Neatkarīgā iesaka: Bezmaksas TOP 10 kultūras pasākumi līdz 3. decembrim

Kinoklasikas papildinājums

Nacionālā Kino centra portālā «filmas.lv» papildināta restaurētu klasisko filmu izlase, kas bez maksas pastāvīgi pieejama visā pasaulē ar tulkojumu un subtitriem dažādās valodās.

Šobrīd izlasē apkopotas 30 Latvijas kino vēsturei nozīmīgas filmas, kas radītas 20. gadsimtā, - 18 pilnmetrāžas spēlfilmas, sešas dokumentālās filmas un sešas animācijas īsfilmas.

Šomēnes skatītājiem visā pasaulē tiek piedāvātas vēl piecas restaurētas spēlfilmas plašā tematiskajā un stilistiskajā spektrā, uzņemtas dažādās desmitgadēs.

20. gadsimta 60. gadu «klasiskā kino» spilgts paraugs ir režisora Leonīda Leimaņa (1910-1974) pēdējā filma «Pie bagātās kundzes» (1969), kur stāstā par 30. gadu Rīgu kolorītas lomas izspēlē Līga Liepiņa, Eduards Pāvuls (attēlā), Kārlis Sebris un citi leģendāri Latvijas aktieri.

No 70. gadiem nāk Jāņa Jaunsudrabiņa klasiskās «Baltās grāmatas» ekranizācija, režisora Aivara Freimaņa filma «Puika» (1977) - dokumentālā realitātē veidots darbs par viena gada cikliem maza lauku zēna dzīvē. Pirmā spēlfilma, kas 1977. gadā saņēma tikko dibināto Nacionālo kino balvu «Lielais Kristaps».

Filmu kolekciju papildina arī Latvijas kino vēstures fenomens - Jāņa Streiča komēdija «Limuzīns Jāņu nakts krāsā» (1981), kas vairākkārt dažādās aptaujās atzīta par visu laiku labāko latviešu filmu un papildinājusi tautas mūsdienu folkloru ar virkni izteicienu un dialogu.

Režisora Rolanda Kalniņa (1922-2022) filmas kolekcijā papildina stāsts par spēcīgu raksturu - filma «Akmeņainais ceļš» (1983). Tajā galveno lomu, ostas strādnieka dēlu Robertu, kurš pats saviem spēkiem izlauž sev ceļu dzīvē, nospēlējis aktieris un vēlāk Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars.

Piektā spēlfilma - Aivara Freimaņa «Dzīvīte» (1989) - veltīta Dainu tēva Krišjāņa Barona mūža darbam - tautasdziesmu vākšanai, veidojot latviešu tautas dzīves enciklopēdiju, poētisku atspulgu gadsimtos krātai dzīvesziņai. Turklāt filmas stāstā, kas risinās latviešu tautas pirmās atmodas laikmetā, iepludināti aktuāli elementi no Trešās atmodas, kuras laikā notika filmas uzņemšana.

Restaurētās klasikas dokumentālo filmu un animācijas sadaļā pievienotas katrā trīs jaunas filmas, paplašinot priekšstatus par leģendārā Rīgas poētiskā dokumentālā kino stila daudzveidību un par Latvijas animācijas pirmsākumiem.

Dokumentālā kino kolekciju papildina vēlāk ļoti nozīmīgā tandēma, režisora Aivara Freimaņa un operatora Ivara Selecka pirmā kopīgā filma «Krasts» (1963) par kāda zvejnieku ciema dzīvi, autora, režisora Herca Franka filma «Mūžs» (1972) ar izcilu operatora Kalvja Zalcmaņa darbu un režisora Rolanda Kalniņa veidotais leģendārās aktrises Vijas Artmanes portrets «Saruna ar karalieni» (1980), kura veidošanā piedalījies arī operators Juris Podnieks.

Animācijas kolekcijai pievienota viena no pirmajām klasiķa Arnolda Burova filmiņām - «Tīģeris Ņau-Ņau» (1967), kur leļļu filmu grupa izmēģina neparastus paņēmienus, ieviešot filmas darbībā arī īstu puiku un īstu kaķi. Latvijas divdimensiju animācijas vēsturi atspoguļo divas leģendāras Rozes Stiebras filmas, abas veidotas režisorei raksturīgajā muzikālas kompozīcijas formā, ar Imanta Kalniņa dziesmām, kuras jau sen dzīvo arī savu patstāvīgu dzīvi, - aplikāciju tehnikā veidotajā filmā «Zelta sietiņš» (1975) skan Raiņa dzeja bērniem grupas «Menuets» izpildījumā, bet pirmajā zīmētajā filmā «Kabata» (1983) Ojāra Vācieša tekstus dzied Latvijā vispopulārākais zēnu koris diriģenta Jāņa Ērenštreita vadībā.

Filmu skatīšanās iespējama tiešsaistē jebkurā laikā bez maksas visur pasaulē, kur vien pieejams interneta pārklājums, ne tikai datora pārlūkprogrammās, bet arī viedtālruņos un planšetdatoros ar jaunākajām iOS un «Android» operētājsistēmu versijām.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā