"Neatkarīgā" iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 9. līdz 14. aprīlim

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Dzelzītis un Grāvelis, Hermanis un Rācenājs, Paškevičs un Vanadziņš, Leimane un Brauere
©Publicitātes foto

Gads pirms kara

Visvairāk nomināciju Nacionālā kinocentra balvai «Lielais Kristaps» saņēmusī Dāvja Sīmaņa jaunākā filma «Gads pirms kara» ir sagaidījusi savu Latvijas pirmizrādi, kas notiks 13. aprīlī kinoteātrī «Splendid palace», savukārt pārējos Latvijas kinoteātros filma būs skatāma no 15. aprīļa. Pēdējo dienu notikumu kontekstā tās vēstījums ir aktuālāks kā jebkad.

Darbs pie filmas tika noslēgts jau pagājušā gada rudenī, un tās pasaules pirmizrāde notika prestižajā Roterdamas Starptautiskajā kino festivālā, kas ir viens no Eiropā tradīcijām bagātākajiem tā dēvētajiem A klases festivāliem. Turpinot Eiropas tūri, pagājušā gada izskaņā filma tika izrādīta vairāk kā 10 festivālos Eiropā.

Savukārt Latvijā ieplānotās filmas «Gads pirms kara» pirmizrādes nācies pārcelt, turklāt pat divas reizes, pandēmijas ierobežojumu dēļ. Bet patreizējo notikumu kontekstā filmas vēstījuma nozīme kļuvusi gan vēl aktuālāka, gan skaudrāka.

«Dziļi jūtot līdzi šausminošajiem notikumiem Ukrainā, saproti, ka filma ir kļuvusi vēl nozīmīgāka skatītājam, lai parādītu kara ģenēzes absurdu un nekontrolējamību,» akcentē filmas režisors Dāvis Sīmanis.

«Man patiešām ir svarīgi, lai Latvijā filma kalpotu par spēcīgu atgādinājumu, pie kādām sekām ved ar varu sajukušu neliešu nerēķināšanās ne ar citu valstu suverenitāti, ne cilvēku dzīvībām.»

Filmas producents Roberts Vinovskis uzsver katra individuālās izvēles nozīmīgumu: «Mūsu filma ir vēsturiska interpretācija par notikumiem, kas norisinās pirms Pirmā pasaules kara. Tagad, vairāk kā simts gadus vēlāk, mēs dzīvojam citā pasaulē. Diemžēl ne labākā un ne drošākā, bet gan tādā, kur varam redzēt tālāk par savas sētas durvīm un arī tādā, kur ikviens esam cieši saistīti ar visu, kas notiek ārpus mūsu mājām. Tāpēc, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai katrs no mums atrastu kādu, kaut vismazāko veidu kā pretoties tam ļaunumam, kas šobrīd notiek mūsu acu priekšā. To var katrs no mums šeit Latvijā, to var ikviens Krievijas iedzīvotājs, to var ikviens cilvēks pasaulē, kurš spēj redzēt tālāk par savas sētas durvīm.»

Vēsturiskā trillera «Gads pirms kara» centrā ir jauns cilvēks Pēteris Mālderis, viens no 20. gadsimta noslēpumainākajiem latviešiem. Filmas stāsts apspēlē viņa traģikomisko un sirreālo ceļojumu 1913. gadā, īsi pirms Pirmā pasaules kara sākuma, - laikā, kas pārvērta pasauli. Sižeta pamatā ir sazvērestības intriga, ko Pēteris cenšas atrisināt, bet dažādie stāsta pavērsieni vienlaikus ir arī reālu vēstures notikumu atspoguļojums, tādēļ filmas galvenais varonis savā ceļā sastop virkni pazīstamu vēsturisku personību - Ļeņinu (Lauris Dzelzītis), Freidu (Ģirts Ķesteris), Staļinu (Eduards Johansons), Trocki (Gints Grāvelis) un Prustu (Jānis Putniņš), kā arī mīļoto sievieti Almu (Inga Apine), trako viedo (Juris Strenga) un citus zīmīgus personāžus. Filma ir Eiropas vēstures interpretācija, kas vēsta par vecās kultūras bojāeju.

Filmas radošo kodolu veido režisors un scenārija autors Dāvis Sīmanis, operators Andrejs Rudzāts un māksliniece Kristīne Jurjāne.

Filma «Gads pirms kara» ir trīs valstu kopražojums - ar «Studiju Lokomotīve» spēkus apvieno «Studio Uljana Kim» no Lietuvas un «Produkce Radim Prochazka» no Čehijas. Lietuvas pusē radošajā komandā līdzdarbojas filmas komponists, skaņu režisors un galvenais gaismu mākslinieks, savukārt no Čehijas piesaistīts galvenās lomas atveidotājs Petrs Buhta un filmas montāžas režisore Anna Ridnova.

Vēsturiskais trilleris «Gads pirms kara» saņēma 11 nominācijas Nacionālā kinocentra balvai «Lielais Kristaps» attiecīgajās kategorijās: Labākā pilnmetrāžas spēlfilma, Labākais spēlfilmas režisors, Labākais scenārists, Labākais spēlfilmas operators, Labākais aktieris galvenajā lomā, Labākais aktieris otrā plāna lomā, Labākais filmas mākslinieks, Labākais kostīmu mākslinieks, Labākais grima mākslinieks, Labākais skaņu režisors, Labākais montāžas režisors.

«Lielā Kristapa» noslēguma ceremonijā, kas notika 27. februārī «Hanzas peronā», filma saņēma visvairāk balvu. Tās komandai piešķirtas labākā skaņu režisora (Sauļus Urbanavičs), labākās grima mākslinieces (Aija Beata Rjabovska), labākās filmas mākslinieces (Kristīne Jurjāne), labākā spēlfilmas operatora (Andrejs Rudzāts), labākā scenārista (Dāvis Sīmanis, Tabita Rudzāte, Uldis Tīrons), labākā aktiera otrā plāna lomā (Lauris Dzelzītis, attēlā) un labākā aktiera galvenajā lomā (Petrs Buhta) balvas, kā arī filma ieguva labākās pilnmetrāžas spēlfilmas titulu.

 
Turpinājumu lasi nākamajā lapā