Zagļiem 1,6 miljonus eiro vērts guvums Bavārijas muzejā

Pagaidām nenoskaidroti noziedznieki aplaupījuši muzeju Vācijas pilsētā Mančingā (Bavārijas federālajā zemē), nozogot simtiem seno ķeltu zelta monētu. Zinātāji lēš, ka šī kolekcija ir aptuveni 1,6 miljonus eiro vērta. Vācijas iekšlietu ministrija jau sazinājusies ar Eiropolu un Interpolu, jo pastāv varbūtība, ka realizēt savu guvumu zagļi mēģinās aiz Vācijas robežām.
Bavārijas policija meklē lietiskos pierādījumus apzagtajā Mančingas muzejā ©AFP/Scanpix

Viss liecina, ka ielaušanās Mančingas Ķeltu un romiešu vēstures muzejā bijusi rūpīgi izplānota. Bavārijas policija paziņojusi - nepilnas desmit minūtes pirms tam, kad tika uzlauztas muzeja durvis, aptuveni kilometra attālumā no muzeja sabojāts telekomunikāciju kabelis, raksta AP. Bez telefona un interneta sakariem palikuši aptuveni 1000 lietotāju, arī muzeja ēka. Līdz ar to, brīdī, kad noziedznieki iekļuva muzejā, signalizācija gan iedarbojās, taču informācija par to netika saņemta apsardzes kompānijā. Zinot, ka naktssarga muzejā nav, zagļi (videonovērošanas kameru ieraksti liecina, ka viņi bija vismaz trīs, protams, tērpušies maskās) varēja rīkoties netraucēti. Lieki vilcinājušies noziedznieki gan nav - jau pēc deviņām minūtēm viņi muzeju pametuši ar aptuveni 4 kilogramus smagu guvumu - 483 monētām un dažiem zelta tīrradņiem.

Policija, konstatējot telekomunikāciju kabeļa ļaunprātīgu bojāšanu, apbraukājusi tuvējās bankas, lai pārliecinātos, vai kāds nemēģina tajās ielauzties, taču tas, ka uzbrukuma mērķis varētu būt muzejs, nevienam nebija ienācis prātā. Līdz ar to, zādzība tika konstatēta vien pēc aptuveni sešām stundām, kad muzejā ieradies viens no tā darbiniekiem.

Bavārijas federālās zemes arheoloģijas pārvaldes kolekciju nodaļas vadītājs Rūperts Gebhārds atgādinājis, ka nozagtās monētas 1999. gadā tika uzietas arheoloģiskajos izrakumos netālu no Mančingas - speciālisti šo atradumu uzskata par vērtīgāko, kas Vācijā uziets visa XX gadsimta laikā. Monētas kaltas aptuveni 100 gadus pirms mūsu ēras un, visticamāk, tā bijusi kāda ķeltu karavadoņa stratēģiskā rezerve. "Pats sliktākais, kas tagad varētu notikt, būtu šo monētu pārkausēšana. Tad nenovērtējamais artefakts būtu zudis uz visiem laikiem," Gebhārda sacīto citē BBC. Arheologs gan devis mājienu zagļiem, norādot, ka pārkausētā veidā viņu guvums nebūs lielāks par 250 000 eiro. Tikmēr policijas pārstāvji pauduši pārliecību, ka pārkausēšana monētām nedraud. Noziedznieku rīcība vedina uz domām, ka viņi darbojušies kāda pagrīdes kolekcionāra uzdevumā, skaidri zinot, pēc kā dodas uz muzeju un ko ar nozagto iesāks.