Lietuvā 1991.gada janvāra notikumos četru nogalināto cilvēku tuvinieki iesnieguši apelāciju par Viļņas pilsētas tiesas lēmumu izbeigt viņu ierosināto civilprasību par bijušā Padomju Savienības līdera Mihaila Gorbočova atbildību par notikušo.
Viļņas pilsētas tiesa nolēma izbeigt civilprasības pret Gorbačovu izskatīšanu drīz pēc tam, kad 30.augustā bijušais padomju līderis nomira. Tiesa lēmumu pamatoja ar to, ka prasība celta konkrēti pret bijušo Padomju Savienības prezidentu un tiesību pārmantošana pēc viņa nāves šajā lietā nav iespējama.
Prasītāji iesnieguši apelāciju pret tādu tiesas lēmumu. Apelācija vēl nav izskatīta.
"Viņi pieprasa atcelt Viļņas pilsētas tiesas lēmumu un lietu izskatīt pēc būtības," apelāciju komentēja Viļņas apgabaltiesas preses pārstāve Lina Nemeikaite.
"Tiesai arī tiek lūgts apturēt lietas virzību līdz tiek noskaidrots tiesību pārmantotājs vai apstākļi, kas liedz pēctecību," viņa piebilda.
Bijušais Padomju Savienības prezidents Gorbačovs pēc ilgas slimības nomira 30.augustā Maskavā 91 gada vecumā.
Lietuvā 1991.gada janvāra notikumos nogalināto cilvēku tuvinieki līdz pat viņa nāvei mēģināja panākt Gorbačova saukšanu pie atbildības.
Upuru tuvinieki uzstāj, ka Lietuva nav spējusi izvērtēt un pienācīgi izmeklēt toreizējā Padomju Savienības līdera iesaisti notikumos.
Šogad četru tolaik bojāgājušo - Vida Macjuleviča, Aļģimanta Petra Kavoļuka, Virgīnija Druska un Apolināra Juoza Povilaiša - tuvinieki iesniedza tiesā prasību, lai panāktu, ka tiek atzīta Gorbačova kā toreizējā PSRS vadītāja atbildība par 1991.gada 13.janvāra notikumiem Viļņā, jo viņš tolaik kontrolēja padomju bruņotos spēkus, bet nerīkojās, lai novērstu starptautisku agresijas noziegumu.
Prokuratūra iepriekš atteicās noteikt Gorbačovam īpašā liecinieka statusu krimināllietā par 1991.gada traģiskajiem notikumiem Viļņā.
2017.gadā Viļņas apgabaltiesa nosūtīja Gorbačovam pavēsti par liecības sniegšanu īpašā liecinieka statusā kolektīvajā prāvā, tomēr Krievija atteicās pavēsti nodot Gorbačovam.
Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāki simti cilvēku. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.
