Kolumbijas valdība cenšas vienoties ar "kreisajiem teroristiem"

Pēc gandrīz četru gadu pārtraukuma atsākušās Kolumbijas valdības sarunas ar kreiso nemiernieku grupējumu Nacionālā Atbrīvošanas armija (ELN), kuru mērķis ir piespiest partizānus pārtraukt gandrīz 60 gadus ilgušo bruņoto cīņu pret valsts varu. Uz sarunu pozitīvu iznākumu ir pamats cerēt kaut vai tādēļ, ka Kolumbijā pie varas nācis kreisi noskaņotais prezidents Gustavo Petro, bet valdības delegāciju vada bijušais kreiso partizānu grupējuma M-19 dibinātājs Otijs Patinjo.
Kolumbijas valdības pārstāvji informē par sarunu sākšanos ©AFP/Scanpix

Sarunu pirmais raunds pašlaik notiek Venecuēlas galvaspilsētā Karakasā. Kā starpnieki tajā piedalās Kubas un Norvēģijas valdību pārstāvji (šīs valstis uzņems nākamos sarunu raundus), bet novērotāju statusā ir Spānija un Čīle. Sarunu pirmajā dienā abas puses paudušas gatavību strādāt pie tā, lai Kolumbijā, ko gadu desmitiem plosa vardarbība, iestātos mierīgāki laiki, taču pat līdz pamiera izsludināšanai no ELN puses pagaidām vēl ir tālu. Reuters norāda, ka nav arī īsti skaidrs, cik liela ietekme grupējuma formālajiem līderiem, kuri jau ilgāku laiku dzīvojuši trimdā, ir uz ELN kaujinieku vienībām un to komandieriem. Tiek lēsts, ka Kolumbijā (lielākoties pierobežā ar Venecuēlu) un Venecuēlā bruņoto cīņu turpina aptuveni 2500 līdz 4000 kreiso partizānu.

Apzīmējums "kreisie" gan tiek lietots lielākoties pēc inerces. 1964. gadā, kad ELN tika izveidota, tai bija absolūti skaidra ideoloģiskā ievirze - studenti, arodbiedrību aktīvisti un radikāli kreisi noskaņoti katoļu mācītāji vēlējās Kolumbijā sarīkot revolūciju pēc Kubas parauga. Ņemot vērā to, ka Kolumbijā līdz pat šī gada augustam, kad prezidenta amatā stājās Petro, allaž pie varas bijušas izteikti labējas vai mēreni labējas (taču vienalga proamerikāniskas) valdības, šī revolucionārā degsme nenoplaka līdz pat pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Līdz ar PSRS sabrukumu kreisās idejas daudzviet pasaulē kļuva nemodernas, un arī zem ELN kājām saļodzījās ideoloģiskais pamats. Grupējums šo krīzi centās pārvarēt, pievēršoties absolūti nelikumīgām nodarbēm - narkotiku ražošanai un tirdzniecībai, nelegālai derīgo izrakteņu (galvenokārt, zelta) ieguvei, kā arī cilvēku nolaupīšanām, lai saņemtu izpirkuma naudu, un pavisam prastam reketam. Līdztekus, protams, tika deklarēti augsti mērķi un ideāli, un, lai apliecinātu, ka tās nav tikai runas, laiku pa laikam sarīkoti uzbrukumi Kolumbijas policijas un armijas vienībām. Ne jau velti ASV un Eiropas Savienība ir atzinusi ELN par teroristisku organizāciju.

Kopš 2016. gada, kad toreizējam Kolumbijas prezidentam Huanam Manuelam Santosam izdevās pārliecināt nolikt ieročus vēl vienu lielu marksistisku kaujinieku grupējumu Kolumbijas revolucionārie bruņotie spēki (FARC), tieši ELN ir lielākais partizānu formējums Kolumbijā. Sarunas ar to tika uzsāktas 2017. gadā, bet pēc diviem gadiem izjuka, kad ELN sarīkoja uzbrukumu policijas akadēmijas kazarmām Bogotā - eksplodējot ar sprāgstvielām piekrautai automašīnai, bojā gāja 22 akadēmijas kadeti.