Zaļais kurss vācu gaumē – likvidē ciematu, lai paplašinātu ogļu raktuves
Pret tā dēvētajiem klimata histēriķiem jeb radikālajiem ekologiem var attiekties dažādi, un ļoti bieži viņu aktivitātes (piemēram, mākslas darbu noķellēšana muzejos) nekādas simpātijas neraisa. Taču Lucerātē notiekošais ir pavisam cita lieta. Faktiski principa lieta. Neviens un nekad nav Vācijas amatpersonas raustījis aiz mēles vai kādā citā veidā piespiedis deklarēt atteikšanos no ogļu ieguves un šī fosilā kurināmā izmantošanas enerģijas ieguvei. Taču politiķiem bija vēlme izlikties superprogresīviem, un, kad attīstītās pasaules valstu līderi sāka vairāksolīšanu par to, par cik procentiem kurš samazinās kaitīgo izmešu daudzumu atmosfērā, tādējādi dziedinot mūsu planētas klimatu, vācieši (tāpat kā citas Eiropas Savienības dalībvalstis) bija pirmajās rindās. Cita starpā tika piesolīta gan ar oglēm darbināmo spēkstaciju apturēšana, gan ogļu ieguves pārtraukšana, pie viena zākājot Poliju, kuras pragmatiski domājošā valdība šādas saistības neuzņēmās.
Krievijas uzsāktais iebrukums Ukrainā bija kā auksta duša tiem vācu politiķiem, kuri uzskatīja, ka salīdzinoši lētu gāzi no Krievijas viņi varēs iegādāties mūžīgi. Pat 2014. gadā notikusī Krimas aneksija nekādi neietekmēja Vācijas valdības entuziasmu attiecībā uz gāzes vada “Nord
Stream 2” būvniecību. Kaut kādas sankcijas pret Kremli tika noteiktas, taču šis bija tas biznesa plāns, kura realizēšanu vācieši nevēlējās apturēt, pat neraugoties uz ASV brīdinājumiem. Tagad pieņemts apgalvot, ka pie visa vainīga bijusī kanclere Angela Merkele un viņas Kristīgo demokrātu partija, taču vērts atgādināt, ka Vācijā pie varas ilgu laiku bija koalīcijas valdība, kurā liela loma bija arī sociāldemokrātiem - tiem pašiem, kuri spēlē pirmo vijoli pašreizējā valdošajā koalīcijā. Un tieši kādreizējais sociāldemokrātu kanclers Gerhards Šrēders ir tas vīrs, kurš allaž izmantojis visu savu ietekmi, lai pielabinātos Krievijai, apmaiņā saņemot dāsnu atalgojumu no šīs valsts naftas un gāzes ieguves uzņēmumiem. Un, starp citu, nenožēlojot šo savu izvēli ne par kripatu.
Kopš gāzes plūsma no Krievijas apstājusies, Vācijai nācies sākt meklēt alternatīvus enerģijas avotus, jo ar vēja parkiem un saules baterijām vien valsts vajadzības nodrošināt nebūs iespējams. Pats loģiskākais risinājums šķistu jau slēgto vai iekonservēto atomelektrostaciju iedarbināšana, jo to saražotā enerģija ir daudzmaz tīra, līdz brīdim, kad kaut kur jānogrūž izmantotā kodoldegviela. Francija ar savām AES par enerģijas problēmām nesūdzas, jaunus reaktorus plāno būvēt arī Somijā un Zviedrijā. Bet Vācijā virsroku ņēmušas ogļu ieguves kompānijas, kas cenšas maksimāli izmantot izdevīgo konjunktūru.
Nav īsti skaidrs, kādā veidā, bet federālā valdība ir pārliecināta par to, ka pašreizējā situācijā Vācijas enerģētisko neatkarību iespējams nodrošināt vien ar ogļu kurināšanu - un jo vairāk, jo labāk. Vides aizstāvji uzskata, ka tā ir ogļrūpniecības gulbja dziesma, no kuras ražotāji cenšas izspiest maksimālo un pēdējo peļņu. Tas attiecas arī uz brūnogļu ieguves karjeru pie Lucerātes, kas jau tāpat izpleties 35 kvadrātkilometru platībā. Vairāku gadu garumā ciemata iedzīvotājus faktiski šantažēja kompānijas RWE lieliski atalgotie juristi, piedāvājot divas alternatīvas - vai nu vācieties prom pa labam,
samierinoties ar mūsu piedāvāto kompensāciju, vai arī mēģiniet vērsties tiesā, kur mums viss jau ir sarunāts. Pagājušā gada rudenī cīņai par savu īpašumu ar roku atmeta pēdējais Lucerātes fermeris, un tagad visa zeme oficiāli pieder RWE. Vides aizstāvji, kuru Lucerātē sapulcējies vairāk nekā tūkstotis, draud gulties zem buldozeriem un ekskavatoriem, taču policijai jau dots rīkojums otrdien ķerties pie viņu padzīšanas, lai biznesmeņi varētu tikt pie pelņas.
Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā
