krievs. Portālā šo periodu pārstāv Izglītības ministrijas pasūtījuma filma «Uz saulaino tāli» (1978) - šajā poētiskajā stāstā par dzejnieku Vili Plūdonu kadrā darbojas arī aktieris Rūdolfs Plēpis un komponists Mārtiņš Brauns kopā ar savu grupu «Sīpoli»; filmas finālā pirmatskaņojumu piedzīvo vēlāk leģendārā dziesma «Daugaviņa» ar Viļa Plūdona vārdiem.

Vienam no pirmajiem Krieva un Brauna kopdarbiem tekstu rakstīja režisors Aivars Freimanis, tā viņš iepazinās ar jauno komponistu un aicināja Mārtiņu Braunu debitēt pilnmetrāžas formātā - rakstīt mūziku spēlfilmai «Puika» (1977).

Sadarbību ar režisoru Arvīdu Krievu Mārtiņš Brauns turpināja visu savu radošo mūžu, izveidojot vienu no stabilākajiem režisora un komponista tandēmiem Latvijas kinovēsturē - Brauns rakstījis mūziku visām sešām Krieva pilnmetrāžas spēlfilmām, no kurām portāla kolekcijā iekļautas «Spēle» (1981), «Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili» (1987) un «Ievas paradīzes dārzs» (1990), kopā veidotas arī gandrīz desmit dokumentālās filmas, un šo lauciņu komponista kolekcijā pārstāv pusstundu garā filma «Basi. Ir tāda vieta Kurzemē» (1988) - glezniecisks vērojums, kura operators ir Dāvis Sīmanis seniors. Šī ir viena no četrām filmām, par kurām Mārtiņš Brauns 1988. gadā saņēma nacionālo kinobalvu «Lielais Kristaps» kā labākais dokumentālā kino komponists; tajā laikā mūzikas autoru darbs spēlfilmās un dokumentālajā kino tika vērtēts atsevišķās kategorijās, un fenomenāls ir fakts, ka nākamajā, 1989. gadā Mārtiņš Brauns saņēma «Lielo Kristapu» abās kategorijās - gan par mūziku Anša Epnera videofilmai «Olimpiskais strops», gan par darbu Aivara Freimaņa spēlfilmā «Dzīvīte» (1989), ko var noskatīties restaurētā kvalitātē.

Kopumā Mārtiņš Brauns saņēmis astoņas «Lielā Kristapa» balvas kā gada labākais komponists (1984-2000), no apbalvotajām filmām portālā skatāma arī ģimenes filma «Ziemassvētku jampadracis» (1993, režisors Varis Brasla) un dokumentālā filma par mākslinieci Aiju Zariņu - «Eiropas nolaupīšana» (1998, režisors Askolds Saulītis).

No visām filmām, kam Mārtiņš Brauns rakstījis mūziku, visplašāk pasaulē pazīstama režisora Jura Podnieka dokumentālā filma «Vai viegli būt jaunam?» (1986), un arī turpmāk Podnieks aicināja Braunu sadarboties filmās, kur nepieciešama īpaši emocionāla iesaistīšanās - kā triju Baltijas valstu Atmodas iedvesmotais «Krustceļš» (1990) un smeldzīgā «Klusuma stunda» (1992), kas veltīta Podnieka kinogrupas kolēģu, operatoru Andra Slapiņa un Gvido Zvaigznes aiziešanai mūžībā. Filmas finālā skan Mārtiņa Brauna dziesma «Klusuma stunda» ar Andra Slapiņa tekstu: «Stāvi, zeme, klusu./Stāvi, mākoni, stāvi./Jo nāve ir atnākusi…», un liktenīgas sakritības dēļ šī izrādījās Jura Podnieka pēdējā filma.

Vēl viena Latvijas kinovēsturei nozīmīga dokumentālā filma ar Mārtiņa Brauna mūziku ir Anša Epnera divsēriju lieldarbs «Es esmu latvietis» (1990), kurā kinogrupa uz Atmodas viļņa apceļo trimdas latviešus visā pasaulē, meklējot latvietības saknes un spēku. Ģeogrāfiski daudz šaurākā teritorijā - tikai Latvijā, Mazirbes internātpalīgskolā, uzņemta tomēr līdzīgi iedarbīgā dokumentālā īsfilma «Neglītais pīlēns - cilvēka bērns» (1985, režisore Laima Žurgina) - pēc rakstnieces un publicistes Marinas Kosteņeckas scenārija veidots stāsts par novārtā pamestiem bērniem, kurus skolotājs Andris Grīnbergs cenšas glābt ar mākslas terapijas metodēm, un komponists Mārtiņš Brauns filmas muzikālajā apdarē ievij motīvu no skumjās tautasdziesmas «Tec, saulīte, tecēdama…», izmantojot arī pasaules mūzikas klasikas elementus.

Tomēr tajā pašā laikā, 80. gadu vidū, Mārtiņš Brauns ārpus kinomūzikas ir atraktīvs un ļoti populārs komponists, savas kolorītās mūzikas grupas «Sīpoli» enerģiskais motors.

Trešais plašais lauks Mārtiņa Brauna kinomūzikā ir animācija, kur viņš uz brīdi nonāca jau 1975. gadā, režisora Arvīda Noriņa leļļu filmā «Puspasaka» (1975), bet pēc tam atgriezās 1991. gadā, tajā pašā leļļu filmu studijā sākot darbu pie seriāla «Avārijas brigāde» jau no pašas pirmās filmiņas «Gulbis».

Sadarbību ar studiju «Animācijas brigāde» portāla kolekcijā simboliski pārstāv producenta Māra Putniņa un režisora Jāņa Cimmermaņa īsfilma «Latvietis» (2007), kur deviņu minūšu garumā izstāstīta visa Latvijas vēsture, un arī Mārtiņa Brauna mūzika, apspēlējot dažādus populārus motīvus, ceļo līdzi varonim caur gadsimtiem.

 
Turpinājumu lasi nākamajā lapā