Ķīnā cenšas slāpēt un noklusēt protestus pret Covid-19 ierobežojumiem

Ķīnas policija izmantojusi piparu gāzi un aizturējusi desmitiem demonstrantu, kuri valsts lielākajās pilsētās protestējuši pret Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktajiem ierobežojumiem, turklāt atsevišķos gadījumos pauduši atklātu neapmierinātību ar prezidenta Sji Dzjiņpina politiku, mudinot viņu atkāpties. Tikmēr cenzoriem Ķīnā ir darba pilnas rokas, lai no interneta sociālajiem tīkliem izdzēstu jebkādu informāciju par protesta akcijām - ar šo uzdevumu viņi gan galā netiek.
Ķīnas policija aiztur kādu vīrieti, kurš piedalījies protesta akcijā Honkongā ©Reuters/Scanpix

Ķīnai neraksturīgie protesti pret valsts un valdošās komunistiskās partijas politiku sākās pēc tam, kad pagājušonedēļ ugunsgrēkā kādā daudzdzīvokļu namā Urumči pilsētā gāja bojā desmit cilvēki, vēsta BBC. Sociālajos tiklos jau drīz parādījās ziņas - ugunsdzēsēji nav varējuši piekļūt notikuma vietai, jo šajā ēkā bija reģistrēti vairāki inficēšanās gadījumi, noteikta karantīna, un, lai iedzīvotāji to ievērotu, ap māju bija ierīkots metāla nožogojums. Lai gan varasiestādes noliedza, ka kas tāds noticis, baumas izplatījās strauji, un pagājušās nedēļas nogalē protesta akcijas notika vismaz astoņās Ķīnas lielpilsētās - gan Pekinā un Šanhajā, gan Guandžou un Uhaņā, kur savulaik tika reģistrēti pirmie Covid-19 gadījumi.

Demonstranti, kuru skaits katrā no pilsētām sniedzies vairākos simtos cilvēku, pieprasījuši, lai valdība atsakās no tā dēvētās nulles Covid-19 politikas. Saskaņā ar to, varasiestādes reaģē uz ikkatru inficēšanās gadījumu, nosakot karantīnu gan pašam inficētajam, gan viņa kontaktpersonām. Strauji pieaugot inficēto skaitam kādā ēkā, kvartālā vai pilsētas rajonā, karantīna tiek noteikta visai attiecīgajai teritorijai, un, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu Ķīnas lielpilsētās, tā nereti tiek attiecināta uz desmitiem, bet reizēm par simtiem tūkstošiem cilvēku. Lielākajā daļā valsts spēkā ir aizliegums apmeklēt sabiedriskas vietas tiem, kuri nevar uzrādīt beidzamo 24 stundu laikā veikta PCR testa negatīvu rezultātu.

Ķīna ir vienīgā no pasaules lielajām valstīm, kas vēl saglabājusi tik stingrus ierobežojumus, un vakardienas raksts komunistiskās partijas oficiālajā izdevumā angļu valodā People's Daily rada pārliecību, ka tā negrasās atteikties no šīs politikas, par kuras iniciatoru uzskata personīgi Sji Dzjiņpinu. Novembrī gan atsevišķi ierobežojumi tika mīkstināti, taču tas noveda pie strauja inficēto skaita palielināšanās, un varasiestādes atkal pievilka grožus. Ziņu aģentūra AP gan norāda, ka valstīm, kas no ļoti striktiem ierobežojumiem cenšas pāriet uz sadzīvošanas režīmu ar Covid-19, jārēķinās, ka sākotnēji inficēto skaits pieaugs - par to liecina gan Austrālijas, gan Singapūras pieredze. Taču Ķīna pašlaik izvēlējusies citu ceļu - par katru cenu censties panākt, lai ar Covid-19 inficētos pēc iespējas mazāk cilvēku. Šodien jaunatklāto saslimšanas gadījumu skaits valstī pirmo reizi beidzamajās nedēļās pārsniedza 40 000 cilvēku, kas varētu šķist daudz vien tiem, kuri nezina, ka Ķīnas kopējais iedzīvotāju skaits ir lielāks par 1,4 miljardiem cilvēku.

Slāpējot protesta akcijas (piemēram, Šanhajas centrs šodien bija norobežots ar metāla barjerām), Ķīnas varasiestādes dara visu iespējamo, lai informācija par tām sasniegtu pēc iespējas mazāk valsts iedzīvotājus. Neraugoties uz to, ka pret demonstrantiem raidīti desmitiem tūkstoši policistu, valsts kontrolē esošie mediji par protesta akcijām klusē, un arī amatpersonas izliekas, ka nekas dramatisks Ķīnā nenotiek. Tikmēr intensīvi tiek tīrīts sociālo tīklu saturs, īpašu uzmanību pievēršot arī tām fotogrāfijām, kurās redzamas absolūti baltas A4 formāta papīra lapas. Tās kļuvušas par šo protestu simbolu - ja reiz kādus neakceptētus lozungus demonstrēt varasiestādes aizliedz, tad pietiek ar tukšu lapu, lai domubiedri (un arī Ķīnas drošības dienesti) saprastu, kas ar to domāts.

Kā uzsver BBC - izskatās, ka daļai Ķīnas iedzīvotāju pacietības vadzis beidzot ir lūzis, un viņi pieprasa, lai pārmērīgie ierobežojumi beidzot tiktu atcelti. Ja to nevēlas darīt Sji Dziņpins - lai nesen kā uz trešo piecu gadu termiņu pārvēlētā Ķīnas komunistiskās partijas līdera vietā nāk kāds cits! Interesanti, ka pirmās izteiktās neapmierinātības izpausmes Ķīnā bija vērojamas līdz ar Pasaules kausa izcīņas futbolā sākšanos Katarā. Skatoties spēles un redzot tribīnēs skatītājus bez maskām uz sejām, ķīnieši interneta sociālajos tīklos aizvien biežāk uzdeva jautājumu - vai tad mēs dzīvojam uz dažādām planētām, ja reiz viņiem maskas nav jāvalkā, bet mums tas ir obligāti?