Brazīlijas prezidents sola bargi sodīt valdības ēku demolētājus
Pagājušā gada 30. oktobri notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā Lulu atbalstīja 50,9% vēlētāju, bet Bolsonaru saņēma 49,1% balsu. Savu zaudējumu vēlēšanās nu jau bijušais prezidents tā arī nav atzinis, regulāri sūrojoties par to, ka nespēj uzticēties elektroniskajai balsošanas un balsu skaitīšanas sistēmai, jo tā radot priekšnosacījumus dažādām manipulācijām un krāpšanai, raksta Reuters. Atklāti uz nemieriem savus atbalstītājus Bolsonaru nav mudinājis, taču pieticis ar viņa žēlabām par "nozagto uzvaru" vēlēšanās. Kopš novembra sākuma labējā eksprezidenta piekritēji rīkojuši visdažādākās protesta akcijas, sākot ar miermīlīgām demonstrācijām, turpinot ar autoceļu bloķēšanu un beidzot ar pulcēšanos pie armijas bāzēm, aicinot militāristus iejaukties un atstādināt Lulu no varas, kas viņu izpratnē nozīmē taisnīguma atjaunošanu.
1. janvārī, kad Braziljā notika Lulas inaugurācija, drošības iestādes tai bija gatavojušās ļoti nopietni, jau laikus mobilizējot vairāk nekā 8000 policistu. Gaidītie protesti gan izpalika, pats Bolsonaru pāris dienas pirms jaunā prezidenta stāšanās amatā devās uz ASV (līdz ar to tika pārkāpta tradīcija, saskaņā ar kuru aizejošais prezidents jaunievēlētajam nodod vienu no valsts vadītāja regālijām - prezidenta lenti), un pagājušajā nedēļā jau sāka šķist, ka Bolsonaru piekritēji samierinājušies ar Lulas nākšanu pie varas. Taču svētdienas notikumi apliecina, cik ļoti polarizēta ir sabiedrība Brazīlijā, vienlaikus atsaucot atmiņā arī 2021. gada 6. janvāra notikumus Vašingtonā, kad ASV 45. prezidenta Donalda Trampa piekritēji, nespējot samierināties ar sava elka zaudējumu vēlēšanās, iebruka Kapitolijā.
ASV demokrāti uzstāj uz to, ka tas bijis reāls valsts apvērsuma mēģinājums. Lula šajā ziņā ir pragmatiskāks un ar šādām frāzēm nemētājas, norādot vien uz Bolsonaru atbalstītāju pūļa necieņu pret valsts varu un vandalismu. Saskaņā ar sākotnējiem datiem, cilvēku dzīvības šis iebrukums valdības ēkās nav prasījis, taču kāds desmits policistu un demonstrantu ir ievainoti savstarpējās sadursmēs. Policija izmantojusi asaru gāzi, apdullinošās granātas un ūdens lielgabalus, lai izklīdinātu satracinātos Bolsonaru piekritējus, kuru skaits sasniedzis vairākus tūkstošus. Vismaz 200 cilvēki, kuri iebruka valdības ēkās un piedalījās to demolēšanā, ir arestēti. Lula, kurš pāris stundas pēc tam, kad policija atguva kontroli pār situāciju, ieradās Braziljā, uzsvēris - no soda neizbēgs neviens, kurš piedalījies šajā vandalismā, un tas pats draud nemiernieku finansiālajiem atbalstītājiem un morālajiem iedvesmotājiem. Pēdējais izteikums attiecas uz Bolsonaru, kura Lula uzskata par lielāko kūdītāju. Bijušais Brazīlijas prezidents aptuveni sešas stundas pēc tam, kad sākās viņa piekritēju iebrukums valdības ēkās, publiski atzinis, ka ar to pārkāptas sarkanās līnijas un tiesības uz miermīlīgām demonstrācijām.
BBC norāda, ka grautiņi Braziljā liek uzdot jautājumu, par to, cik lojāli Lulam ir drošības spēki. Lai nonāktu līdz valdības ēkām, lielais pūlis, kas pirms tam bija sapulcējies pie kādas armijas bāzes, nosoļojis aptuveni 8 kilometrus. Neraugoties uz to, ka no demonstrantu puses skanējuši nepārprotami lozungi par nodomu iebrukt Kongresa ēkā, prezidenta pilī un Augstākajā tiesā, policisti tikai pasīvi noraudzījušies uz šīs ļaužu masas virzīšanos uz priekšu, turklāt arī sākotnējie centieni aizsargāt valdības ēkas bijuši vien simboliski. Prezidents jau paziņojis, ka arī policijas rindās gaidāma kārtīga sijāšana, savukārt Augstākā tiesa paziņojis, ka no amata tiek atcelts Braziljas gubernators Ibaneizs Roča, kurš nav spējis nodrošināt kārtību galvaspilsētā.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
