Augstākā tiesa skotu neatkarības piekritējiem apgriež spārnus
"Šodienas spriedums bloķē vienu ceļu, lai Skotijas viedoklis par neatkarību tiktu sadzirdēts, taču demokrātija nozīmē, ka mūsu balsi nedrīkst apklusināt, un tas arī nenotiks," neilgi pēc lēmuma paziņošanas Twitter ierakstījusi Stērdžena, kura iepriekš bija plānojusi referendumu rīkot nākamā gada 19. oktobrī. Viņa atzinusi, ka jūtas sarūgtināta, taču respektēs tiesas spriedumu, vienlaikus meklējot citus legālus ceļus, lai šādu balsojumu tomēr varētu sarīkot. Cita starpā par faktisku referendumu SNP vadītāja solījusi pārvērst nākamās britu parlamenta vēlēšanas (tām jānotiek, vēlākais 2025. gada janvārī), paziņojot, ka SNP visu savu kampaņu koncentrēs uz vienu vienīgu jautājumu - Skotijas neatkarības panākšanu. Ja nacionālisti šajās vēlēšanās iegūs vairāk nekā 50% balsu Skotijas vēlēšanu apgabalos, varēs uzskatīt, ka vairums iedzīvotāju atbalsta izstāšanos no Apvienotās Karalistes, viņa skaidrojusi.
Interesanti, ka britu Augstākajā tiesā vērsās tieši Skotijas valdības juridiskā konsultante, vēloties noskaidrot - kā rīkoties, ja Skotijas demokrātiski ievēlētā parlamenta vairākums un valdība atbalsta šāda referenduma rīkošanu, bet tam zaļo gaismu nedod britu varasiestādes. Lorda Roberta Rīda vadībā pieci tiesneši šo jautājumu pētījuši vairāk nekā pusotru mēnesi, pirms tam uzklausot abu pušu argumentus. Galīgais spriedums bijis vienprātīgs - saskaņā ar 1998. gada likumu par Skotijas parlamenta izveidošanu, šai institūcijai nav tiesību lemt par konstitucionāliem jautājumiem, tai skaitā arī vairāk nekā 300 gadus ilgo savienību starp Skotiju un Angliju. Izņēmums pieļaujams gadījumos, kad Apvienotās Karalistes valdība deleģē attiecīgas pilnvaras Skotijas valdībai (kā tas bija 2014. gadā, kad vairākums Skotijas iedzīvotāju nobalsoja par palikšanu vienotās valsts sastāvā), taču beidzamie premjeri sākot ar Terēzu Meju un beidzot ar Riši Sunaku šajā jautājumā bijuši vienprātīgi - vismaz tuvākajā nākotnē vēl viens Skotijas neatkarības referendums netiks pieļauts.
Tas, ka referendums bijis plānots tikai konsultatīvs, nevis juridiski saistošs būtiski neko nemaina, jo prakse liecina, ka arī šādi balsojumi neizbēgami atstāj savas politiskās sekas, norādījusi Augstākā tiesa. Tā arī noraidījusi Skotijas valdības argumentu par "pamata un neatņemamajām tiesībām uz pašnoteikšanos". Augstākās tiesas prezidents skaidrojis, ka starptautiskās tiesības uz pašnoteikšanos tiek attiecinātas uz bijušajām kolonijām, teritorijām, kur cilvēki ir apspiesti militāras okupācijas dēļ, vai gadījumos, ja kādai noteiktai pilsoņu grupai ir liegtas politiskās un pamata pilsoņu tiesības. Skotija neatbilst nevienam no šiem kritērijiem.
Britu premjers Sunaks paudis gandarījumu par tiesas precīzo un nepārprotamo skaidrojumu, paužot cerību, ka tagad runas par Skotijas izstāšanos no karalistes uz kādu laiku norims un būs iespējams pievērsties tiem būtiskajiem ekonomiskajiem jautājumiem, kas ir svarīgi visiem valsts pilsoņiem - arī Skotijā dzīvojošajiem. Taču viss liecina, ka SNP politiķi ir gatavi diskusijas turpināt un katrā piemērotā, tāpat kā pavisam nepiemērotā brīdī, atkal un atkal atgādināt par vēlmi sarīkot referendumu. Oficiālās Londonas nostāja šajā jautājumā ir skaidra - neatkarības referendumus nevar organizēt ik pa pāris gadiem, cerot uz pēkšņi labvēlīgāku rezultātu, tādi tiek rīkoti "reizi paaudzē". Taču arī Skotijas neatkarības piekritējiem ir savs arguments, ko grūti ignorēt - kopš 2014. gada situācija jau paspējusi radikāli mainīties, jo Apvienotā Karaliste izstājusies no Eiropas Savienības, turklāt šajā Brexit referendumā vairākums Skotijas vēlētāju pauda vēlmi palikt ES. Vai tas nozīmē, ka pašlaik vairākums gribētu izstāties no Apvienotās Karalistes? Socioloģiskās aptaujas uz to skaidru atbildi nesniedz, jo neatkarības piekritēju un pretinieku skaits Skotijā ir aptuveni vienāds.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
