Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Pasaulē

Ukrainas kara 129. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:35]

© SCANPIX

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 2. jūlijā. Ukraina jau četrus mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22.35. Svētdien sarunu festivāla "Lampa" noslēgumā izsolē par 1500 eiro pārdota Ukrainas Pasta izdotā pastmarka "Krievu kuģi, ej...!". Iegūtā nauda ziedota ukraiņu atbalstam.

21.23. Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko sestdien apsūdzējis Ukrainu, ka tā apšaudījusi Baltkrievijas teritoriju ar raķetēm.

"Mūs provocē. Man jums jāsaka, ka aptuveni pirms trim dienām (..) viņi no Ukrainas teritorijas mēģināja uzbrukt militāriem mērķiem Baltkrievijas teritorijā. Paldies Dievam, mūsu pretgaisa aizsardzības sistēmas "Pantsir" pārtvert visas Ukrainas bruņoto spēku palaistās raķetes," paziņoja Lukašenko.

20.03. Ukraiņu robežsargiem vērtīgs ķēriens - simtiem gigabaitu lieli dati par Krievijas armiju, vēsta pravda.com.ua.

18.21. Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija īstenojusi 796 kiberuzbrukumus Ukrainai, kas ir trīs reizes vairāk nekā tai pat laika posmā pērn, paziņojis Ukrainas Speciālo sakaru un informācijas aizsardzības dienesta vadītājs Jurijs Ščihoļs.

17.08. Tā dēvētās Doņeckas tautas republikas (DTR) cietumos ieslodzīti vairāk nekā 10 000 Mariupoles iedzīvotāju, vietnē "Telegram" paziņojusi Krievijas karaspēka iznīcinātās pilsētas dome.

"Okupanti aizturēja miermīlīgos iedzīvotājus un nosūtīja uz ieslodzījuma vietām. Ir informācija par četriem šādiem cietumiem: diviem Olenivkā, viens ir Doneckas pirmstiesas aizturēšanas centrā un viens ir Makijivkā. Cilvēki atrodas šausmīgos un necilvēcīgos apstākļos kā koncentrācijas nometnē," paziņoja Mariupoles dome.

16.12. Ļviva gatavojas iespējamam uzbrukumam no Baltkrievijas puses, vēsta pravda.com. Vairāk šeit.

15.10. Krievijas karaspēks turpina aktīvi uzrukt Lisičanskai un tās apkārtnei, cenšoties ieņemt pēdējo Ukrainas armijas bastionu Luhanskas apgabalā, sestdien paziņojis Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.

Ukrainas karavīri nedēļām ilgi aizstāvējuši Lisičansku, cenšoties nepieļaut tās nonākšanu Krievijas karaspēka kontrolē, kā notika ar Severodonecku pirms nedēļas.

14.03. Lielbritānijas izlūkdienestu rīcībā esošā informācija vedina domāt, ka Krievijai sāk trūkt modernu raķešu.

13.05. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 344 bērni, bet vairāk nekā 640 guvuši dažādus ievainojumus, sestdien paziņojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra.

12.03. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši aptuveni 35 870 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 1582 tankus, 3737 bruņutransportierus, 800 lielgabalus, 246 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 105 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 186 helikopterus, 653 bezpilota lidaparātus, 144 spārnotās raķetes, 2614 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 61 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

11.02. Norvēģija piektdien apsolījusi desmit miljardu Norvēģijas kronu (aptuveni 965 miljonu eiro) lielu palīdzību Ukrainai divu gadu laikā.

Nauda paredzēta humānajai palīdzībai, valsts atjaunošanai, ieročiem un atbalstam Norvēģijas varasiestādēm, paziņoja Norvēģijas valdība.

10.10. ASV valdība piektdien apsolīja Ukrainai jaunu ieroču paketi 820 miljonu ASV dolāru vērtībā, kas paredzēta Ukrainas aizsardzībai pret Krievijas iebrukumu.

Paketē būs ietverta munīcija "HIMARS" tipa raķešu palaišanas sistēmām, divas "zeme-gaiss" tipa raķešu aizsardzības sistēmas "NASAMS", artilērijas munīcija un radaru sistēmas artilērijas aizsardzībai, piektdien paziņoja Pentagons.

08.27. Pilna apjoma kara četros mēnešos Krievija ir izšāvusi uz Ukrainu apmēram 3000 raķešu, piektdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, piedaloties preses konferencē Kijivā kopā ar Norvēģijas premjerministru Jūnasu Gāru Stēri.

Prezidents pauda pārliecību, ka šāda Krievijas darbību nežēlība tikai uzsver to, cik pareizi bijuši partneru lēmumi par aizsardzības atbalsta piešķiršanu Ukrainai.

"Pirmām kārtām tas ir aizsardzības atbalsts. Nevienai pasaules valstij nevajag palikt vienai, kad ir tāds ļaunums, kad tas eksistē," uzsvēra Zelenskis.

06.20. Pēc Krievijas armijas aiziešanas no Čūsku salas, tai divas reizes pārlidoja iznīcinātāji "Su-30", nometot fosfora bumbas, un tie bija izlidojuši no Krievijas anektētās Krimas pussalas, lietotnē "Telegram" paziņoja Ukrainas armijas virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs, kā pierādījumu demonstrējot šīs bombardēšanas videoierakstu.

04.16. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka Krievijas armija naktī uz piektdienu apšaudīja ar raķetēm Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināts vismaz 21 cilvēks, tai skaitā divi bērni, un ievainoti vairāk nekā 30.

"Tas nav izolēts trieciens, un tā nav nejaušība, kā katru dienu masu medijos runā Krievijas Federācija. Tas ir mērķtiecīgs Krievijas terors pret mūsu pilsētām un ciematiem, mūsu cilvēkiem, pieaugušajiem un bērniem," uzsvēra Zelenskis.

Viņš uzsvēra, ka raķetes "H-22", no kurām viena izraisīja šo traģēdiju, ir paredzētas lietošanai pret lidmašīnu bāzes kuģiem un citiem lieliem karakuģiem, bet Krievijas armija lietojusi šo raķeti pret dzīvojamo namu ar civiliedzīvotājiem.

00.10. Ukrainai gūstekņu apmaiņas rezultātā izdevies atgūt 144 karavīri, no tiem 95 karavīri ir "Azovstaļ" aizstāvji. Starp visiem apmainītajiem 144 gūstekņiem bija tika tikai viena sieviete. "Azovas" pulka komandieris Ņikita Nadtočijs videouzrunā uzsvēra, ka gūstā joprojām atrodas daudz sievietes.