Neatkarīgā iesaka: TOP 10 notikumi kultūrā no 15. līdz 22. aprīlim

Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Vasks un Ešenvalds, Garanča un Šišons, Linarte un Djakonovs, «Trio Palladio» un «Kijivas solisti»
©Publicitātes foto

Pētera Vaska mūzikas aprīlis

Pavasaris Koncertzālē «Cēsis» tradicionāli ienāk ar festivālu «Pētera Vaska mūzikas aprīlis». No 16. līdz 23. aprīlim izskanēs trīs koncerti, kuros neiztrūkstoši skanēs paša Vaska skaņdarbi, Erki Svena Tīra simfoniskais opuss, latviešu komponistu jaundarbi un festivāla lielkoncertā - Ludviga van Bēthovena Ceturtā simfonija.

Pavasara programmu līdz klausītāju sirdīm aiznesīs izcilais «Modigliani Quartet» no Francijas, pianists Reinis Zariņš, igauņu vijolniece Trīna Rūbela un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģentes Kristīnas Poskas vadībā.

«Satikšanās! Tāds ir šī gada festivāla moto, kas vēsta par laikam pretī stāvošo mūzikas spēku un enerģiju. Laika robežas tiek paplašinātas un laiks nav liedzis satikties arī Pēterim Vaskam (attēlā), Ludvigam van Bēthovenam un viņu mūzikai, kuru šķir tāli gadsimti. Festivālu atklās Vaska Sestais stīgu kvartets, kura noslēdzošajā daļā «Satikšanās» citēts Bēthovena pēdējā, 15. kvarteta skaistais korālis. Kā ierasts, festivālā dzirdēsim arī laikmetīgo mūziku un jaundarbus, kā turpināmības simbolu - Tīrs, Maskats, Selickis. Bet festivāla izskaņā - Pētera Vaska «Tālā gaisma» un Bēthovena Ceturtā simfonija. Noslēgts aplis, kurā satiksies šī gadsimta muzikālās pasaules meistari un klasika,» festivāla programmu raksturo Koncertzāles «Cēsis» mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska.

Kā ierasts, festivāls top ciešā sadarbībā ar pašu komponistu - Pēteris Vasks ir festivāla mākslinieciskā satura veidotājs un ideju ģenerators. Viņš būs klātesošs visos koncertos, kā arī piedalīsies sarunās ar klausītājiem un mūziķiem.

«Pētera Vaska mūzikas aprīļa» atklāšanas koncerts gaidāms komponista dzimšanas dienā, 16. aprīlī, un tā īpašie viesi būs viens no pasaulē pieprasītākajiem stīgu kvartetiem - «Modigliani Quartet» no Francijas. Vakara programmā skanēs Pētera Vaska Sestais un Franča Šūberta Piecpadsmitais stīgu kvartets.

Vaska Sestais stīgu kvartets pirmatskaņojumu piedzīvoja 2020. gada rudenī, cita atzīta ansambļa - «Artemis Quartet» - izpildījumā. Pasūtīts, atzīmējot Ludviga van Bēthovena 250. jubileju, skaņdarbs ir kā autobiogrāfisks komponista atskats uz dzīvē pieredzēto, tā četras daļas vēsta par atvadīšanos, atskatīšanos, aiziešanu un satikšanos - arī ar paša Bēthovena pārpasaulīgo mūziku.

Šī gada janvārī «Modigliani Quartet» izdevis savu jaunāko mūzikas albumu sēriju, kurā ieskaņoti visi lielā dziesminieka un liriķa Franča Šūberta piecpadsmit stīgu kvarteti. Līdzās Vaska Sestajam stīgu kvartetam festivāla programmai Cēsīs franču mūziķi izvēlējušies atskaņot Šūberta pēdējo - Piecpadsmito stīgu kvartetu, kurš atklāj komponista augstāko meistarību, vēstījumu un idejas, kas nebeidz iedvesmot līdz pat šodienai.

Festivāla «Pētera Vaska mūzikas aprīlis» viena no dimensijām allaž bijusi veltīta jaunai mūzikai ik gadu programmā iekļaujot paša Pētera Vaska vai viņa garīgo domubiedru - latviešu un skandināvu komponistu, darbu pirmatskaņojumus.

22. aprīļa vakarā, gaidāms koncerts «Pavasara pulss», kas notiek sadarbībā ar Latvijas komponistu savienību un festivālu «Latvijas Jaunās mūzikas dienas». Viens no Latvijas ievērojamākajiem talantiem, dziļi pārdomātu interpretāciju meistars, pianists Reinis Zariņš atskaņos Pētera Vaska, Artura Maskata un Andreja Selicka jaundarbus.

Noslēguma koncertā «LNSO, Vasks un Bēthovena Ceturtā», 23. aprīļa vakarā, tagadne sastapsies ar klasiskām vērtībām, metot tiltu starp gadsimtiem - pasaulē atzītākais un atskaņotākais latviešu komponists Pēteris Vasks līdzās Vīnes dižgaram Ludvigam van Bēthovenam. Šajā vakarā visupirms skanēs Vaska vijolkoncerts «Tālā gaisma», kas sevī nes komponista daiļradē pārliecinoši caurstrāvojošu cerības zibsni. 1997. gadā komponēts kā pasūtījuma darbs Zalcburgas festivālam un veltīts izcilajam vijolniekam un komponista draugam Gidonam Krēmeram, 25 gadu laikā skaņdarbs interpretēts vairākus desmitus reižu, tai skaitā pirmajā «Pētera Vaska mūzikas aprīlī», britu vijolnieka Hugo Tičati lasījumā. Šajā koncertā to interpretēs īpaša viešņa - Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmā vijole Trīna Rūbela. Līdzās - Pētera Vaska garīgais domubiedrs Erki Svens Tīrs un viņa viens no jaunākajiem opusiem «Phantasma». Kā vēsta pats darba nosaukums, skaņurakstā ietērpta vīzija un netverams iztēles lidojums. Koncerta otrajā daļā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris igauņu diriģentes Kristīnas Poskas vadībā atskaņos Ludviga van Bēthovena Ceturto simfoniju Sibemolmažorā. Tā iesākas teju aizplīvuroti un attālināti, taču pavisam drīz paver skaidru gaišumu un komponistam raksturojošu emocionālu tiešumu un atklātību.

 
Turpinājumu lasi nākamajā lapā